Mūsdienu sabiedrības lielākā problēma ir naudas trūkums, un šī brīža ekonomiskā situācija šo problēmu ir aktualizējusi vēl vairāk. Ir divu veidu cilvēki – tie, kas uzskata, ka nauda ir paredzēta tērēšanai un tie, kas saka, ja santīmu nekrāsi, pie lata netiksi. Kā Latvijas iedzīvotāji risina naudas trūkuma problēmu jautāju Naudas plānošanas centra vadītājai SIGNEI BIERANDEI.
Kā, Jūsuprāt, ir mainījusies iedzīvotāju attieksme pret naudu Latvijā pēdējo divu gadu laikā? Kas to ietekmējis?
Pārmaiņas ekonomikā Latvijas patērētājus padarījušas apdomīgākus. Aplūkojot Naudas plānošanas centram iesūtīto jautājumu tēmas, var redzēt, ka, mainoties ekonomiskajai situācijai valstī, ir mainījusies arī iedzīvotāju attieksme pret naudu. Ja iepriekš nauda vairāk tika nodota apritē – ieguldīta, saņemta kredītu veidā, tad šobrīd rīcība un attieksme pret naudu ir kļuvusi atbildīgāka. Cilvēkus daudz vairāk satrauc, kā naudu paturēt – veikt budžeta plānošanu, lai makā vienmēr būtu nauda.
Tomēr jāņem vērā, ka bieži iedzīvotāji Naudas plānošanas centram raksta tikai tad, kad ir nokļuvuši grūtībās, līdz ar to iesūtītie jautājumi neatspoguļo pilnīgu ainu, tikai norāda tendences. Jau daudz reālāku ieskatu Latvijas iedzīvotāju attieksmē pret naudu sniedz Naudas plānošanas centra atbalstītāja GE Money Bank veiktais pētījums. Tā laikā atklāts, ka vairāk nekā puse Latvijā dzīvojošo uzskata - labāk ir dzīvot šodienai nekā krāt rītdienai. Tas norāda, ka, mainoties ekonomiskajai situācijai, savus paradumus un attieksmi pret naudu vēl neesam pilnībā mainījuši, lai gan izpratne par paradumu maiņas nepieciešamību jau sākusi veidoties. Piemēram, nākamajos trīs mēnešos 34% Latvijas iedzīvotāju plāno vairāk iekrāt un 25% - mazāk tērēt.
Sabiedriskā organizācija Naudas Plānošanas centrs darbu uzsāka pagājušā gada maijā? Vai iedzīvotāju aktivitāte, interese, nepieciešamība pēc konsultācijām ir pieaugusi?
Naudas plānošanas centrs tika dibināts ar mērķi izglītot Latvijas iedzīvotājus personīgā budžeta plānošanas un ar finansēm saistītos jautājumos. Konsultāciju un praktisku padomu sniegšana ir tikai viens no instrumentiem, kā šo mērķi īstenojam.
Mums katru nedēļu tiek iesūtīti vairāki jautājumi, kas ir apliecinājums - šādas konsultācijas iedzīvotājiem patiešām ir nepieciešamas. Turklāt aktivitāte visu laiku ir vienlīdz liela, mainās tikai tēmas, par kurām tiek jautāts.
Kas ir tās aktuālākās tēmas, par ko cilvēki interesējas?
2007. gadā iesūtīto jautājumu tēmas, galvenokārt, bija par kredītu un līzingu ņemšanu – kādu kredītu labāk ņemt, kādu procentu likmi vai valūtu izvēlēties, kāda ir atšķirība starp dažādu veidu kredītiem. Pēc jautājumu tēmām redzams, ka cilvēkiem mēneša beigās bijuši brīvi naudas līdzekļi, jo salīdzinoši bieži tika izrādīta interese arī par uzkrājumu un ieguldījumu veidošanu. Tiesa, jau pērn bija cilvēki, kas saskārās ar pārmērīgām kredītsaistībām un katrs sestais jautājums bija par budžeta plānošanu.
Turpretī, apkopojot 2008. gadā iesūtītos iedzīvotāju jautājumus, var redzēt, ka par uzkrājumiem un ieguldījumiem interesējas jau daudz mazāk cilvēku. Tas, iespējams, skaidrojams ar to, ka saistībā ar dažādu ikdienā nepieciešamu preču un pakalpojumu cenu kāpumu, brīvo naudas līdzekļu kļuvis mazāk – to vairs nav vai arī tie tiek novirzīti citām nepieciešamībām. Jautājumu par kredītu ņemšanu kļuvis daudz mazāk, jo cilvēkiem ir citas problēmas – tiek jautāts, kā veikt budžeta plānošanu, lai naudas pietiktu arī obligātajiem kredītmaksājumiem, ko darīt, kad kredītsaistības kļuvušas jau pārāk lielas.
Kas ir tie cilvēki, kas izrāda lielāko interesi? Kas rūpējas un plāno naudu visvairāk?
Naudas plānošanas centram iesūtītie jautājumi ir anonīmi, tādēļ informāciju par jautātāju iegūstam tikai no jautājuma konteksta.
Pēc mūsu aplēsēm, sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem ir daudz aktīvākas un atvērtākas finanšu problēmu risināšanā, kā arī citu finanšu jautājumu noskaidrošanā. Arī tad, ja ģimenē darbu būs zaudējis vīrs un ģimene netiks galā ar vīra uzņemtajām kredītsaistībām, visticamāk risinājumu meklēs sieviete.
To apstiprina arī nesen veiktais Naudas plānošanas centra un GE Money Bank pētījums, kurā noskaidrots, ka Latvijas sievietes pret savām vai savas ģimenes finansēm attiecas rūpīgāk nekā vīrieši. Latvijā 69% sieviešu precīzi zina, cik katru mēnesi iztērē, kā arī regulāri izvērtē, kā samazināt savus izdevumus. Pretstatā – 61% Latvijas vīriešu zina, cik katru mēnesi viņi tērē, bet tikai 59% meklē iespējas, kā tērēt mazāk.
Kā rāda Eiropas pieredze - atzīt, ka esi nonācis naudas grūtībās, nav viegli, tomēr, sastopoties ar finanšu problēmām, pēc iespējas ātrāk nepieciešams rast veidu kā ar finanšu ekspertu palīdzību atrisināt tās. Latvijā tas iespējams arī ar Naudas plānošanas centra palīdzību.
Kā Jums šķiet, vai tauta Latvijā ir pesimistiska vai tomēr vēl gana optimistiska finanšu jomā? Kā tas varētu attīstīties tuvākajā nākotnē?
Ja skatāmies no katra indivīda – Naudas plānošanas centram iesūtītā jautājuma autora – viedokļa, situācija varētu šķist gana pesimistiska. Tomēr, ja vērtējam situāciju kopumā, Latvija ir viena no tām valstīm, kur iedzīvotāji ir pārliecināti, ka ar atbilstošām zināšanām arī indivīdam ir iespējams mazināt inflācijas ietekmi uz savām finansēm. Tas nozīmē, ka cilvēki nav zaudējuši optimismu, ir pārliecināti, ka iespējams ko mainīt un uzlabot. Turklāt vairāk nekā puse iedzīvotāju ir pārliecināti, ka pēc trīs gadiem viņu ģimenēm klāsies vēl labāk – pretstatā Ungārijā par to ir pārliecināts tikai katrs otrais iedzīvotājs.
Kā šī tendence attīstīsies tuvākajā nākotnē, ļoti lielā mērā atkarīgs no katra indivīda – cik lielā mērā mainīsies cilvēku attieksme pret naudu, naudas tērēšanas un plānošanas paradumi.
Cik izglītoti, zinoši un informēti cilvēki ir par iespējām taupīt, krāt naudu? Un vai tas tiek darīts?
Iedzīvotāju iesūtītie jautājumi liecina, ka cilvēki apzinās nepieciešamību samazināt tēriņus un sākt plānot naudu. Fakts, ka maz cilvēku reāli plāno personīgo budžetu, skaidrojams ar to, ka cilvēkiem galvenokārt trūkst zināšanu, kā to darīt. To apstiprina arī mūsu atbalstītāja GE Money Bank veiktā pētījuma rezultāti, kas norāda - ienākumu pārvaldīšana ir tā joma, kur Latvijas iedzīvotājiem vēl ir jāattīstās. Pētījumā secināts, ka tikai 13% Latvijas iedzīvotāju regulāri pārbauda savus ikmēneša ienākumus, 62% latviešu dzīvo no vienas mēnešalgas līdz otrai un tikai 17% iedzīvotāju rūpīgi plāno savu budžetu.
Zināšanu trūkums ir vērojams arī par naudas uzkrāšanas jautājumiem un iespējām. Lai gan pētījums atklāja pozitīvu un pārsteidzošu tendenci, ka 32% Latvijas iedzīvotāju jau ir izveidoti uzkrājumi viena līdz divu mēnešu neto ienākumu apmērā, tomēr 88% Latvijā aptaujāto lieko naudu uzglabā skaidrā veidā vai norēķinu kontā, nepārvirzot to uz noguldījumu produktiem.
Te nu iedzīvotājiem es ieteiktu griezties pie mums, jo mūsu mērķis ir tieši tāds - bez maksas palīdzēt cilvēkiem ar padomiem – kā tad sākt plānot naudu, kur ietaupīt, kā sekot līdzi saviem tēriņiem utt. Tam vienkārši ir jākļūst par normālu ikdienas pieradumu, tad tas arī vairs neliksies tik grūti.
Kas būtu tās pamata lietas, kas šobrīd Latvijas sabiedrībai būtu jāzina par finanšu lietām un kas būtu jādara, lai veiksmīgi pārdzīvotu šo kritisko periodu?
Vēlamies norādīt, ka savi dzīves un tērēšanas paradumi ir jāpārskata visu laiku, neatkarīgi no tā, kāda ir ekonomiskā situācija, tas ir, bieži vien ir citas situācijas, kuras mūsu dzīvē mainās, piemēram, laulība, bērna piedzimšana, darba maiņa, studiju uzsākšana, kuru dēļ arī mums ir jāpārskata savi paradumi.
Nav noteiktas naudas summas vai formulas, kura nodrošinātu pilnvērtīgu dzīvi esošajā ekonomiskajā situācijā, jo ģimenes cita no citas atšķiras, katrai ir savas nepieciešamības. Tomēr, lai veiksmīgi pārdzīvotu kritisko periodu un turpmāk spētu segt visus nepieciešamos maksājumus, kā arī iegādāties pirmās nepieciešamības preces – pārtiku un apģērbu, ģimenēm ieteicams turpmāk daudz rūpīgāk sekot līdzi izdevumiem - veikt budžeta plānošanu, saprast, cik daudz naudas tiek izdots par kādiem konkrētiem pakalpojumiem vai precēm, un izvirzīt konkrētu mērķi - panākt, lai ģimenes budžetā vienmēr būtu nauda.
Budžeta plānošanu var sākt ar pašu vienkāršāko – tabulas izveidošanu, kurā uzskaitīt visus ikmēneša izdevumus un ienākumus. Piemēram, Naudas plānošanas centra mājas lapā ww.vissparnaudu.lv ir pieejama gan budžeta plānošanas tabula, gan budžeta plānošanas kalkulators, ar kuru palīdzību uzskaitīt un analizēt savus izdevumus. Katram cilvēkam, izanalizējot tēriņus, atklāsies cita aina – kur tieši viņš visvairāk tērē naudas līdzekļus. Bet kopumā parasti tēriņus var un vajag samazināt izklaidei, apģērbiem un ļoti bieži arī pārtikai. Ja cilvēks grib dzīvot taupīgāk, tad jebkurus izdevumus var samazināt. Galvenais – izvērtēt – vai produkts patiesi ir nepieciešams un vai to ir iespējams aizstāt ar kādu citu.
Lai nākotnē pasargātu sevi no finansiālas nestabilitātes, Naudas plānošanas centrs iesaka veikt jau iepriekš minēto budžeta plānošanu, kā arī katru mēnesi censties atlicināt naudu uzkrājumu veidošanai. Teorētiski aptuveni 10% no ienākumiem būtu jāatliek nebaltām dienām, bet praktiski – var sākt arī ar pavisam nelielu naudu - tikai tas jādara regulāri. Rūpīgi ir jāizvērtē arī esošie uzkrājumi un cik ilgi ar tiem būtu iespējams iztikt, jo, turpinoties problēmām tautsaimniecībā, diemžēl pastāv iespēja, ka aizvien vairāk darba ņēmējiem var tikt aizkavēta atalgojuma izmaksa.
Kur šobrīd, Jūsuprāt, ir visdrošāk investēt?
Šobrīd viens no drošākajiem ieguldījumu veidiem ir banku piedāvātie depozītu noguldījumi, jo, pirmkārt, šādi pasargājam savu naudu no inflācijas ietekmes, otrkārt, valsts garantē ieguldīto summu līdz pat 50 tūkstošiem eiro. Vēl iespējams ieguldīt arī zema riska valsts vai lielu korporāciju obligācijās.
Cik lielā mērā šobrīd atmaksājas investēt mākslā, modē u.tml.? Vai arī Latvijā šādas investīcijas ir populāras?
Šādi ilgtermiņa ieguldījuma veidi ir specifiski, līdz ar to ir jābūt izteiktiem jomas, piemēram, mākslas speciālistiem, lai varētu novērtēt, vai attiecīgais objekts gadu gaitā kļūs vērtīgāks.
Nesen Naudas plānošanas centra un GE Money Bank veiktajā pētījumā secinājām, ka kopumā Centrālajā un Austrumeiropā aizvien populārākais uzkrājumu veids ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā.
Piemēram, mākslas priekšmetos būtu gatavi ieguldīt tikai 1% Latvijas iedzīvotāju. Jau daudz vairāk Latvijas respondentu uzkrājumu veidošanai plāno izmantot krājkontus (24%), nekustamo īpašumu (23%), pensiju fondus (16%), kā arī akcijas un preces (zelts, sudrabs u.c – 5%).
Jāmin arī fakts, ka tajā pašā laikā 17% Latvijas iedzīvotāju savu naudu glabātu zem matrača.
Kādas ir Jūsu prognozes par situācijas attīstību finanšu jomā Latvijā un pasaulē? Vai un kad ir gaidāmas izmaiņas?
Jāsaka, ka finanšu notikumu ne vien pasaulē, bet arī pie mums Latvijā aizvien turpina strauji mainīties, līdz ar to ir grūti spriest par to, kā situācija attīstīties kopumā, un lai neraisītu paniku vai kādas baumas, labāk būtu turpināt vērot un analizēt situāciju pirms izdarīt jebkādus secinājumus.
Kā, Jūsuprāt, ir mainījusies iedzīvotāju attieksme pret naudu Latvijā pēdējo divu gadu laikā? Kas to ietekmējis?
Pārmaiņas ekonomikā Latvijas patērētājus padarījušas apdomīgākus. Aplūkojot Naudas plānošanas centram iesūtīto jautājumu tēmas, var redzēt, ka, mainoties ekonomiskajai situācijai valstī, ir mainījusies arī iedzīvotāju attieksme pret naudu. Ja iepriekš nauda vairāk tika nodota apritē – ieguldīta, saņemta kredītu veidā, tad šobrīd rīcība un attieksme pret naudu ir kļuvusi atbildīgāka. Cilvēkus daudz vairāk satrauc, kā naudu paturēt – veikt budžeta plānošanu, lai makā vienmēr būtu nauda.
Tomēr jāņem vērā, ka bieži iedzīvotāji Naudas plānošanas centram raksta tikai tad, kad ir nokļuvuši grūtībās, līdz ar to iesūtītie jautājumi neatspoguļo pilnīgu ainu, tikai norāda tendences. Jau daudz reālāku ieskatu Latvijas iedzīvotāju attieksmē pret naudu sniedz Naudas plānošanas centra atbalstītāja GE Money Bank veiktais pētījums. Tā laikā atklāts, ka vairāk nekā puse Latvijā dzīvojošo uzskata - labāk ir dzīvot šodienai nekā krāt rītdienai. Tas norāda, ka, mainoties ekonomiskajai situācijai, savus paradumus un attieksmi pret naudu vēl neesam pilnībā mainījuši, lai gan izpratne par paradumu maiņas nepieciešamību jau sākusi veidoties. Piemēram, nākamajos trīs mēnešos 34% Latvijas iedzīvotāju plāno vairāk iekrāt un 25% - mazāk tērēt.
Sabiedriskā organizācija Naudas Plānošanas centrs darbu uzsāka pagājušā gada maijā? Vai iedzīvotāju aktivitāte, interese, nepieciešamība pēc konsultācijām ir pieaugusi?
Naudas plānošanas centrs tika dibināts ar mērķi izglītot Latvijas iedzīvotājus personīgā budžeta plānošanas un ar finansēm saistītos jautājumos. Konsultāciju un praktisku padomu sniegšana ir tikai viens no instrumentiem, kā šo mērķi īstenojam.
Mums katru nedēļu tiek iesūtīti vairāki jautājumi, kas ir apliecinājums - šādas konsultācijas iedzīvotājiem patiešām ir nepieciešamas. Turklāt aktivitāte visu laiku ir vienlīdz liela, mainās tikai tēmas, par kurām tiek jautāts.
Kas ir tās aktuālākās tēmas, par ko cilvēki interesējas?
2007. gadā iesūtīto jautājumu tēmas, galvenokārt, bija par kredītu un līzingu ņemšanu – kādu kredītu labāk ņemt, kādu procentu likmi vai valūtu izvēlēties, kāda ir atšķirība starp dažādu veidu kredītiem. Pēc jautājumu tēmām redzams, ka cilvēkiem mēneša beigās bijuši brīvi naudas līdzekļi, jo salīdzinoši bieži tika izrādīta interese arī par uzkrājumu un ieguldījumu veidošanu. Tiesa, jau pērn bija cilvēki, kas saskārās ar pārmērīgām kredītsaistībām un katrs sestais jautājums bija par budžeta plānošanu.
Turpretī, apkopojot 2008. gadā iesūtītos iedzīvotāju jautājumus, var redzēt, ka par uzkrājumiem un ieguldījumiem interesējas jau daudz mazāk cilvēku. Tas, iespējams, skaidrojams ar to, ka saistībā ar dažādu ikdienā nepieciešamu preču un pakalpojumu cenu kāpumu, brīvo naudas līdzekļu kļuvis mazāk – to vairs nav vai arī tie tiek novirzīti citām nepieciešamībām. Jautājumu par kredītu ņemšanu kļuvis daudz mazāk, jo cilvēkiem ir citas problēmas – tiek jautāts, kā veikt budžeta plānošanu, lai naudas pietiktu arī obligātajiem kredītmaksājumiem, ko darīt, kad kredītsaistības kļuvušas jau pārāk lielas.
Kas ir tie cilvēki, kas izrāda lielāko interesi? Kas rūpējas un plāno naudu visvairāk?
Naudas plānošanas centram iesūtītie jautājumi ir anonīmi, tādēļ informāciju par jautātāju iegūstam tikai no jautājuma konteksta.
Pēc mūsu aplēsēm, sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem ir daudz aktīvākas un atvērtākas finanšu problēmu risināšanā, kā arī citu finanšu jautājumu noskaidrošanā. Arī tad, ja ģimenē darbu būs zaudējis vīrs un ģimene netiks galā ar vīra uzņemtajām kredītsaistībām, visticamāk risinājumu meklēs sieviete.
To apstiprina arī nesen veiktais Naudas plānošanas centra un GE Money Bank pētījums, kurā noskaidrots, ka Latvijas sievietes pret savām vai savas ģimenes finansēm attiecas rūpīgāk nekā vīrieši. Latvijā 69% sieviešu precīzi zina, cik katru mēnesi iztērē, kā arī regulāri izvērtē, kā samazināt savus izdevumus. Pretstatā – 61% Latvijas vīriešu zina, cik katru mēnesi viņi tērē, bet tikai 59% meklē iespējas, kā tērēt mazāk.
Kā rāda Eiropas pieredze - atzīt, ka esi nonācis naudas grūtībās, nav viegli, tomēr, sastopoties ar finanšu problēmām, pēc iespējas ātrāk nepieciešams rast veidu kā ar finanšu ekspertu palīdzību atrisināt tās. Latvijā tas iespējams arī ar Naudas plānošanas centra palīdzību.
Kā Jums šķiet, vai tauta Latvijā ir pesimistiska vai tomēr vēl gana optimistiska finanšu jomā? Kā tas varētu attīstīties tuvākajā nākotnē?
Ja skatāmies no katra indivīda – Naudas plānošanas centram iesūtītā jautājuma autora – viedokļa, situācija varētu šķist gana pesimistiska. Tomēr, ja vērtējam situāciju kopumā, Latvija ir viena no tām valstīm, kur iedzīvotāji ir pārliecināti, ka ar atbilstošām zināšanām arī indivīdam ir iespējams mazināt inflācijas ietekmi uz savām finansēm. Tas nozīmē, ka cilvēki nav zaudējuši optimismu, ir pārliecināti, ka iespējams ko mainīt un uzlabot. Turklāt vairāk nekā puse iedzīvotāju ir pārliecināti, ka pēc trīs gadiem viņu ģimenēm klāsies vēl labāk – pretstatā Ungārijā par to ir pārliecināts tikai katrs otrais iedzīvotājs.
Kā šī tendence attīstīsies tuvākajā nākotnē, ļoti lielā mērā atkarīgs no katra indivīda – cik lielā mērā mainīsies cilvēku attieksme pret naudu, naudas tērēšanas un plānošanas paradumi.
Cik izglītoti, zinoši un informēti cilvēki ir par iespējām taupīt, krāt naudu? Un vai tas tiek darīts?
Iedzīvotāju iesūtītie jautājumi liecina, ka cilvēki apzinās nepieciešamību samazināt tēriņus un sākt plānot naudu. Fakts, ka maz cilvēku reāli plāno personīgo budžetu, skaidrojams ar to, ka cilvēkiem galvenokārt trūkst zināšanu, kā to darīt. To apstiprina arī mūsu atbalstītāja GE Money Bank veiktā pētījuma rezultāti, kas norāda - ienākumu pārvaldīšana ir tā joma, kur Latvijas iedzīvotājiem vēl ir jāattīstās. Pētījumā secināts, ka tikai 13% Latvijas iedzīvotāju regulāri pārbauda savus ikmēneša ienākumus, 62% latviešu dzīvo no vienas mēnešalgas līdz otrai un tikai 17% iedzīvotāju rūpīgi plāno savu budžetu.
Zināšanu trūkums ir vērojams arī par naudas uzkrāšanas jautājumiem un iespējām. Lai gan pētījums atklāja pozitīvu un pārsteidzošu tendenci, ka 32% Latvijas iedzīvotāju jau ir izveidoti uzkrājumi viena līdz divu mēnešu neto ienākumu apmērā, tomēr 88% Latvijā aptaujāto lieko naudu uzglabā skaidrā veidā vai norēķinu kontā, nepārvirzot to uz noguldījumu produktiem.
Te nu iedzīvotājiem es ieteiktu griezties pie mums, jo mūsu mērķis ir tieši tāds - bez maksas palīdzēt cilvēkiem ar padomiem – kā tad sākt plānot naudu, kur ietaupīt, kā sekot līdzi saviem tēriņiem utt. Tam vienkārši ir jākļūst par normālu ikdienas pieradumu, tad tas arī vairs neliksies tik grūti.
Kas būtu tās pamata lietas, kas šobrīd Latvijas sabiedrībai būtu jāzina par finanšu lietām un kas būtu jādara, lai veiksmīgi pārdzīvotu šo kritisko periodu?
Vēlamies norādīt, ka savi dzīves un tērēšanas paradumi ir jāpārskata visu laiku, neatkarīgi no tā, kāda ir ekonomiskā situācija, tas ir, bieži vien ir citas situācijas, kuras mūsu dzīvē mainās, piemēram, laulība, bērna piedzimšana, darba maiņa, studiju uzsākšana, kuru dēļ arī mums ir jāpārskata savi paradumi.
Nav noteiktas naudas summas vai formulas, kura nodrošinātu pilnvērtīgu dzīvi esošajā ekonomiskajā situācijā, jo ģimenes cita no citas atšķiras, katrai ir savas nepieciešamības. Tomēr, lai veiksmīgi pārdzīvotu kritisko periodu un turpmāk spētu segt visus nepieciešamos maksājumus, kā arī iegādāties pirmās nepieciešamības preces – pārtiku un apģērbu, ģimenēm ieteicams turpmāk daudz rūpīgāk sekot līdzi izdevumiem - veikt budžeta plānošanu, saprast, cik daudz naudas tiek izdots par kādiem konkrētiem pakalpojumiem vai precēm, un izvirzīt konkrētu mērķi - panākt, lai ģimenes budžetā vienmēr būtu nauda.
Budžeta plānošanu var sākt ar pašu vienkāršāko – tabulas izveidošanu, kurā uzskaitīt visus ikmēneša izdevumus un ienākumus. Piemēram, Naudas plānošanas centra mājas lapā ww.vissparnaudu.lv ir pieejama gan budžeta plānošanas tabula, gan budžeta plānošanas kalkulators, ar kuru palīdzību uzskaitīt un analizēt savus izdevumus. Katram cilvēkam, izanalizējot tēriņus, atklāsies cita aina – kur tieši viņš visvairāk tērē naudas līdzekļus. Bet kopumā parasti tēriņus var un vajag samazināt izklaidei, apģērbiem un ļoti bieži arī pārtikai. Ja cilvēks grib dzīvot taupīgāk, tad jebkurus izdevumus var samazināt. Galvenais – izvērtēt – vai produkts patiesi ir nepieciešams un vai to ir iespējams aizstāt ar kādu citu.
Lai nākotnē pasargātu sevi no finansiālas nestabilitātes, Naudas plānošanas centrs iesaka veikt jau iepriekš minēto budžeta plānošanu, kā arī katru mēnesi censties atlicināt naudu uzkrājumu veidošanai. Teorētiski aptuveni 10% no ienākumiem būtu jāatliek nebaltām dienām, bet praktiski – var sākt arī ar pavisam nelielu naudu - tikai tas jādara regulāri. Rūpīgi ir jāizvērtē arī esošie uzkrājumi un cik ilgi ar tiem būtu iespējams iztikt, jo, turpinoties problēmām tautsaimniecībā, diemžēl pastāv iespēja, ka aizvien vairāk darba ņēmējiem var tikt aizkavēta atalgojuma izmaksa.
Kur šobrīd, Jūsuprāt, ir visdrošāk investēt?
Šobrīd viens no drošākajiem ieguldījumu veidiem ir banku piedāvātie depozītu noguldījumi, jo, pirmkārt, šādi pasargājam savu naudu no inflācijas ietekmes, otrkārt, valsts garantē ieguldīto summu līdz pat 50 tūkstošiem eiro. Vēl iespējams ieguldīt arī zema riska valsts vai lielu korporāciju obligācijās.
Cik lielā mērā šobrīd atmaksājas investēt mākslā, modē u.tml.? Vai arī Latvijā šādas investīcijas ir populāras?
Šādi ilgtermiņa ieguldījuma veidi ir specifiski, līdz ar to ir jābūt izteiktiem jomas, piemēram, mākslas speciālistiem, lai varētu novērtēt, vai attiecīgais objekts gadu gaitā kļūs vērtīgāks.
Nesen Naudas plānošanas centra un GE Money Bank veiktajā pētījumā secinājām, ka kopumā Centrālajā un Austrumeiropā aizvien populārākais uzkrājumu veids ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā.
Piemēram, mākslas priekšmetos būtu gatavi ieguldīt tikai 1% Latvijas iedzīvotāju. Jau daudz vairāk Latvijas respondentu uzkrājumu veidošanai plāno izmantot krājkontus (24%), nekustamo īpašumu (23%), pensiju fondus (16%), kā arī akcijas un preces (zelts, sudrabs u.c – 5%).
Jāmin arī fakts, ka tajā pašā laikā 17% Latvijas iedzīvotāju savu naudu glabātu zem matrača.
Kādas ir Jūsu prognozes par situācijas attīstību finanšu jomā Latvijā un pasaulē? Vai un kad ir gaidāmas izmaiņas?
Jāsaka, ka finanšu notikumu ne vien pasaulē, bet arī pie mums Latvijā aizvien turpina strauji mainīties, līdz ar to ir grūti spriest par to, kā situācija attīstīties kopumā, un lai neraisītu paniku vai kādas baumas, labāk būtu turpināt vērot un analizēt situāciju pirms izdarīt jebkādus secinājumus.