Tweet

Pēdējā laikā sabiedrībā aktuālizējies jautājums par straujo degvielas cenu kāpumu, kas iespaido gandrīz visas tautsaimniecības nozares un veicina inflācijas pieaugumu, un arvien vairāk diskusiju raisās par to, kā lai atrod alternatīvus degvielas veidus, kas būtu lētāki un dabai draudzīgāki. Ventspilī nesen atvērusies biodīzeļdegvielas ražotne "Bio-Venta", tādēļ lūdzām tās valdes preikšsēdētāju ĢIRTU FIŠERA kungu sniegt ieskatu jaunās ražotnes darbībā, kā arī paust viedokli par nozares attīstību un nākotnes vīzijām.


Lūdzu, pastāstiet, kādi ir uzņēmuma “Bio-Venta” galvenie darbības virzieni?
SIA „Bio-Venta” dibināta 2004. gada beigās ar mērķi uzbūvēt biodīzeļdegvielas rūpnīcu Ventspilī. Bio-Ventas biodīzeļdegvielas rūpnīca sastāv no piecām pamatražotnēm. Rapša un rapša raušu glabāšanas un pārkraušanas elevators ar glabāšanas jaudu 25’000t, rapša eļļas spiestuve un eļļas attīrīšana ar jaudu 100’000t rapša gadā, biodīzeļdegvielas ražošana ar jaudu 100’000t biodīzeļa gadā, medicīniskās kvalitātes glicerīna destilācija ar jaudu 10’000t gadā un eļļas, biodīzeļa un glicerīna pārkraušanas termināls no kuģiem un dzelzceļa ar 24’000m3 glabāšanas jaudu. Šie arī ir pieci pamata darbības virzieni.

Jūsu jaunā ražotne nesen uzsākusi darbu, kā uzskatāt, vai šī nozare ir perspektīva?  Kas par to liecina?
ES ir noteikusi minimālās biodegvielas patēriņa normas ES, kurai 2010. gadā ES valstīs ir jāsasniedz 5,75%, bet 2020. gadā 10% no visas fosilās degvielas patēriņa. Ar šīm direktīvām ir radīta biodegvielu niša Eiropā, lai samazinātu Eiropas energoatkarību un veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Cik liels ir uzņēmums un kādi ir plānotie ražošanas apjomi?
Mūsu uzņēmums plāno gadā ražot 100’000t biodīzeļa, kas sastādītu ap 1/6 daļu no Latvijā patērētā dīzeļa.

Vai Latvijas tirgū jau ir iespējams iegādāties “Bio-Venta” ražoto degvielu?
Vasaras otrā pusē ar Latvijā varēs iegādāties Bio-Ventas ražoto biodīzeli.

Kādā veidā Jūsu uzņēmums plāno virzīt savu produktu tirgū? Vai sagaidāt lielu konkurenci?
Latvijā Bio-Venta biodīzeli piedāvās vairumtirdzniecībā degvielas uzpildes stacijām un gala lietotājiem transporta kompānijām, bet pamata realizācijas tirgus būs citas valstis ap Baltijas un Ziemeļu jūru.

Kādas ir biodegvielas priekšrocības, salīdzinājumā ar citiem degvielas veidiem?
Pamatpriekšrocība, protams, ir atjaunojamās izejvielas, no kurām iegūst biodegvielu. Detalizētāki plusi un mīnusi ir ļoti labi uzskaitīti EM mājas lapā. http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=19036

Vai Jūsu uzņēmums biodegvielu eksportē arī uz ārvalsīm?
Lielāko daļu saražotā biodīzeļa mēs plānojam eksportēt uz Eiropas Savienības citām dalībvalstīm, jo Latvijas tirgus nav pietiekoši liels. Piemēram, obligāto 5% piejaukuma gadījumā tas sastādītu tikai ap 35’000t gadā.

Kādēļ, Jūsuprāt, degvielas cenas šobrīd ir tik nesamērīgi augstas?
Atbildot uz šo jautājumu, es varu detalizētā komentēt biodīzeļdegvielas cenas atkarību. Biodīzeļa cenas pamatsastāvdaļa ap 80% ir izejvielu augu eļļas izmaksas, kuras attiecīgi veidojās no rapša sēklu, sojas pupiņu u.c. sēklu izmaksām. Šo izejvielu cena pēdējā gada laikā ir praktiski dubultojusies un pamatā ir trīs apekti. Pirmais spekulācijas biržās, ļoti liels naudas apjoms ienāca pārtikas produktu biržās pēc ASV fondu tirgus problēmu sākšanās, otrkārt neražas 2007. gadā un vispārējo pārtikas krājumu samazināšanās, treškārt ar vien pieaugošais Ķīnas iekšējais pārtikas patēriņš. No otras puses biodīzeļa cenas Eiropā ļoti iespaido ASV subsīdijas biodīzelim, pret kurām pašreiz ES ir uzsākusi antidempinga procedūru.

Kādas degvielas cenu izmaiņas prognozējat nākotnē – tās turpinās augt vai tomēr samazināsies? No kādiem faktoriem tas būs atkarīgs?
Domāju, ka cenas jau vairs nesamazināsies, bet ir tikai jautājums cik strauji tās augs un kādā līmenī stabilizēsies uz kādu laiku.

Cik informēta par biodegvielu, tās priekšrocībām un izdevīgumu šobrīd ir sabiedrība?
Šobrīd Latvijas sabiedrībai ir ļoti maz informācijas par biodīzeļa lietošanu un priekšrocībām. Tā kā tīra 100% biodīzeļa tirgus ir samērā ierobežots, jo ne katra automašīna var tādu lietot, tad manā skatījumā nākotnes tirgus biodīzelim ir kā piejaukums parastam dīzelim. Ja šodien EN590 dīzeļa standarts atļauj līdz 5% piejaukt parastam dīzelim un lietot jebkurā automašīnā. Jaunais dīzeļa standarts, kurš stāsies spēkā gada beigās jau atļaus piejaukt līdz 7%, bet divu gadu perspektīvā tiks izstrādāts dīzeļa standarts ar 10% biodīzeļa piejaukumu. Līdz ar to biodīzeļa realizācija nākotnē pamatā būs kā piejaukums parastajam dīzelim un patērētājs varēs nesatraukties un neiedziļināties vai viņa automašīna var braukt ar tīru 100% biodīzeli vai nē, jo visas automašīnas var braukt ar biodīzeļa piejaukumu. Ņemot šo vērā arī sabiedrības informēšana par biodīzeļa priekšrocībām un īpatnībām vairs nav tik aktuāla, jo jebkurš to var lietot sajauktā veidā.

Kas liedz cilvēkiem pilnībā pāriet uz biodegvielas izmantošanu?
ES perspektīvā redz, ka pie 10% plānotā biodegvielu patēriņa Eiropā 2020. gadā pati Eiropa spēs saražot tikai ap 7-8%, bet pārējo vajadzēs importēt un tā ir arī šīs degvielas tirgus nišas ierobežojumi, jeb izejvielu ierobežojums.

Kādi, Jūsuprāt, varētu būt nozares turpmākie attīstības virzieni?
Pašreiz notiek pētījumi pie nākošo paaudžu biodegvielu tehnoloģiju ieviešanas, kā arī pie izejvielu bāzes paplašināšanas. Tiek pētītas dažādi nepārtikas eļļas augi, aļģes kuras satur eļļu, tāpat attīstās arī dzīvnieku tauku un lietoto pārtikas eļļu pārstrāde biodīzelī.