Reģitrētā bezdarba līmenis valstī pieaug, oktobra beigās bezdarba līmenis sasniedza 5,6%. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) prognozē, ka tas turpinās pakāpeniski palielināties. Par  galvenajām problēmām, ar ko šobrīd saskaras un ko risina NVA, kā arī nākotnes prognozēm stāsta NVA direktore BAIBA PAŠEVICA.

Kas ir galvenās un ievērojamākās problēmas, ar ko šobrīd saskaras un ko risina Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA)?
Nodarbinātības valsts aģentūras loma šā brīža ekonomiskajā situācijā ir īpaši aktuāla. Lai gan bezdarba rādītājs valstī ir samērā zems, taču bezdarba pieauguma tendence kļūst acīmredzama.  Kopš jūnija bezdarba līmenis paaugstinājies par 0,1 procenta punktu ik mēnesi un septembra beigās sasniedza 5,3%., bet oktobra beigās – 5,6 %. Tagad, novembra vidū varu droši prognozēt, ka bezdarba līmenis turpinās pakāpeniski palielināties.

Mūsu galvenais uzdevums – palīdzēt cilvēkam, kas zaudējis darbu, pēc iespējas ātrāk darbu atrast. Tāpēc īpaši aktīvi strādājam ar darba devējiem vakanču piesaistīšanā. NVA filiāļu darbinieki, gan klātienē, gan telefoniski aicina darba devējus pieteikt vakances. Tiek veidots jauns CV/Vakanču portālu, kurš ļaus darba devējiem un darba meklētājiem darba attiecību nodibināšanai sazināties tiešsaistē.

Plānojot savu darbu, mēs, protams, ņēmām vērā notiekošos ekonomiskos procesus un bezdarbnieku skaita palielinājumu. Piemēram, 2009.gadā finansējums apmācībām no valsts budžeta ir plānots lielāks nekā 2008.gadā, bet tajā pašā laikā saskaņā ar valdības lēmumu arī NVA nākamajā gadā būs ciešāk jāsavelk josta. Ja NVA pakalpojumi jāsamazina par 3%, kas ir vairāk ne mazāk kā 45 000 Ls, tad, piemēram, vienkāršu ierakstītu vēstuļu izsūtīšana bezdarbniekam, izmantojot a/s „Latvijas Pasts” pakalpojumus, mums nākamgad varētu izmaksāt par 55 000 Ls vairāk nekā šajā gadā!

Protams, nākamajā gadā papildus finansējums bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai vēl tiks saņemts arī no Eiropas Sociālā fonda. Bezdarbnieku apmācību programmas tiek izstrādātas, ņemot vērā reālo pieprasījumu darba tirgū, tāpēc Aģentūra reizi gadā visā valstī rīko darba devēju aptauju,  kuras mērķis – noskaidrot konkrētā brīža tendences darba tirgū, pieprasītākās profesijas, darba devēju vēlmes. Tuvākā aptauja noslēgsies šā gada decembrī.

Runājot par apmācībām, katra bezdarbnieka nepieciešamība pēc kursiem tagad tiek rūpīgi izvērtēta individuāli, atbilstoši darba tirgus situācijai un bezdarbnieka jau esošajām prasmēm un kvalifikācijai, tāpēc kā obligātu nosacījumu pirms nosūtījuma uz apmācības kursiem, esam ieviesuši karjeras speciālistu konsultācijas. Apmācības tiek piedāvātas tikai tajās profesijās, kurās valstī trūkst speciālistu.

Ja bezdarbniekam trūkst būtisku zināšanu vai prasmju, lai iekārtotos darbā, viņš bez profesionālās apmācības var pretendēt arī uz citiem NVA pakalpojumiem. Piemēram, sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bezdarbniekiem, tas ir tiem, kuriem darbu atrast ir īpaši grūti, Aģentūra piedāvā „Pasākumus noteiktām personu grupām” – iespēju, piemēram, invalīdiem, jaunajām māmiņām, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, ilgstoši bez darba esošām personām, jauniešiem bez vidējās vai atbilstošas izglītības vai bijušajiem ieslodzītajiem iekārtoties valsts līdzfinansētās darba vietās. Tāpat bezdarbniekiem, īpaši tiem, kuri ilgstoši nevar atrast darbu, domāti Aģentūras organizētie un valsts līdzfinansētie algotie pagaidu darbi, tas ir darbi, kuru veikšanai nav vajadzīga speciāla kvalifikācija. Šie pasākumi bieži vien ir vienīgā iespēja strādāt ttālos Latvijas pagastos, kur nav darba vietu.

Vispieejamākie no aģentūras piedāvātajiem pasākumiem ir kursi, semināri un lekcijas konkurētspējas paaugstināšanai. Šajos kursos NVA speciālisti informē gan par bezdarbnieka tiesībām un pienākumiem, gan konsultē, kā notiek darba pārrunas ar darba devējiem. Pieprasīti, piemēram, ir pašapziņas pilnveidošanas kursi un uzņēmējdarbības pamatu kursi. Aģentūra piedāvā daudzus pakalpojumus, par visiem pakalpojumiem detalizētāk var uzzināt NVA mājas lapā .

Reģistrētā bezdarba līmenis palielinās. Šā gada septembra beigās tie bija 5,3%, kas, salīdzinot ar augustu, palielinājies par 0,1 % punktu. Kādas ir Jūsu prognozes par to, cik augstu šis līmenis kāps un cik ilgi notiks šī palielināšanās?
Saskaņā ar valdības prognozēm, vidējais  reģistrētā bezdarba līmenis 2009. gadā var sasniegt 8,1%.

Varbūt sagaidāmas kādas jaunas problēmas tuvākajā nākotnē, ar ko nāktos saskarties NVA, ņemot vērā bezdarba līmeņa paaugstināšanos? Kādas varētu būt prognozējamās sekas?
Satraucoša situācija ir ar brīvajām darba vietām, jo gada laikā vakanču skaits ir samazinājies par 64%. Ja pagājušā gada septembrī valstī bija pieteiktas 23 000 brīvās darba vietas, tad ša gada septembrī tikai 8304 vakances. Tas nozīmē, ka uz vienu pieteikto brīvu darba vietu pretendē jau 7 bezdarbnieki. Deviņu mēnešu laikā darba vietu skaits valstī samazinājies par 7198, piemēram, celtniecībā par 83%, tirdzniecībā par 13%.

Kādas šobrīd ir akuālākās darba vietas, ko piedāvā darba devēji?
Visvairāk tiek pieprasīti mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji. Arī bezdarbnieku vidū visvairāk ir tieši šīs profesijas pārstāvji. Daudzi mazumtirdzniecības pārdevēji nevēlas strādāt veikalos, garo darba stundu  un zemā atalgojuma dēļ. Pieprasītāko profesiju sarakstā ir kuģu remontētāji, metinātāji, pavāri, kurinātāji, šuvēji.

Kā jau teicu iepriekš, šodien uz vienu darba vietu pretendē 7 bezdarbnieki. Ir būtiski paaugstinājies darbiekārtošanas līmenis: deviņos mēnešos darbā iekārtojušies 83% bezdarbnieku. Tas nozīmē, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā cilvēki kļūst mazāk izvēlīgi un piekrīt strādāt par zemāku atalgojumu, nekā tajā pašā profesijā iepriekšējā gadā.

Ar ko izskaidrojams tas, ka 13% no visiem Latvijā reģistrētajiem bezdarbniekiem ir ar augstāko izglītību? Vai tas nozīmē, ka nav pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem vai arī tas vienkārši ir darba vietu trūkums? Kurās darbības sfērās pietrūkst izglītotu speciālistu?
Pagaidām reģistrēto bezdarbnieku ar augstāko izglītību īpatsvars nav krasi pieaudzis. Ja 2008.gada janvārī šis rādītājs bija 12% no kopējā bezdarbnieku skaita, tad septembra beigās – 13%.  Gan valsts, gan prīvātajā sektora, lai pārvarētu ša brīža ekonomiskās situācijas radītās problēmas, kā zināms, notiek štatu samazināšana, tāpēc darbu zaudē arī augstas kvalifikācijas speciālisti. Daudzi no viņiem, meklējot jaunu darbu, nāk un nāks uz NVA reģistrēties bezdarbnieka statusa saņemšanai. Cilvēkiem, kuriem bijis labi apmaksāts, prestižs darbs, pēc tik liela kritiena visbiežāk ir vajadzīga psihologa palīdzība. Jāpalīdz mobilizēties un dzīvot tālāk. Tāpēc lielākajās filiālēs strādā psihologi, un viņu noslodze ir ļoti pieaugusi.

Bezdarbnieku skaits 2008.gada 1.oktobrī sadalījumā pēc izglītības

	2008.gada 1.oktobris
Izglītība	Bezdarbnieku skaits	% no bezdarbnieku kopskaita
Augstākā izglītība	7241	13
Profesionālā izglītība	21353	37,0
Vispārējā vidējā	16601	29
Pamatizglītība	10231	18
Zemāka par pamatizglītību	1088	2
Nav norādīta	1130	2,
Kopā	57644	100

 
Kādas nozares uzņēmumi visvairāk šobrīd izjūt ekonomisko krīzi valstī un samazina darbinieku skaitu?
Lielākie samazinājumi septembrī bija apstrādes rūpniecības, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarēs. Mazumtirdzniecībā galvenie darbinieku skaita samazināšanas iemesli ir tirdzniecības vietu slēgšana. Apstrādes rūpniecībā darba devēji par atlaišanas iemesliem min ekonomiskās krīzes izraisīto ražošanas un tirdzniecības apjoma kritumu, pieaugošās ražošanas izmaksas un ražošanas apjoma samazināšanos un citus ar to saistītus iemeslus.

NVA veido sadarbību arī ar starptautiskām organizācijām. Cik lielā mērā problēmu risināšanā palīdz starptaustiskās sadarbības projekti, programmas?
Aģentūras Starptautiskā sadarbība  ir plaša un ļoti efektīva. Starptautiskās sadarbības rezultāts ir arī mūsu cilvēkiem tik nozīmīgo Eiropas sociālā fonda (ESF) līdzfinansēto un nodarbinātības projektu realīzācija.NVA regulāri iesniedz informāciju Starptautiskajā darba organizācijā (ILO) par darba tirgus un bezdarba situāciju Latvijā, tādejādi radot iespēju Starptautiskajai darba organizācijai salīdzināt Latvijas ekonomiskos rādītājus ar citām valstīm. 2001.gada maijā NVA iestājās Pasaules publisko nodarbinātības dienestu asociācijā (WAPES). Dalība WAPES paredz iespēju regulāri iegūt jaunāko informāciju par nodarbinātības jautājumiem un to risināšanu pasaulē, kā arī veicina sadarbību starp dažādu valstu nodarbinātības struktūrām. 2004.gada 1.maijā Latvija kļuva par Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) dalībvalsti. Ar EURES informācijas tīkla palīdzību katrs interesents var iegūt viņu interesējošo informāciju par brīvajām darba vietām, dzīves un darba apstākļiem Latvijā un citās Eiropas valstīs. Darba devēji ar EURES starpniecību var pieteikt vakances vai meklēt vajadzīgās kvalifikācijas darbiniekus. NVA EURES konsultanti darbojās visos valsts reģionos.

NVA piedalās dažādos mūsu valsts cilvēkiem nozīmīgajos starptautiskajos projektos un programmās, piemēram, Leonardo da Vinči programmas ietvaros.

Kā praktisku sadarbības rezultātu var minēt, piemēram, Individuālo darba meklēšanas plānu, kas tiek izstrādāts katram NVA reģistrētajam bezdarbniekam, pārņemot Zviedrijas, Vācijas un citu Eiropas valstu veiksmīgo pieredzi. Balstoties uz Kanādas kolēģu pieredzi, NVA savulaik sagatavoja un izdeva pirmo mūsu valstī ieteikumu grāmatu darba meklētājiem “Darba meklētāja ABC”, kas bez maksas bija pieejama visās filiālēs. Tādu piemēru ir daudz.

NVA starptautiskās sadarbības aktivitātes:
2 Starpvaldību līgumi (Vācija);
4 Nodomu protokoli (Lietuva, Igaunija, Vācija, Īrija);
Eiropas nodarbinātības dienestu tīkls EURES;
Sadarbības līgumi nākotnē (Ungārija, Kaļiņingrada, Ukraina);
NVA filiāļu starptautisko aktivitāšu koordinēšana;
6 Darba dzīves mobilitātes programmas (WLMP) projekti (Zviedrija);
EK projekts „Vidēja termiņa stratēģijas nodarbinātības dienestu pakalpojumu darba devējiem uzlabošanai”;
Leonardo da Vinci programma (Nīderlande, Kipra, Ungārija);
Informācijas nodrošināšana par citu nodarbinātības dienestu darbību un aktivitātēm;
Ārvalstu kolēģu labās prakses un inovatīvās idejas;
Starptautiskā Darba organizācija (ILO), Pasaules Nodarbinātības dienestu asociācija (WAPES);
Darba izsaukumi, uzņēmumu līgumu saskaņošana (trešās valstis).

Kāds varētu būt risinājums bezdarba līmeņa samazināšanai valstī?
Nodarbinātības valsts aģentūras darbība, pakalpojumi un aktivitātes, par ko tika jau stāstīts, domāti nodarbinātības veicināšanai un bezdarba mazināšanai. Taču bezdarba līmeņa svārstības atkarīgas no vispārējās ekonomiskās situācijas valstī. Ja attīstās uzņēmējdarbība, rodas jaunas darba vietas, bezdarbs sarūk, un otrādi... Nodarbinātības valsts aģentūra savas kompetences ietvaros un esošā finansējuma iespējās ir gatava sniegt reālu atbalstu cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu, taču NVA nerada jaunas darba vietas.

Ko Jūs ieteiktu darīt cilvēkiem, kas nevar atrast darbu? Nogaidīt, pārkvalificēties, braukt strādāt kādā citā valstī?
Nenolaist rokas un aktīvi meklēt darbu. Gan patstāvīgi, gan ar mūsu palīdzību. Mēs neradām jaunas darba vietas, mūsu pamatfunkcija ir bezdarbnieku reģistrācija un statusa piešķiršana, apmācības un pakalpojumi cilvēkiem, kuri kļuvuši par bezdarbniekiem vai vienkārši vēlas iegūt vairāk informācijas par darba iespējām.  Atgādināšu, ka visi mūsu pakalpojumi bezdarbniekiem un darba meklētājiem ir pieejami bez maksas, jo  tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.