Tweet

Šī gada 30. maijā norisinājās konference „Būvniecība Latvijā – izaicinājumi un iespējas”, kurā tika apskatītas svarīgakās būvniecības nozares problēmas un attīstības virzieni. Vairāk par konferences norisi, mērķiem un tās nozīmi stāsta “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras”  direktors NORMUNDS PĒTERKOPS.


Sakiet, lūdzu, kādi bija konferences „Būvniecība Latvijā – izaicinājumi un iespējas” mērķi?

Mainoties ekonomiskajai situācijai valstī un nekustamo īpašumu tirgū, ir sākušās strukturālas izmaiņas visā būvniecības nozarē. Tālab konferences mērķis bija - izvērtēt Latvijas būvniecības līdzšinējos sasniegumus un problēmas, iezīmēt Latvijas kā ES dalībvalsts prioritāros mērķus un uzdevumus ilgtspējīgai attīstībai, kā arī nodrošināt privātā un valsts sektora dialogu par aktuāliem jautājumiem būvniecībā.

Ieskicējiet, kādi bija galvenie konferences laikā apskatītie jautājumi?

Konferences laikā izskatīja plašu jautājumu loku – sākot ar makroekonomisko apskatu un beidzot ar šauriem nozares jautājumiem par Eirokodu ieviešanu. Lielākā vērība tika veltīta pašreizējo būvniecības procesu analīzei un ieteikumiem to pilnveidošanā, kā arī būvniecības pakalpojumu regulējumam Latvijā un Baltijas jūras reģiona valstīs. Tāpat tika izskatīti jautājumi, kas saistās ar būvniecības publiskajiem iepirkumiem – par būvniecības publisko iepirkumu kvalitāti, perspektīvā pieejamajiem līdzekļiem no ES fondiem, standartlīgumiem un zaļo iepirkumu. Nobeigumā tika akcentēts jautājums par ilgtspējīgas būvniecības problēmām.

Lūdzu, pastāstiet, kādi nozares speciālisti piedalījās konferencē?

Kā lektori tika pieaicināti gan banku un apdrošināšanas sabiedrību speciālisti, gan speciālisti no Ekonomikas ministrijas un BEMVA, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Zinātņu akadēmijas, kā arī būvnieki un būvmateriālu ražotāji.
 
Vai varat pastāstīt, kā tieši Jūsu pārziņā esošā „Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra” risina šīs problēmas un kādi rezultāti līdz šim ir sasniegti?

“Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras” funkcijās nav paredzēta tieša iejaukšanās būvniecības tirgū un tā regulēšana. Mūsu uzdevumos vairāk ietilpst informācijas vākšana, reģistru uzturēšana, mēs uz būvniecību varam iedarboties tikai pastarpināti.

Vai konferences laikā tika rasti kādi risinājumi situācijas uzlabošanai?

Konferences laikā tika iezīmēti un diskutēti par turpmākiem politikas virzieniem, piemēram, par būvniecības procesu turpmāko attīstību, par standarta līgumiem būvniecības publiskajos iepirkumos, par jaunumiem būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanā.

Vai uzskatāt, ka konference noritēja kā plānots un informācija sasniedza savu mērķauditoriju?
Jā, konference noritēja, kā bija plānots. Konferenci apmeklēja liels  dalībnieku skaits. Tika pārstāvēti pārstāvēja gan būvnieki, gan nozares nevalstiskās organizācijas, gan pašvaldību būvvaldes. Līdz ar to varam teikt, ka informācija sasniedza savu mērķauditoriju.

Vai, Jūsuprāt, šādām konferencēm vajadzētu notikt arī turpmāk un kādēļ?
Šādām konferencēm vajadzētu notikt arī turpmāk. Tas ir labākais veids, kā politikas veidotāji var veidot dialogu ar patiesi lielu auditoriju, kurā pārstāvētas dažādas ieinteresētās puses.

Kuri bija vislielākie ieguvēji, piedaloties konferencē?

Konferences laikā notika abpusēja informācijas apmaiņa starp konferences organizētājiem un tās dalībniekiem. Tāpat pasākuma laikā notika diskusijas un viedokļu apmaiņa starp konferences dalībniekiem, kas neapšaubāmi ir pozitīvi. Rīkotāji ieguva dalībnieku viedokļus par dažādiem politikas jautājumiem, dalībnieki – informāciju par iespējamiem nozares attīstības ceļiem un nozares jaunumiem.

Uz turpmākajiem jautājumiem atbildes sniedza Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktora vietniece Santa Liepa.

Lūdzu, raksturojiet, kādas ir galvenās problēmas, ar kurām būvniecības, arhitektūras un īpašumu jomā šobrīd jāsaskaras uzņēmējiem?

Būvniecība ir viena no svarīgākajām nozarēm valstī, gan pēc tās īpatsvara iekšzemes kopprodukta apjomā, gan arī pēc tās nozīmīguma bāzes radīšanā citām tautsaimniecības nozarēm.

Latvijas būvniecības sektora attīstības tendences aizvadītajos divos gados ir bijušas ļoti straujas. Tās izrietējušas gan no būvniecības sektora attīstības dinamikas un konjunktūras, gan arī no Latvijas ekonomiskās situācijas. Līdz šim būvniecības sektora izaugsmi nodrošināja augošais iekšējais pieprasījums, kas pieauga līdz ar algu un kreditēšanas palielinājumu, kā arī investīciju pieplūdumu.

Būvniecības produkcijas apjoms 2007.gada beigās un 2008.gada 1.ceturksnī neuzrāda tik strauju pieaugumu kā iepriekš. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, š.g. pirmajā ceturksnī joprojām vērojama salīdzinoši strauja būvniecības izaugsme - 9,2%. Tuvākajos ceturkšņos prognozējams mērenāks pieaugums 5-7% apmērā.

Analizējot 2007.gada 4.ceturksnī izsniegto būvatļauju skaitu, var prognozēt, ka 2008.gadā samazināsies mājokļu būvniecība (it īpaši ģimenes māju būve, nedaudz arī daudzdzīvokļu), pieaugs biroju ēku būvniecība, tirdzniecības un sakaru (it īpaši rūpnieciskās ražošanas un noliktavu ēku jaunbūves).

Tik straujš būvniecības pieaugums, kāds tas bijis līdz šim, nebūs. Tajā pašā laikā, ņemot vērā ienākošo investīciju apjomu no ES fondiem un pieaugošo konkurenci, paredzama būvniecības nozares pārstrukturizācija. Līdz 2013.gadam vēl ir pietiekama ES struktūrfondu apguves kapacitāte, kas dažāda veida infrastruktūras un lielo sabiedrisko objektu izbūves segmentā ļaus uzturēt sektora vispārējo pozitīvo dinamiku vismaz 4-5 gadu perspektīvā.

Tuvākajos gados darbs būs nodrošināts būvkomersantiem, kuri būs spējīgi pielāgoties esošajai ekonomiskajai situācijai un orientēsies uz ilgtermiņa attīstību, nevis uz īslaicīgu peļņas gūšanu. Būvniecības nozarē strādājošajiem jāiegulda līdzekļi inovatīvu tehnoloģiju ieviešanā un citos darba produktivitāti paaugstinošos pasākumos.

Kādi, Jūsuprāt, varētu būt nozares turpmākie attīstības virzieni?

2008.gadā celtniecības izmaksas turpinās pieaugt, tomēr pieaugums vairs nav tik straujš kā iepriekš. Būvniecības jomā strādājošajiem jāsaskaras ar būtisku energoresursu cenu kāpumu, kā arī ar iekšējā pieprasījuma samazinājumu.

Būvniecību Latvijā raksturo reģionalitāte, kas ietekmē arī kopējo nozares attīstību. Līdzīgi kā citās tautsaimniecības nozarēs, arī būvniecībā izaugsmei vērojams ģeogrāfiski neviendabīgs raksturs - 2007.gadā Rīgā un tās rajonā nodoti ekspluatācijā 45,8% no visām Latvijā no jauna uzceltajām ēkām. (2007. gadā Latvijā ekspluatācijā tika pieņemtas 9077 būves, no kurām 4162 atrodas Rīgā un Rīgas rajonā.) Acīmredzot, valstij un uzņēmējiem aktīvāk  jādomā, kā kopīgi sekmēt uzņēmējdarbību ārpus Rīgas.