Satiksmes drošība ir nopietna problēma Latvijā, par kuru pēdējo gadu laikā nopietnu cīņu ir uzsākusi CSDD, veidojot neskaitāmas kampaņas ar mērķi pievērst cilvēku uzmanību drošības jautājumiem uz ceļa un mainīt to nelāgos paradumus. Lūdzām CSDD direktoru Andri Lukstiņu pastāstīt par paveikto un ieskicēt nākotnes ieceres.


Kas šobrīd ir būtiskākā ceļu satiksmes drošības problēma, kam tiek veltīta vislielākā uzmanība no CSDD puses?

Ceļu satiksmes drošība kopumā ir atkarīga no daudzu valsts un pašvaldību institūciju funkciju izpildes, līdz ar to arī CSDD, veicot savas funkcijas, kas galvenokārt ir saistītas ar transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru un tā uzturēšanu, savā ziņā līdzdarbojas ceļu satiksmes drošības jautājumu risināšanā.

Tā kā CSDD piedalās gan normatīvo aktu sagatavošanā, gan transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra uzturēšanā, tad šī brīža aktualitāte neapšaubāmi ir transportlīdzekļu vadītāju kontroles mehānismu pilnveidošana ieviešot ātruma kontroli ar stacionārajām un pārvietojamām foto radaru ierīcēm.

Ne mazāk svarīga CSDD funkcija, ir arī sabiedrības izglītošana un informēšana par ceļu satiksmes drošības aktualitātēm, tāpēc arī regulāri rīkojam sociālās kampaņas par ceļu satiksmes drošības aktuālajām tēmām, kas vērstas uz ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un ievainoto skaita samazināšanu. Kampaņu tēmas tiek izvēlētas ņemot vērā aktuālākos statistikas datus. Līdzīgi kā citviet pasaulē, satiksmes drošības kampaņu galvenās tēmas ir alkohols, ātrums, drošības jostas, atstarotāju lietošana, kā arī savstarpējā kultūra un sapratne uz ceļiem.

Kas Jūsuprāt ir visefektīvākais veids, kā nodrošināt kārtību uz Latvijas ceļiem – tie ir sodi, kampaņas, ierobežojumi vai vēl kas cits?

Nav viena visefektīvākā veida. Pasaules prakse ir pierādījusi, ka savstarpēji saistītu pasākumu komplekss veicina drošu satiksmi vai kārtību uz ceļiem.
Šie pasākumi ir:

1.likumdošanas sakārtošana un likuma normu precizēšana;
2.regulāra, sistemātiska informācijas sniegšana (kampaņas) un izglītošana (izglītības projekti, mācību materiāli, jauno satiksmes dalībnieku sacensības);
3.kontrole uz ceļiem, izmantojot dažādas metodes. Kā piemēru var minēt nupat valstī ieviestos foto radarus, kas ir efektīvs līdzeklis cīņā pret ātruma pārkāpējiem. Vienlīdz ar kontroli valstī ir jādarbojas soda neizbēgamības principam.
4.infrastruktūras sakārtošana- ceļu būve un remonts.

Cik lielā mērā, Jūsuprāt, CSDD veidotās ceļu satiksmes drošības kampaņas ietekmē drošību uz ceļiem? Vai cilvēki ieklausās? Kas par to liecina?

Ar kampaņu palīdzību 10 gados ir kardināli mainīti sabiedrības ieradumi. Piemēram, 90-to gadu beigās tikai daži apzinīgākie autovadītāji lietoja drošības jostas. Apsekojums un aptauja pēc 2007. gada kampaņas „Piesprādzē! Neriskē!” rāda, ka 85-95 % autovadītāju lieto drošības jostas, bet blakus sēdētāji piesprādzējas 80-90% gadījumu. Sliktāk ir ar aizmugurē sēdošajiem – tur drošības jostas lieto tikai 30-35% pasažieru. Tas pierāda, ka sabiedrība ir jāturpina izglītot par drošības jostu lietošanas nepieciešamību.

Līdzīga situācija ir ar gājēju drošību un atstarotāju lietošanu. Ja agrāk atstarotājus lietoja neliels skaits cilvēku, tagad tos iegādājas arvien biežāk. Turklāt ne tikai bērni, bet nu jau arī pieaugušie izvēlas apģērbus, kuros iestrādāti atstarotāji.

Ja runā par alkoholu un narkotikām, tad šeit bez informatīvajām kampaņām uz sabiedrību nācās iedarboties arī ar drastiskiem sodiem – vadītāja tiesību atņemšana, arests un liels naudas sods. Līdz ar informatīvajām kampaņām cilvēkiem beidzot kļūst skaidrs, ka, pirms sēsties pie stūres, „nevar ne vienu!”.

Vai un kā CSDD veic kampaņas efektivitātes mērījumus?

Galvenais rādītājs kā mēs tiekam vērtēti arī Eiropas un pasaules griezumā ir bojā gājušo un ievainoto skaita samazinājums. Šogad 6 mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada pusgadu bojā gājušo skaits ir samazinājies par 31 procentu ( absolūtos skaitļos tas ir: 2007. gada pirmajā pusgadā - 198 bojā gājušo, 2008. gadā -136). Šogad par 8 procentiem ir samazinājies arī avārijās cietušo skaits.

Kas kavē kampaņām pilnībā sasniegt tās mērķus? Kas būtu darāms, lai situācija krasi izmainītos uz labo pusi?

Kampaņas savus mērķus sasniedz un kopumā situācija patlaban krasi mainās uz labo pusi. Bet apstāties pie sasniegtā negrasāmies. Ir daudz problēmu, par kurām vēl nav runāts. Piemēram, par narkotikām, autovadītāju savstarpējo kultūru un rēķināšanos vienam ar otru vai par nogurumu pie auto stūres. Tādēļ darbs pie kampaņām turpināsies. Mēs kopā ar saviem sadarbības partneriem – Valsts policiju, Satiksmes un Iekšlietu ministrijām - runāsim gan par plaši sabiedrībā vēl nediskutētām tēmām, gan atkārtosim jau zināmās problēmas – alkohols, ātrums, drošības jostas.

Veidojot kampaņas, galvenais ir precīzi definēt mērķi, uzdevumus un auditoriju, kam kampaņa domāta. Ja tas viss radošajā procesā tiek ņemts vērā, sabiedrība tiek uzrunāta precīzi.

Kura, Jūsuprāt, bijusi veiksmīgākā no CSDD veidotajām kampaņām? Kas bija tās efektivitātes pamatā?

Vienu izcelt ir grūti, bet patlaban atmiņā vairāk ir nogulsnējušās pirmo gadu aktivitātes. Kā piemērus varu minēt:

*„Izglāb draugu, neļauj braukt reibumā”- kā veiksmīgākā ideja un sabiedrības uzrunāšanas forma;
*„Izdzīvo, kas piesprādzējies” – kā veiksmīgākais video;
*„Dzer. Brauc. Pievienojies.” – kā veiksmīgākā sadarbība ar invalīdu draugu kopu „Apeirons”.

Gadu laikā esam pārliecinājušies, ka kampaņu veiksmes pamatā ir ideja, iespaidīgs video klips, precīzs plakāts un trāpīgs sauklis.

Kādi ir kampaņas “Skaties divreiz. Divreiz” rezultāti? Vai motociklisti vēl joprojām ir viena no kritiskākajām ceļu satiksmes dalībnieku grupām?

Kampaņa „Skaties divreiz! Divreiz!!” mēs kopā ar Valsts policiju esam atzinuši par veiksmīgu, jo šajā pavasarī (uzsākot moto sezonu) samazinājās bojā gājušo moto un velo braucēju skaits. Turklāt sabiedrībā sākās plašas, bieži vien pat asas diskusijas starp atšķirīgu transportlīdzekļu vadītājiem.

No janvāra līdz maijam uz Latvijas ceļiem bojā gājuši 8 mazāk-aizsargāti satiksmes dalībnieki (motociklisti, mopēdisti, velosipēdisti un kvadriciklu vadītāji). Salīdzinot ar 2007. gada attiecīgu laika posmu, šogad ir izglābtas 2 „divu riteņu” transportlīdzekļu vadītāju dzīvības.

Kampaņas veiksmes pamats bija ideja, kuru var attiecināt ne tik uz moto braucējiem – cilvēks, kuru tu nejauši nogalināji, vienmēr dzīvos tavās domās. Tā ir skarbā realitāte, ar kuru nākas saskarties kā autovadītājiem, tā motociklistiem.

„Divu riteņu“ braucēji ir grūtāk pamanāmi, tie ir manevrēt spējīgāki, turklāt viņiem ir daudz lielāks risks ciest nopietnus ievainojumus ceļu satiksmes negadījumos. Diemžēl avārijas, kurās iesaistīti motocikli visbiežāk ir ar smagām vai pat letālām sekām. Eiropas transporta komitejas apkopojums liecina, ka, iekļūstot avārijā, motociklistam ir 18 reizes lielāka iespēja tikt savainotam vai pat iet bojā, nekā autovadītājam. Latvijā šis skaitlis ir vēl lielāks – 24 reizes. Palielinoties satiksmes intensitātei un sadārdzinoties degvielai, aizvien biežāk cilvēki automobili nomaina pret kādu no „divu riteņu” transportlīdzekļiem. Pērn gandrīz par 20% pieauga reģistrēto motociklu, mopēdu un kvadriciklu skaits. Diemžēl vienlaikus palielinās arī negadījumi, kuros iesaistīti mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki. Tādēļ moto braucēji, kā arī velosipēdisti ir riska grupa un par viņiem tiks runāts arī turpmāk.

Vai, veidojot šīs kampaņas, tiek ņemts piemērs ari no ārvalstīm? Kuras būtu tās valstis, kur drošība uz ceļiem ir vislielākā? Kāpēc, Jūsuprāt – kas to nodrošina?

Mēs regulāri pētām un skatāmies, kas satiksmes drošības jomā notiek citās valstīs. Iesaistāmies arī Eiropas projektos. Piemēram, plaši sabiedrībā zināmā kampaņa „Piesprādzē. Neriskē.”, kuras tēls Latvijā bija bruņnesis Robis, bija Viseiropas kampaņa, kurā iesaistījās 15 valstis. Mēs apmaināmies ar informāciju gan šo, gan citu kampaņu ietvaros.

Par piemēru biežāk tiek ņemtas mums tuvākās – Centrāleiropas vai Skandināvijas valstis, jo sabiedrības uzrunāšanas forma un veids ir atkarīgs no cilvēku mentalitātes, domāšanas veida un paradumiem.

Ja iespējams, kā Jūs prognozētu, kad Latvija varētu tuvoties šiem standartiem?

Eiropas transporta drošības padome (ETSC) šogad publicēja ikgadējo PIN pētījumu (PIN Annual Report) par ceļu satiksmes drošību ES dalībvalstīs. Publikācijā uzsvērts fakts, ka Latvija ir vienīgā ES jaunā dalībvalsts, kura ir sasniegusi vērā ņemamus panākumus uz ceļiem bojā gājušo skaita samazināšanā par spīti Centrāleiropas un Austrumeiropas vispārējai tendencei (vidēji tikai 1.6% uzlabojums) uzrādīt vissliktākos rezultātus satiksmes drošības jomā. Latvijā šis samazinājums laikā no 2001. gada līdz 2007. gadam ir 25%. Pētījumā arī teikts, ka tikai trīs Eiropas valstis sasniegs Veronas deklarācijā norādīto 2010. gada satiksmes drošības mērķi laikā. Labākos rezultātus uzrādījušas Francija, Portugāle un Luksemburga, kurās bojā gājušo skaits laikā no 2001. līdz 2007. gadam samazinājies attiecīgi par 43%, 42% un 38%.

Tomēr līdz ideālajai situācijai vēl daudz jāstrādā un šai tēmai jāpievērš ļoti liela uzmanība. PIN programmas vadītājs pēc rezultātu paziņošanas teicis: „Izskatās, ka uzsvars uz mērķi par drošu ceļu satiksmi ir zaudējis savu nozīmīgumu lielākajā daļā ES valstu. Visām valstīm tagad ir jādubulto savi spēki, ja vien viņi nevēlas aizkavēt pārējo valstu progresu un apturēt Eiropas Savienības darbu kopumā.”

Francija tik augstu uzlabojumu satiksmes drošības jomā sasniegusi lielā mērā pateicoties ieviestajiem foto un video radariem uz valsts ceļiem. Tādēļ arī mēs Latvijā ceram uz jaunām kontroles sistēmām - foto radariem. Kā arī turpināsies informatīvais darbs ar sabiedrību kampaņu, video klipu un citu pasākumu formās.