Par nekustamā īpašuma tirgus attīstības iespējām un pašreizējo situāciju, kā arī par šobrīd  aktivitāti zaudējušās nozares galvenajām problēmām stāsta nekustamo īpašumu kompānijas “BALSTS” valdes priekšsēdētājs AIGARS ZARIŅŠ.


Cik lielā mērā un kā šobrīd nekustamā īpašuma tirgu ietekmē banku sektors, tā piedāvājums?
Nenoliedzami, tas ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē nekustamo īpašumu tirgu. Jo pirktspēja ir atkarīga no tā, vai banka dod vai nedod kredītu, ņemot vērā, ka procentu likmes turpina kāpt, pircēji piedomā pie kredīta maksājuma lieluma un, vai viņi var atļauties mēnesī maksāt šādu summu.

Kas šobrīd Latvijā ir tie faktori, kas vistiešāk ietekmē Nekustamā īpašuma tirgus attīstību, kā arī cenu kāpumu/kritumu?
Ir divi faktori, kas būtiski ietekmē šo situāciju: banku kredīti un ekonomiskā situācija valstī un pasaulē.

Šobrīd turpinās dzīvokļu cenu kritums. Kādas ir Jūsu prognozes, cik ilgi tas vēl varētu turpināties?
Tas būs atkarīgs no tā, kāda būs ekonomiskā piezemēšanās. Ja lejupslīde būs ilga, tā saucamā U veida krīze, tad iespējams, ka darbu zaudēs daudz vairāk darbspējīgu cilvēku, kuriem ir paņemti mājokļa kredīti, līdz ar to varam nonākt pie situācijas, ka tirgū tiks izlikti pārdošanā mājokļi cenā, kura varētu sasniegt pat 800 EUR/kvadrātmetrā. Vai iznākums būs tiešām šāds, būs skaidrs šī gada beigās.

Cik lielā mērā šī zināmā tirgus stagnācija ietekmē nekustamo īpašumu kompāniju darbu, cik lielā mērā, t. s., nekustā īpašuma spekulantu darbību?
Spekulantiem šis tirgus šobrīd nav interesants, tomēr tajā pašā laikā ir investīciju fondi, kuri gaida izdevīgas cenas un ir gatavi uzpirkt īpašumus, lai tos vēlāk realizētu tirgū. Spekulanti, kuri īpašumus sapirkušies un šobrīd nevar tos pārdod, ir izlikuši tos īres tirgū, kas ietekmējis īres cenu kritumu.

Balsts kā būtiskākās izmaiņas jūt to, ka darījumu īpatsvars no pārdošanas tirgus ir pārvietojies uz nomas un īres tirgu. Nekustamo īpašumu aģentiem šobrīd darba netrūkst, jautājums ir par pārdošanas profesionalitāti. Vai mēs varam pārdod šajos tirgus apstākļos? Protams. Vienmēr būs cilvēki, kas pirks īpašumu – jebkuros tirgus apstākļos.

Kas, Jūsuprāt, notiks ar nesen uzbūvētajām, vēl neizpārdotajām jaunajām dzīvokļu mājām tagad, kad pircēji ir palikuši ļoti neaktīvi?
Šie dzīvokļi tirgojas un tirgosies, jautājums ir, par kādu cenu? Lai šo dzīvokļus pārdotu, attīstītājiem būs jāpazemina cena, jo šobrīd ļoti bieži ir tā, ka sekundārajā tirgū jauno projektu dzīvokļi pārdodas lētāk nekā tos pārdod attīstītāji.

Vai tirgū pašreiz ir daudz dzīvokļu, kas atņemti, jo ņēmēji nav spējuši izpildīt kredītsaistības? Vai esat par to informēts?
Šādi precīzi dati mums šobrīd nav, tomēr noteikti ir palielinājies to kredītņēmēju skaits, kuri nespēj laikā samaksāt kredītu.

Vai valdībai būtu šobrīd jāsper kādi radikāli soļi, lai veicinātu šīs jomas attīstību? Kādi tie varētu būt?
Valdībai šobrīd jāsper soļi, kas palīdzētu uzlabot Latvijas ekonomisko situāciju. Uzmanība būtu jāpievērš nodokļu politikai, kas uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Tas palīdzētu radīt jaunas darba vietas, stimulētu ražošanu, kā arī produktu un pakalpojumu eksportu. Kas attiecas uz nekustamo īpašumu tirgu, valdībai būtu jāatceļ pilnīgi visi ierobežojumi, kurus tā pieņēma pagājušajā gadā. Šobrīd nav reāla pamatojuma šiem ierobežojumiem.

Kādas ir Jūsu prognozes, kā tuvākā gada laikā varētu izmainīties dzīvokļu pirkšanas un īres cenas? Vai Rīga joprojām būs viena no dārgākajām pilsētām šajā ziņā?
Cenas dzīvokļu tirgū vēl joprojām kritīsies. Īres cenas stabilizēsies, īres tirgus ir izveidojies un šādos tirgus lejupslīdes apstākļos, cilvēki izvēlēsies labprātāk īrēt. Visaktīvākā kustība pārdošanas segmentā notiks ap sekundārajiem dzīvokļiem, jo tiem būs salīdzinoši viszemākās cenas. Viss liecina par to, ka mēs varētu atgriezties pie deviņdesmito gadu beigu un 2000. gada sākuma pozīcijas, kad nekustamo īpašumu tirgus tikko sāka attīstīties un cenu kāpums sākās tieši sekundāro dzīvokļu tirgū. Paies 3-4 gadi, kamēr cenas būs adekvātas celtniecības izmaksām un atkal sāks attīstīties jauno projektu tirgus.

Runājot par dārdzību, starp Baltijas valstīm Rīga noteikti būs visdārgākā galvaspilsēta, jo ir lielākā un arī novietojuma ziņā – izdevīgākā pozīcijā kā Tallina vai Viļņa. Jāņem vērā arī fakts, ka Rīgā dzīvo aptuveni 50% visas Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir nepieciešamība pēc mājokļa.

Kas šobrīd ir pieprasītākie Nekustamo īpašumu firmas BALSTS piedāvājumi? Kas cilvēkiem ir aktuāli? Ar ko Jūs to skaidrotu?
Visvairāk ir pieprasīts ir sekundārais tirgus, it īpaši divistabu dzīvokļi ar izolētām istabām. Arī privātmājas ar pilnu iekšējo apdari vietās, kur ir laba infrastruktūra.

Šie ir pieprasīti tāpēc, ka katrs pircējs pērk īpašumu priekš sevis dzīvošanai, rēķinās ar komunālajiem maksājumiem, dzīves dārdzību, rēķinās ar to, ja nopirks māju pļavas vidū, ka attīstības tempi infrastruktūrai vairs nav tādi kā pirms 2 gadiem - ka viņam var būt tādā vidē būs jādzīvo vēl 5 gadi. Visu šobrīd nosaka cena - jo zemāka cena, jo interesantāks objekts pircējam.