Tuvojoties gada noslēgumam, uzņēmums “A.A.&Būvkompānijas” nodevis vairākus ūdens attīrīšanas objektus, to skaitā Pļaviņās un Madonā. Lai uzzinātu, ar kādām pārdomās šo gadu plāno noslēgt būvniecības nozarē strādājošie, runājām ar PS “A.A.&Būvkompānijas” pārstāvi Arvīdu Apfelbaumu.

Kas ir tie jautājumi, kas šobrīd Latvijā uzņēmējus, pirmkārt, uztrauc?
Varu runāt par to, kas uztrauc mūsu uzņēmumu grupu, jo citiem uzņēmumiem, iespējams, ir cita raizes.

Pirmkārt – vai mūsu valstij ir vajadzīgi nodokļu maksātāji un īpaši šajā ekonomiski grūtajā laikā? ”A.A.& būvkompānijas” grupā ietilpstošie uzņēmumi 2009. finanšu gadā dažādos nodokļos samaksājuši LVL 1 197 220, bet 2010. finanšu gadā un līdz 01.10.2010 – LVL 1 334 200.  Jau pagājušajā gadā valdība solīja, ka būs privilēģijas uzņēmumiem, kas godīgi maksā nodokļus. Celtniecības nozarē valda dempings un ja valdība šajā jomā mums neieslēgs “zaļo gaismu”, nevar būt runa par godīgu konkurenci.

Otrkārt – kad beidzot ieviesīs kārtību valsts un pašvaldību iepirkumos? Šobrīd tie ir galvenie pasūtītāji celtniecībā. Pašvaldības un pašvaldību uzņēmumi par līdzīga rakstura būvniecības objektiem veido ļoti atšķirīgus iepirkuma nolikumus, brīžiem tie ir tendēti, lai lobētu kādu konkrētu uzņēmumu. Ar likuma palīdzību ir nepieciešama šī procesa standartizācija. 

Cik liela mērā iespējams runāt par ekonomikas atveseļošanos un kas par to liecina?
Mūsu uzņēmumu grupā 2010. gadā nekas neliecināja par ekonomikas atveseļošanos.

“A.A. & Būvkompānijas” darbojas dažādās uzņēmējdarbības sfērās, sākot ar būvniecību un beidzot ar tūrismu. Kas ir tās jomas, kurās tuvākajā laika redzamas izaugsmes iespējas un kurās ar attīstību ekonomiskās situācijas dēļ vēl jānogaida?

2011. gadā, sākot ar pavasari, saskatu būvniecības nozares izaugsmi, jo pieaugs ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu plānoto projektu skaits. Būvniecību ir nepieciešams attīstīt, jo tā paralēli stimulē visas tautsaimniecības attīstību. Turpretī tūrisma nozare sāks attīstītie tikai tad, kad Eiropas Savienības līdzfinansējumu projektiem no 30% paaugstinās vismaz uz 50%. 

Ar kādām izjūtām uztverat valdības maiņu Latvijā? Vai un kādas izmaiņas tas varētu nest nodokļu politikā un kā tā ietekmēs uzņēmumu dzīvotspēju?
Gribās cerēt, ka jaunā valdība būs saprotošāka pret uzņēmējiem, kuri rada vidi, lai cilvēkiem būtu darbs un ienākumi, kas savukārt dod pienesumu valsts budžetā. Nodokļu politikā valdība nevar atļauties nodokļu paaugstināšanu, jo jau tagad mēs investoriem esam mazāk interesanti par mūsu kaimiņiem.

Kas būtu tās darbības, kas valstiskā līmenī jāveic, lai atbalstītu uzņēmējdarbību? Vai sagaidāt, ka tuvākajā nākotnē šādas aktivitātes varētu tikt veiktas? Kas par to liecina?
Tāpat kā sportā, arī uzņēmējdarbībā ir jāpieņem vienādi spēles noteikumi un jāveic stingra kontrole par spēles noteikumu ievērošanu. Tos, kas šos noteikumus neievēro, ir jāsoda.

Cik lielā mērā līdz šim esat izmantojuši valsts piedāvātās atbalsta iespējas? Cik tās ir pieejamas un noderīgas?
Nepārtraukti dažādos projektos izmantojam Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Esam iegādājušies jaunas tehnoloģijas, paaugstinājuši darbinieku kvalifikāciju, paplašinājuši tūrisma nozares darbību, veicinājuši sporta attīstību. Vienīgi, ka struktūrfondu apgūšanu traucē dažādas starpinstitūcijas – asociācijas, biedrības u.c. – kas padara šos procesus garus un sarežģītus.

“A.A. un Būvkompānijas” neskatoties uz ekonomiski sarežģīto situāciju, joprojām diezgan aktīvi darbojas sociālajā un vides aizsardzības jomā? Vai šādas aktivitātes atmaksājas un cik liela mēra iedzīvotāji novērtē sociāli atbildīgu rīcību?
Uzņēmējdarbība nevar pastāvēt bez labdarības, ja kādam liktenis ir lēmis pelnīt vairāk, tad ir arī pienākums dalīties ar saviem darba augļiem. Šāda rīcība vienmēr atmaksājas un tā nedrīkst būt atkarīga no sabiedrības atzinības, jo tad degradējas šis vārds – labdarība. Ekoloģija, vides aizsardzība – šos vārdu gribu aizstāt ar „Zeme mūsu kopējas mājas”. Mēs savas mājas gribam mājīgas, bet, vai planēta zeme ar katru dienu kļūst mājīgāka? Un otrs jautājums, uz ko mums jāatbild – ja es to nedarīšu, kurš tad cits?

Kā kopumā prognozējat būvniecības jomas attīstību nākotnē? Kas būs sis attīstības iespējamie virzieni un tendences?
Salīdzinot ar Rietumeiropu, Skandināviju, mums vēl ir ļoti daudz nesakoptu celtņu. Ne visi mēs dzīvojam piemērotos apstākļos, mums nepieciešamas sociālās un kultūras celtnes, labi ceļi. Mēs gribam strādāt – mums nepieciešamas ražošanas ēkas. Jebkura ēka, komunikācijas nolietojas un tehniskais progress atnes jaunus jauninājumus. Mums ir ļoti daudz ko darīt savā Tēvzemē.