Tweet

Viens no aktuālākajiem jautājumiem, kas šobrīd uztrauc lielu sabiedrības daļu, kas plāno vasaras atvaļinājumu pavadīt ārpus Latvijas robežām, ir pases nomaiņa. Lai arī informācija par nepieciešamību nomainīt pases, kurās ir ielīmētā fotogrāfija parādījās salīdzinoši sen, tā kā līdz 1. jūlijam palicis tikai mazliet vairāk par mēnesi, visi steidz to izdarīt tagad, pie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Rīgas nodaļām veidojot garas rindas. Vairāk par pasu nomaiņas norisi skaidro PMLP pasu nodaļas vadītāja DZINTRA PENEZE.


Kā šobrīd norit pasu maiņas procedūra Latvijā?
Pasu maiņas kārtību precīzi nosaka 2007. gada 13. novembra Ministru kabinetā pieņemtie Pasu noteikumi. Tie precīzi nosaka, kādai personai kāds ceļošanas dokuments ir nepieciešams un kādu informāciju satur viena vai cita veida pase. Pases maiņai var būt vairāki iemesli – tai beidzies derīguma termiņš, tā nav derīga ceļošanai, mainījies personvārds vai uzvārds utt. Šobrīd, lai veiktu pases maiņu, nav nepieciešams nekas vairāk par maināmo pasi. Pieteikuma noformēšana un fotografēšanās notiek nodaļās uz vietas. Ja pase ir nozaudēta vai nozagta....


Šobrīd, lai saņemtu pasi, cilvēkam ir jāveic diezgan laikietilpīga procedūra, jo par pasi jāiet maksāt uz banku. Kāpēc nevar maksāt uz vietas, kur pase tiek izsniegta?
Jebkurā gadījumā cilvēkam, kurš maina pasi, nodaļā ir jāatgriežas pēc divām, četrām vai divdesmit dienām, kad pase ir izgatavota. Pa to laiku sev ērtākā brīdī ieiet bankā un veikt maksājumu, iespējams, reizē ar citiem rēķiniem, nav nekāds liels apgrūtinājums. Latvijas tiesību normas nosaka kārtību, ka saņemot maksas pakalpojumu no valsts iestādes, maksājums notiek caur banku vai pasta nodaļu.


Vai varat vēlreiz atgādināt, ko varēs un ko nevarēs darīt iedzīvotāji, kuri līdz 1. jūlijam nebūs nomainījuši pases ar ielīmētajām fotogrāfijām pret jaunām?
Pilsoņiem, kuriem pases izdotas līdz 2002. gada 30. jūnijam, ar šī gada 1. jūliju tās vairs nebūs derīgas ceļošanai. Šīs pases kā personu apliecinošs dokuments Latvijas robežās būs derīgs līdz šajā dokumentā norādītajam derīguma termiņam. Taču tas attiecas tikai uz pilsoņu pasēm. Nepilsoņiem 1998. gadā sāka izsniegt jaunāka parauga pases, tādēļ uzskatāmas par pietiekami drošām un ceļošanai derīgām.


Kādēļ pases jānomaina tieši līdz 1. jūlijam? Vai šo termiņu nav iespējams pagarināt?
To nosaka MK izstrādātie „Pasu noteikumi” (51. pants). Par konkrēto datumu ir informētas citas valstis, tādēļ tagad kaut ko mainīt būtu ļoti nekorekti. Citu valstu robežsargi rēķinās ar to, ka vecā parauga pases ar līmētām fotogrāfijām nebūs derīgas robežas šķērsošanai tieši ar 1. jūliju.


Kā Jūs prognozējat, vai visiem, kas to vēlēsies, izdosies apmainīt pasi līdz noteiktajam datumam?
Tāda „noteikta datuma” nemaz nav. Ja cilvēks gatavojas izbraukt no valsts septembrī, Ziemassvētkos vai nākamgad, viņam nav jānomaina vecā parauga pase līdz 1. jūlijam – to var izdarīt aptuveni mēnesi pirms ceļojuma. Ja tomēr pase jāapmaina steidzami, ikvienam ir iespēja izbraukt no Rīgas un apmainīt pasi jebkurā citā teritoriālā nodaļā, kura nav noslogota, kurā nav rindu un kurā nav pilns pieraksts līdz jūlija beigām. Ja tādā situācijā nav vēlēšanās braukt ārpus Rīgas, tad var nākt arī bez iepriekšējā pieraksta, sagaidīt savu kārtu un nokārtot pasi tai pašā dienā. Tādi gadījumi, kad cilvēks tai pašā dienā nepagūst bez iepriekšējā pieraksta noformēt pasi ir ārkārtēji reti.


Kāpēc šobrīd, Jūsuprāt, veidojas rindas pēc pasu nomaiņas un vai to iespējams kaut kā risināt?
Pašreizējai Rīgas nodaļu noslogotībai ir vairāki iemesli: teritoriālās reformas rezultātā tika atcelts nosacījums mainīt pasi tikai deklarētās dzīvesvietas nodaļā. Tātad, personām no citām Latvijas pilsētām, kuras studē vai strādā Rīgā, lai apmainītu pasi, nav obligāti jābrauc uz dzimto pilsētu, viņām tuvāk darba dienās ir Rīgas nodaļas. Tas rada papildus noslogojumu Rīgas nodaļās. Par to liecina aprīļa statistika. Papildus noslogojumu rada arī atvaļinājumu laiks, kad daudzi dodas atpūsties ārpus valsts robežām, taču nedrīkstēs izbraukt ar tā parauga pasi, kas izdota līdz 2002. gada 30. jūnijam. Trešais būtiskais papildus noslogojuma iemesls ir nepilsoņi, kuriem 1998. gadā sākām izsniegt nepilsoņu pases uz desmit gadiem. Šogad tām visām beigsies derīguma termiņš. Arī personas fotografēšana uz vietas paildzina katra apmeklētāja apkalpošanas laiku. Tas liek citiem rindā stāvošajiem ilgāk gaidīt. Kā vēl viens apmeklētāju skaita palielināšanās iemesls ir jāmin apstāklis, ka cilvēki pēc iestāšanās Šengenas valstu zonā ir sākuši vairāk ceļot.


Kāpēc pasu maiņas punktos ir, salīdzinoši, īss darba laiks, kas lielai daļai rīdzinieku apgrūtina iespēju tikt uz šiem punktiem?
Darba laiks un apmeklētāju pieņemšanas laiks ir dažādas lietas. Lai apstrādātu informāciju, kas ienākusi apmeklētāju pieņemšanas laikā, nodaļu darbinieki vismaz pāris stundas aizkavējas darbā pēc tam. Līdz ar to pilnais darba laiks nodaļās ir astoņas stundas. Palielinot apmeklētāju pieņemšanas laiku, palielinātos kopējais darba laiks. Ja tas būtu ilgāks par astoņām stundām, darbiniekiem būtu jāmaksā virsstundas vai jāorganizē darbs maiņās, bet Pārvaldes budžetā tam nav līdzekļu.


Vai cilvēki, Jūsuprāt, šobrīd ir pietiekoši informēti par visu šo personas identificēšanas dokumentu maiņas nepieciešamību? Kas par to liecina? Ko PMLP dara, lai cilvēkus informētu?
Informācija, kas skar šos jautājumus, tiek izvietota nodaļās, Pārvaldes mājas lapā, par visām aktualitātēm masu informācijas līdzekļi tiek vairākkārt informēti. Taču, lai arī cik apjomīgas un vērienīgas būtu informatīvās kampaņas, vienmēr būs kāds, kas to palaidīs garām. Taču par cilvēku informētību liecina Pārvaldes nodaļu plašā apmeklētība un pašreizējā noslogotība.



Par pasu drošības jautājumiem informē PMLP priekšnieka padomnieks INGUSS TREIGUTS:

Vai taisnība, ka nākamā gada janvārī vajadzēs atkārtoti mainīt pasi, jo tad Latvijā būs pieejamas pirkstu nospiedumu veidošanas iekārtas? Kāpēc to nevarēja apvienot?
Nē, tā nav taisnība, ka pašreiz izdodamās pases būs jāmaina pret jaunām - tās būs derīgas līdz tajās norādītajam derīguma termiņam, un to turētājiem būs visas tās pat privilēģijas, kā tiem, kuri saņems pasi ar pirkstu nospiedumiem. Praktiski tās arī nevar saukt par jaunām pasēm, jo vizuāli tās neatšķirsies no līdz šim izdotajām, vienīgi pases mikroshēmā ir ierakstīti papildus dati.

Ieviešot jaunā parauga pases līdz 2007. gada novembrim PMLP izdarīja maksimāli daudz, lai izdodamajās pasēs iekļautu arī pirkstu nospiedumu digitālos attēlus, piemēram, tika uzstādītas iekārtas pirkstu nospiedumu digitālo attēlu iegūšanai un pārbaudei, tomēr uz to brīdi starptautiskā līmenī vēl nebija pabeigta standartu izstrāde attiecībā uz mikroshēmu, kurā šie dati tiktu ierakstīti, tāpēc tirgū nebija pieejami gatavi un droši produkti, tikai prototipi. 

Termiņi, kuros Eiropas Savienības dalībvalstīm jāievieš pases ar biometrijas datiem noteikti ar padomes regulu Nr. 2252/2004 un mums tie ir jāievēro, tieši tāpat kā ar pārējām dalībvalstīm. Pašreiz tikai Vācija ir uzsākusi izsniegt pases ar pirkstu nospiedumiem, savukārt pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis izsniedz tieši tādus pat dokumentus kā mēs un plāno tajos iekļaut pirkstu nospiedumus tuvākā gada laikā.

Jāuzsver arī tas, ka saskaņā ar Eiropas Savienības pasu specifikāciju, mikroshēmā ierakstītie personas pirkstu nospiedumu digitālie attēli ir sekundārā biometriskā informācija, kas tikai papildina personas sejas digitālo attēlu.


Cik droša būs sistēma ar mikročipa ievietošanu jaunajās pasēs? Vai tas neradīs risku par indivīda datu zādzības iespējamību? Kā tas tiks nodrošināts?
Starptautiskajā līmenī notika ļoti ilgs un rūpīgs standartizācijas process, kura laikā galvenā uzmanība tika pieviesta mikroshēmā saglabājamo datu drošībai. Lai mikroshēmu, izmantotu pasēs un tajā saglabātu informāciju, tai jābūt atbilstoši sertificētai. Datu aizsardzībai galvenokārt tiek izmantoti specifiski drošības mehānismi, kas balstīti uz kriptogrāfiju un publiskās atslēgas infrastruktūru. Datus no mikroshēmas var nolasīt tikai ar izdevējvalsts izsniegtu digitālo sertifikātu.


Kādi drošības pasākumi ieviesti šīm jaunajām pasēm, kas aizsargā pret to viltošanu?
Pirmkārt, papildus vizuālajai informācijai pasē ir arī elektroniskā veidā ierakstīti dati, ko varētu dēvēt par papildus dimensiju aizsardzībā pret viltošanu. Otrkārt, pases datu lapa ir izgatavota no materiāla, ar kuru nav iespējams veikt pretlikumīgas manipulācijas, piemēram, mēģināt dzēst vai mainīt biogrāfisko informāciju un fotogrāfiju, kas „iededzināta” materiāla izmantojot lāzera staru.