Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš 27. un 28.novembrī Briselē piedalīsies Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē, kur plānots apstiprināt Šveices uzņemšanu Šengenas zonā, kā arī diskutēt par citiem aktuāliem jautājumiem.

No 2008.gada marta līdz septembrim Šveicē notika Šengenas novērtēšana, kas apliecināja Šveices gatavību īstenot Šengenas acquis prasības. Līdz ar to ir sagatavots Padomes lēmums par Šengenas acquis piemērošanu Šveices Konfederācijā pilnā apmērā, kas paredz, ka kontrole uz Šveices iekšējām sauszemes robežām tiks atcelta jau šā gada 12.decembrī, bet uz gaisa robežām - 2009.gada 29.martā.

Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmes laikā iecerēts turpināt arī iepriekš uzsākto diskusiju par principiem direktīvas 2004/38/EK ieviešanā, kas regulē ES pilsoņu brīvu kustību ES ietvaros.

Diskusija tika uzsākta 25.septembra Tieslietu un iekšlietu ministru padomē saistībā Eiropas Kopienu tiesas spriedumu tā dēvētajā Metock lietā. Ar šo spriedumu tiesa atzina, ka Eiropas Savienības pilsoņa laulātais, kas ir trešās valsts pilsonis, ir tiesīgs uzturēties kādā no ES dalībvalstīm, neatkarīgi no tā, ka šī persona pirms tam ir nelegāli uzturējusies kādā citā Savienības dalībvalstī.

Pēc šī sprieduma ir izskanējušas bažas, ka šobrīd direktīvā ietvertais regulējums atsevišķos gadījumos dod iespēju brīvas pārvietošanās tiesību sniegtās garantijas izmantot ļaunprātīgi, lietojot tās kā nelegālas ieceļošanas instrumentu.

Latvija atbalsta diskusijas par vienotiem principiem direktīvas 2004/38/EK piemērošanai, lai nodrošinātu ES pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un vienlaikus aizsargātu tās no ļaunprātīgas izmantošanas. Latvija uzskata, ka brīvas pārvietošanās tiesības var ierobežot tikai individuālos gadījumos, kad konkrētā persona rada tiešus draudus valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Radīto draudu izvērtējumam jābūt individuālam katrā atsevišķā gadījumā un tas nevar būt abstrakti vispārināts, pausts Latvijas pozīcijā.

Tieslietu un iekšlietu ministri uzklausīs arī ziņojums par šī gada vasarā un rudenī paveikto darbu saistībā ar pasažieru datu reģistra (PDR) izmantošanu tiesībaizsardzības mērķiem.

Sākotnējais priekšlikums Padomes lēmumam paredzēja gaisa pārvadātājiem pienākumu nosūtīt PDR datus par starptautisko lidojumu pasažieriem atbilstošās ES dalībvalsts Pasažieru informācijas nodaļai terorisma aktu un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas mērķiem.

Francijas prezidentūra ir sagatavojusi ziņojumu ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomei par sasniegto progresu dalībvalstu diskusijās par minēto jautājumu. Ziņojumā ir iekļauta informācija par notikušajām konsultācijām ar iesaistītajām pusēm un diskusijās sasniegto rezultātu kopsavilkums, kā arī akcentēti svarīgākie līdz šim neatrisinātie jautājumi.

Ziņojumā uzsvērta PDR instrumenta nepieciešamība un efektivitāte, decentralizētas PDR sistēmas izveides lietderība, nepieciešamība nodrošināt pēc iespējas mazākus tehniskos un finansiālos ieguldījumus pārvadātājiem, PDR datu efektīva un pārredzama apstrāde, kas atbilstu spēkā esošo tiesību normu prasībām un uzsvērta pamattiesību/datu aizsardzības normu ievērošana.

Latvija pozitīvi vērtē Prezidentūras sasniegto progresu, organizējot dalībvalstu diskusijas par noteiktiem PDR sistēmas izveides aspektiem, tāpēc var atbalstīt Prezidentūras sagatavoto ziņojumu. Latvija uzskata, ka ziņojumā iekļautie secinājumi ir labs pamats turpmākām diskusijām.

Padomes sēdē ministri arī apspriedīs grozījumus Direktīvā 2003/109/EC, kuru mērķis ir dot iespēju personām, kurām piešķirta starptautiskā aizsardzība - bēgļa vai alternatīvais statuss - saņemt pastāvīgā iedzīvotāja statusu ES dalībvalstī pēc pieciem dalībvalstī pastāvīgi nodzīvotiem gadiem.

Sanāksmes darba kārtībā iekļauts arī priekšlikums Direktīvai par vienotu procedūru, kas paredz vienotas darba un uzturēšanās atļaujas saņemšanu darba ņēmējiem no trešajām valstīm, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī.

Tāpat ministri uzklausīs Komisijas sniegto informāciju par izpētes misiju Sīrijā un Jordānijā saistībā ar bēgļiem no Irākas, ES Terorisma apkarošanas koordinatora ziņojumu par ES Terorisma apkarošanas stratēģijas un rīcības plāna ieviešanu, Prezidentūras ziņojumu par Eiropas Savienības spēju nostiprināšanu katastrofu novēršanā un reaģēšanā.

Tieslietu un iekšlietu ministri arī izskatīs Padomes secinājumu projektu par sistēmu brīdinājumiem par bērnu nolaupīšanu, Secinājumu projektu par Vispārējās pieejas migrācijai izvērtēšanu un partnerību ar izcelsmes un tranzīta valstīm un Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumu projektu par ES integrācijas politiku.


Sagatavoja:
Laura Karnīte
Iekšlietu ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību departamenta
Preses centra vadītāja
Tālr. 67219213
Mob.tālr.: 29165007
laura.karnite@iem.gov.lv
Čiekurkalna 1.līnija 1, k-2, Rīga. LV 1026