Tweet

Lai motivētu parādniekus turpināt gūt legālus ienākumus, vienlaikus paredzot iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu, Saeima ceturtdien, 26.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā. Ar grozījumiem plānots mainīt gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējuma apmēru.

Parādsaistības ir nozīmīgs ēnu ekonomiku ietekmējošs faktors. Kā liecina Tieslietu ministrijas rīcībā esošā informācija, aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodas risks, ka šie cilvēki vēlēsies saņemt algu aploksnē.

Šobrīd līdz piedzenamā parāda dzēšanai ieturējumus izdara, saglabājot darba samaksu un tai pielīdzināmos maksājumus valstī noteiktās minimālās mēnešalgas vai tās puses apmērā (gadījumā, ja tiek veikta uzturlīdzekļu vai administratīvo sodu piedziņa, kā arī zaudējumu vai kompensāciju piedziņa sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu). Ieturējumu apmērs ir diferencēts, ņemot vērā parādsaistību veidu. Par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu parādniekam saglabā papildu naudas līdzekļus 15 procentu apmērā no minimālās mēnešalgas. Līdz ar to ir iespējami gadījumi, kad no parādniekam izmaksājamās darba algas ieturējuma veikšana nav iespējama.

Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka gadījumos, ja parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmo maksājumu apmērs nepārsniedz minimālo mēneša darba algu, ieturējumu neatkarīgi no piedziņas veida izdarīs 10 procentu apmērā. Ja parādnieka darba samaksa un tai pielīdzināmie maksājumi pārsniegs minimālo mēnešalgu, no summas, kas ir lielāka par minimālo algu, ieturējumus atkarībā no piedzenamā parāda veida plānots izdarīt 30, 40 vai 75 procentu apmērā.

Vienlaikus parādniekiem, kuru apgādībā ir nepilngadīgie bērni, plānots veicamo ieturējumu 10 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas samazināt par diviem procentiem par katru bērnu, tādējādi nodrošinot lielāku izmaksājamās algas daļu.

Plānots, ka ar iecerētajiem grozījumiem ieguvumi būs gan parādniekiem, gan piedzinējiem. Parādniekiem vairāk naudas līdzekļu tiks saglabāti uzturlīdzekļu piedziņas lietās, lietās, piedzenot zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu, izpildot administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtos nolēmumus. Līdz ar to paredzams, ka parādnieks būs motivēts iegūt legālus ienākumus un fiktīvi nesamazināt savu oficiālo ienākumu apmēru. Savukārt ieturējumu veikšana 10 procentu apmērā no ienākumiem, kas pēc nodokļu nomaksas nepārsniedz minimālās algas apmēru, pozitīvi atsauksies uz piedziņu kopumā, jo ieturējumu būs iespējams veikt visos gadījumos, kad parādniekam ir kādi ienākumi, paredz likumprojekts.

Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Par tiem Saeimai jālemj vēl divos lasījumos.