Eiropas Komisijas ierosinājums vērtēt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu budžetus pirms to apstiprināšanas nacionālajos parlamentos ir apspriešanas vērts, vienlaikus rūpīgi izsverot šo iniciatīvu no dalībvalstu suverenitātes jautājuma viedokļa, norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle. 

"Uzskatu, ka Eiropas Komisijas vēlmei iepazīties ar dalībvalstu budžetiem vēl pirms to apstiprināšanas parlamentā ir savs loģisks pamatojums. Mēs visi redzam, cik negatīva ietekme uz eirozonas valstu un visas Eiropas Savienības ekonomiku bijusi atsevišķu dalībvalstu pieļautajiem pārmērīgajiem budžeta deficītiem. Šāds ierosinājums varētu kalpot par papildu instrumentu patlaban tik nepieciešamās fiskālās disciplīnas ievērošanai Eiropas Savienībā," pauž V.Paegle.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja norāda, ka šo iniciatīvu nepieciešams rūpīgi izvērtēt arī no valstu suverenitātes viedokļa un, visticamākais, beigās tiks panākts gan Eiropas Komisijai, gan dalībvalstīm abpusēji izdevīgs kompromiss. "Ja šis ierosinājums atbildīs visas Eiropas Savienības interesēm, padarot to ekonomiski stabilāku un spējīgāku konkurēt globālajā tirgū, to varētu atbalstīt," uzskata V.Paegle.

Eiropas lietu komisija piektdien, 14.maijā, apstiprināja Latvijas nacionālās pozīcijas ES Ekonomikas un finanšu ministru padomei. ES ministri 18.maijā Briselē cita starpā uzklausīs Eiropas Komisijas ziņojumu par pastiprinātiem ekonomikas koordinācijas plāniem, tostarp, dalībvalstu budžetu izvērtēšanu.

Komisijas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone sēdē vērsa uzmanību uz varbūtējām problēmām praktiski īstenot Eiropas Komisijas ieceri. "Nav nekādas garantijas, ka valdību apstiprinātos budžetos, kurus izvērtētu Eiropas Komisija, parlamenti pēc tam neveiktu grozījumus, kas budžeta deficītu palielinātu. Turklāt, kur Eiropas Komisija iegūtu papildu cilvēkresursus un finansējumu, lai vērtētu visu 27 dalībvalstu, tostarp lielo valstu, budžetus?" vaicāja K.Pētersone.