Vēl arvien lielai daļai cilvēku zūd motivācija palikt laukos, lai saimniekotu, tāpēc Zemkopības ministrija meklē variantus, kā veicināt lauksaimnieku interesi, piemēram, piešķirot balvas labākajiem. Vairāk par Zemkopības ministrijas organizēto konkursu “Sējējs 2008” pastāstīja zemkopības ministrs MĀRTIŅŠ ROZE.
Ar kādu mērķi tiek rīkots konkurss “Sējējs 2008”?
Konkurss “Sējējs- 2008” ir Zemkopības ministrijas un Vides ministrijas rīkots ikgadējs pasākums ar mērķi noteikt labāko ieguldījumu Latvijas lauku attīstībā. „Sējēja” konkurss ir aizsācies vēl pirmās Latvijas neatkarības laikā, bet atjaunots pēc neatkarības atgūšanas. Šogad tas notiks jau 17. reizi.
Vai šogad konkurss ir vairāk orientēts uz kādu konkrētāku vienu vai vairākām lauksaimniecības nozarēm, vai gadu no gada tas cenšas aptvert visu?
Konkurss notiek šādās grupās:
1. lauksaimnieciskā ražošana (augkopība un lopkopība);
2.saimniekošana laukos (augkopība, lopkopība un netradicionālā lauksaimniecība);
3. ģimene lauku sētā (šogad jauna nominācija);
4. lauksaimnieku kooperācija;
5. zinātne lauku attīstībai;
6. veiksmīgākais jaunais zemnieks;
7. rītdienas sējējs- mazpulka dalībnieks;
8. videi draudzīga saimniekošana;
9. ekotūrisms;
10. dabas saimniecība;
11. par mūža ieguldījumu (otro gadu):
11.1.lauksaimniecībā;
11.2. vides aizsardzībā.
Katru gadu cenšamies apzināt visas lauksaimnieku grupas, lai iespēja iegūt balvu būtu visiem – gan lielākiem ražotājiem, gan mazākiem, šogad pirmo reizi konkursā ieviesta nominācija „Ģimene lauku sētā”, kas vairāk orientēta uz dzīves vides sakopšanu laukos un nav tieši saistīta ar ražošanu. Būtībā tas ir konkurss cilvēkiem, kuri dzīvo laukos, strādā laukos un savu dzīvi ir veltījuši mūsu nozarei. Jau otro gadu esam izveidojuši nomināciju „Par mūža ieguldījumu”- un to , kas pelnījis šo nozīmīgo balvu, nenosaka vis ierēdņi, bet gan paši lauksaimnieki iesaka kandidatūras un tās arī vērtē. Piemēram, pērn par šīs balvas īpašnieku kļuva pazīstamais, ilggadējais, pieredzējušais lauksaimnieks Jūlijs Beļavnieks.
Kas var piedalīties šajā konkursā? Kādi ir galvenie kritēriji, pēc kuriem tiek atlasīti dalībnieki?
Katrai konkursa grupai noteikts dalībnieku loks, t.sk. kritēriji, kurus jāievēro piesakoties vai piesakot konkursam ( skat. ZM mājas lapā sadaļā Sējējs-2008- konkursa nolikums).
Kā notiek izvērtēšana uzvarētāja noteikšanai?
Konkurss notiek divās kārtās, izņemot 11.grupu. Dalībniekus vērtē pēc publiski diskutētiem un apstiprinātiem kritērijiem (skat.ZM mājas lapā sadaļā Sējējs-2008- vērtēšanas kritēriji). Pirmās kārtas dalībniekus ZM kompetences grupās vērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Otrās kārtas dalībniekus vērtē ZM un VidM izveidotas komisijas. Lēmumu par konkrētiem apbalvojumiem pieņem Rīcības komiteja. (skat.ZM mājas lapā sadaļā Sējējs-2008- konkursa nolikums)
Kam, Jūsuprāt, šis konkurss ir visnepieciešamākais, kādus ieguvumus tas sniedz lauksaimniekiem, patērētājiem, varbūt arī valstij?
Ceļ lauksaimnieku un lauku iedzīvotāju pašapziņu, kā arī dod stimulu turpmāk darboties šajā sarežģītajā nozarē. Galu galā tā noteikti ir apziņa, ka valsts novērtē lauksaimniekus un viņu ieguldījumu ne tikai nodrošinot iespēju strādāt ar normatīvajiem dokumentiem, bet arī morāli – godinot viņus šajā konkursā.
Vai lauksaimnieki citus gadu ir bijuši aktīvi dalībai šajā konkursā? Kas bijuši aktīvāki (kādi novadi vai lauksaimniecības sfēras)?
Aktivitāte no lauksaimnieku puses ir dažāda atkarībā no nominācijas – ļoti aktīvi ir lauksaimnieki augkopības un lopkopības nominācijās, ļoti aktīvi ir mazpulcēni. Taču kopējais saimniecību skaits ir ļoti svārstīgs, bet otrajā posmā tradicionāli tiek vērtētas 50 – 60 saimniecības, vienmērīgi sadalītas pa visām nominācijām.
Kas šobrīd Latvijā, Jūsuprāt, ir perspektīvākās lauksaimniecības sfēras, kurās paredzama attīstība? Kuras ir tās, kurās strādājošajiem vajadzētu padomāt par sfēras nomaiņu?
Noteikti minēšu piensaimniecību, jo pienu gan importējam, gan eksportējam ar pozitīvu bilanci, to saražojam vairāk nekā patērējam. Tāpat minēšu arī graudkopību- no šīs nozares kvalitātes ir atkarīga gan lopkopība, gan arī pārtikas ražošana. Graudu ražošanas apjomi palielinās- gan iesētie hektāri, gan ražības. Noteikti kā perspektīva minama augļu un dārzeņu nozare, tai saredzama turpmāka attīstība. Vēlos uzsvērt- šobrīd nevienu nozari nevēlos nolikt malā- ja tām ir lielākas vai mazākas grūtības pašreiz, tad tās ir risināmas, jo nereti dažai no tām ir cikliska attīstība.
Ko vēl Zemkopības ministrija dara, lai veicinātu lauksaimniecības attīstību Latvijā, mudinātu cilvēkus palikt dzīvot vai pārvāktos uz laukiem?
Materiāli atbalsta LLU studentus un vidējo profesionālo izglītības iestāžu izglītojamos, kuri apgūst noteiktas lauksaimniecības vai ar to saistītas specialitātes. Kopumā viss subsīdiju 4.pielikums ir domāts lauksaimniecības attīstībai veicinot izglītošanu, informēšanu, zināšanu vairošanu.
Vai esat papētījuši situāciju – kā visas šīs aktivitātes realizējas, vai dod kādus rezultātus?
Esam pētījuši, veikuši aptaujas lauksaimniekiem. Un secinājumi ir viennozīmīgi- šādi konkursi, dažādi atbalsta pasākumi mūsu lauku ļaudīm ir nepieciešami, tie tiek arī novērtēti, palielinās lauksaimnieku aktivitāte, atsaucība, jāatzīmē, ka ministrija ļoti augstu vērtē arī nevalstisko organizāciju darbību šo aktivitāšu veicināšanā.
Kādēļ, Jūsuprāt, cilvēki vēl joprojām pamet laukus, dodas uz pilsētām? Kam un kas būtu jādara, lai šo situāciju risinātu un vai tas vispār ir iespējams?
No vienas puses tā ir normāla parādība, ka daudzi jauni cilvēki dodas strādāt un meklēt dažādas iespējas pilsētā. Tā tas ir bijis vienmēr. Tomēr vēlos uzsvērt, ka līdz ar lauksaimniecības sektora sakārtošanu, valsts budžeta dotāciju, ES finansējuma pieaugumu Latvijas laukos jau vairākus gadus rit rosīgs darbs, attīstās daudzas lauku saimniecības un uzņēmumi. Mūsdienu Latvijā lauki kļuvuši par vietu ,kur katram rosīgam un uzņēmīgam cilvēkam ir iespēja mācīties, strādāt, dibināt ģimeni. Tāpēc ir tik svarīgi lauzt vecos stereotipus par dzīvi laukos un skaidrot, ka laukos var saimniekot sekmīgi.