Gada pirmajos sešos mēnešos būtiski pieaudzis ārvalstīs dzimušo bērnu skaits, kuru vecāki Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) lūguši bērnam piešķirt Latvijas pilsonību.
Kā rāda Pārvaldes apkopotā statistika par gada pirmajiem sešiem mēnešiem, šogad par Latvijas pilsoņiem atzīti 1039 ārvalstīs dzimuši mazuļi, kuriem vismaz viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, šogad vērojams ārvalstīs dzimušo Latvijas pilsoņu skaita pieaugums par vairāk nekā 27 procentiem, jo pērn šajā pašā laika posmā tika saņemti vien 818 iesniegumi.
Visbiežāk bērnam Latvijas pilsonību lūdz reģistrēt ģimenes, kas pārcēlušās uz Lielbritāniju vai Īriju, no kurienes tiek saņemta aptuveni puse no visiem iesniegumiem. Tāpat Latvijas pilsoņiem bērni dzimst arī Skandināvijas valstīs, kā arī Krievijā un Amerikas Savienotajās Valstīs.
Šogad vērojama arī tendence, ka arvien biežāk ārzemēs dzimušajiem bērniem vecāki izvēlas divas pilsonības – gan Latvijas, gan arī otras valsts, kur bērns ir piedzimis vai kuras pavalstnieks ir otrs vecāks, ja ģimene ir jaukta.
Kā rāda Pārvaldes apkopotā statistika par gada pirmajiem sešiem mēnešiem, šogad par Latvijas pilsoņiem atzīti 1039 ārvalstīs dzimuši mazuļi, kuriem vismaz viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, šogad vērojams ārvalstīs dzimušo Latvijas pilsoņu skaita pieaugums par vairāk nekā 27 procentiem, jo pērn šajā pašā laika posmā tika saņemti vien 818 iesniegumi.
Visbiežāk bērnam Latvijas pilsonību lūdz reģistrēt ģimenes, kas pārcēlušās uz Lielbritāniju vai Īriju, no kurienes tiek saņemta aptuveni puse no visiem iesniegumiem. Tāpat Latvijas pilsoņiem bērni dzimst arī Skandināvijas valstīs, kā arī Krievijā un Amerikas Savienotajās Valstīs.
Šogad vērojama arī tendence, ka arvien biežāk ārzemēs dzimušajiem bērniem vecāki izvēlas divas pilsonības – gan Latvijas, gan arī otras valsts, kur bērns ir piedzimis vai kuras pavalstnieks ir otrs vecāks, ja ģimene ir jaukta.