Latvijai katrā no turpmākajiem četriem gadiem (ieskaitot 2009.gadu) būs pieejami līdz 200 000 eiro no Eiropas Komisijas budžeta, lai veidotu mācību materiālus par Eiropas Savienību (ES) skolām, stiprinātu nevalstiskās organizācijas, mudinātu cilvēkus sākt uzņēmējdarbību un realizētu citus ar ES saistītus komunikācijas projektus, paredz šodien parakstītais Vadības partnerības līgums.

No EK puses līgumu parakstīja Komisijas Komunikācijas ģenerāldirektorāta vietnieks Panos Karvonis (Panos Carvounis) un Komisijas Pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca, bet no Latvijas puses – Valsts kancelejas (VK) vadītāja Gunta Veismane.

Par vadības partnerību dēvētās EK, Eiropas Parlamenta un dalībvalsts sadarbības formas mērķis ir veicināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu ES komunikācijas politiku, ko īsteno pati dalībvalsts. Latvija līdzās Vācijai, Austrijai, Slovēnijai, Portugālei un vairākām citām valstīm kļuvusi par trīspadsmito ES dalībvalsti, kurā tiks īstenota šāda sadarbības forma.

"Mums svarīga ir šīs sadarbības politiskā puse – fakts, ka komunikācija par Eiropu notiks, sadarbojoties ES un Latvijas valsts institūcijām. Kopā mēs īstenosim projektus, kas vērsīs cilvēku uzmanību uz ES dotajām iespējām un labumiem. Tas stiprinās sociālo dialogu un jauniešu zināšanas par ES lietām," pēc līguma parakstīšanas sacīja P.Karvonis.

"Viena no krīzes mācībām ir atziņa, ka komunikācija ir vingrinājums, kam jābūt regulāram, nevis kampaņveidīgam. Ja nav zināšanu, nevar arī izmantot iespējas, ko dod dalība Eiropas Savienībā. Latvijā jau vairāk nekā četrus gadus darbojas 66 dažādi ar ES politikām saistīti informācijas tīkli, tajā pašā laikā Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi nezina, kas ir Eiropas Biznesa reģistrs vai Eiropas Biznesa atbalsta tīkls. Mūsu pienākums ir aktīvi piedāvāt šo informāciju, jo tā ir bezmaksas augstas klases ekspertīze un tā ļauj Latvijas uzņēmumiem, piemēram, atrast jaunus noieta tirgus savām precēm," par vadības partnerības nozīmīgumu sacīja I.Šulca, piebilstot, ka krīze arī devusi mācību par sociālā dialoga nepieciešamību, – un tādēļ viens no vadības partnerības projektiem būs arī nevalstisko organizāciju administratīvās spējas stiprināšana. "Mēs ceram, ka divu gadu laikā spēsim nostiprināt sociālo dialogu ne tikai starp valdību un sociālajiem partneriem, bet arī Eiropas Savienību un sociālajiem partneriem," viņa teica.