Tweet

Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada septembrī pēc sešiem mēnešiem atkal uzlabojies visās jomās: mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā ir pozitīvs, bet apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, lai arī nedaudz uzlabojies, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, joprojām negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pozitīvs, uzlabojums minimāls Septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 2,1, un, salīdzinot ar augustu, tas pieaudzis par 0,3 procentpunktiem. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā pēc sezonāli nekoriģētiem datiem konfidences rādītājs septembrī, salīdzinot ar augustu, ir samazinājies par 5,0 procentpunktiem, noslīdot līdz negatīvai vērtībai - 2,3. Arī automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums strauji (par 15,7 procentpunktiem) pasliktinājies un pirmo reizi šī gada laikā ir negatīvs (- 3,3). Degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs samazinājies par 6,7 procentpunktiem, bet joprojām ir pozitīvs (1,5). Taču nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums kopš šī gada sākuma ir saglabājies pozitīvs, un arī septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir uzlabojies par 2,1 procentpunktu.

Septembrī 20 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 3 procentpunktiem. Vislielākais mazumtirgotāju īpatsvars (53 %) kā ierobežojošu faktoru norāda konkurenci savā tirdzniecības sektorā. Šis rādītājs saglabā pieaugošu tendenci, arī septembrī sasniedzot jaunu maksimālo vērtību kopš 2017. gada aprīļa. 30 % mazumtirgotāju kā ierobežojošu faktoru norādīja nepietiekamu pieprasījumu, bet 21 % – darbaspēka trūkumu. 11 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka to darbību ierobežo dažādi citi faktori.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums uzlabojies visstraujāk

Pakalpojumu sektorā septembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 1,5, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar augustu, ir uzlabojies par 4,5 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie septembrī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem ir uzņēmēji kino un video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanas nozarē (25,0), datorprogrammēšanā (18,3), kā arī iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumos (17,1). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji septembrī ir telekomunikāciju (- 12,7) un apsardzes pakalpojumu (- 12,9) nozarēs, kā arī operācijās ar nekustamo īpašumu (- 12,9). Kopumā septembrī no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm pusei uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, bet pusei negatīvs.

Septembrī 37 % pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjūt nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. 34 % uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, savukārt darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru atzīmē 17 %, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi nav būtiski mainījies. 10 % pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību ierobežo finansiālas grūtības, bet 14 % – dažādi citi faktori (piemēram, ģeopolitiskā situācija un energoresursu cenas).

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojies

Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs septembrī bija - 11,4, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 11,2 procentpunktiem samazinājies uzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, savukārt novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni samazinājies par 0,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs septembrī, salīdzinot ar augustu, samazinājies visās būvniecības apakšnozarēs: inženierbūvniecībā par 11,9 procentpunktiem, ēku būvniecībā par 0,9 procentpunktiem, bet specializētajos būvdarbos par 8,1 procentpunktu.

Būvniecības aktivitāti septembrī visvairāk ierobežoja darbaspēka trūkums un nepietiekams pieprasījums (norādīja attiecīgi 31 % un 25 % respondentu). Finansiālas grūtības un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru norādīja attiecīgi 13 % un 6 % būvuzņēmēju. Laika apstākļu ierobežojošo ietekmi atzīmēja 11 %, bet dažādus citus faktorus 6 % respondentu. 32 % aptaujāto uzņēmēju neizjūt nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums ilgstoši negatīvs, bez būtiskām izmaiņām Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs septembrī bija - 8,5. Salīdzinot ar augustu, tas pieaudzis par 0,1 procentpunktu.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums pieauga pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: pārtikas produktu ražošanā (par 1,2 procentpunktiem), gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 1,2 procentpunktiem), kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā (par 1,3 procentpunktiem). Noskaņojums pasliktinājās datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 1,9 procentpunktiem), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (par 4,1 procentpunktu) un mēbeļu ražošanā (par 6,4 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām septembrī, salīdzinot ar augustu, 13 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, 8 nozarēs – samazinājums, bet 2 nozarēs uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.

Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru septembrī minēja 46 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja attiecīgi 16 % un 12 % respondentu, arī finansiālas grūtības minēja 12 %. Citu faktoru ietekmi norādīja 9 % uzņēmēju (galvenokārt tiek minēts energoresursu cenu kāpums). 28 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā septembrī neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2023. gada septembrī ekonomikas sentimenta rādītājs3Latvijā bija 96,2 (iepriekšējā mēnesī 94,7). Septembrī tāpat kā augustā šis rādītājs Latvijā ir bijis nedaudz augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā (92,8). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), par pamatu ņemot 15 dažādās sezonāli koriģētās rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozarēs, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4ietvertās komponentes. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000–2022. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem 100 parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

Nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs septembrī bija 99,4 (iepriekšējā mēnesī 99,2). Tas ir rādītājs, ko veido sezonāli koriģēti gaidāmās nodarbinātības izmaiņu rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, ņemot vērā nodarbinātības īpatsvaru katrā no šīm nozarēm. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka sezonāli koriģētas gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo pārsniedz ilgtermiņa (2000–2022. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem100 parāda, ka gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

Ekonomikas nenoteiktības rādītājs septembrī bija 19,9 (iepriekšējā mēnesī 22,1). Šis rādītājs raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī un to veido uzņēmumu saimnieciskās darbības prognozējamības rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā, pakalpojumu sektorā, kā arī patērētāju novērtējums mājsaimniecības finansiālās situācijas prognozējamībai. Ja rādītājs ir virs nulles, ir paaugstināta sociālekonomiskās situācijas nenoteiktība, tās attīstība ir grūti prognozējama, ja zem nulles – situāciju prognozēt ir viegli, tā ir noteiktāka.