Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien atbalstīja Ziemeļu koridora trases 2.posma trešā varianta tālāko izstrādi un virzību izskatīšanai Rīgas domes sēdē. Šajā variantā automaģistrāles trase virzās pa tuneli zem Meža kapu dienvidu daļas, Bukultu ielas rajonā virzās zemes līmenī, bet no Ganību dambja līdz Daugavgrīvas ielai paredzēts augstais tilts pāri Daugavai.
Ziemeļu transporta koridora trases 2.posma sabiedriskās apspriešanas laikā, kas norisinājās gadu mijā, 76% iedzīvotāju, kuri piedalījās sabiedriskajā apspriešanā, atbalstīja tieši trešo trases variantu, kā arī šis variants ir projekta tehnisko ekspertu atbalstītākais variants.
Ar ES atbalstu Ziemeļu koridora projekta sagatavošana uzsākta 2007. gadā. Ziemeļu transporta koridors ir lielākais infrastruktūras objekts Baltijas valstīs pēdējo 30 gadu laikā. Tā īstenošanas rezultātā tiks uzbūvēts ērts ātrsatiksmes autoceļš, kas šķērsos Rīgu rietumu – austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru un izveidojot Rīgas apvedceļa ziemeļu daļu. Paredzēts, ka trase pieslēgsies pilsētas infrastruktūrai ar 12 jauniem daudzlīmeņu krustojumiem. Ziemeļu koridora plānotais garums ir aptuveni 30 km.
Ziemeļu transporta koridora trases 2.posma sabiedriskās apspriešanas laikā, kas norisinājās gadu mijā, 76% iedzīvotāju, kuri piedalījās sabiedriskajā apspriešanā, atbalstīja tieši trešo trases variantu, kā arī šis variants ir projekta tehnisko ekspertu atbalstītākais variants.
Ar ES atbalstu Ziemeļu koridora projekta sagatavošana uzsākta 2007. gadā. Ziemeļu transporta koridors ir lielākais infrastruktūras objekts Baltijas valstīs pēdējo 30 gadu laikā. Tā īstenošanas rezultātā tiks uzbūvēts ērts ātrsatiksmes autoceļš, kas šķērsos Rīgu rietumu – austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru un izveidojot Rīgas apvedceļa ziemeļu daļu. Paredzēts, ka trase pieslēgsies pilsētas infrastruktūrai ar 12 jauniem daudzlīmeņu krustojumiem. Ziemeļu koridora plānotais garums ir aptuveni 30 km.