Šobrīd joprojām norit darbs pie 2011. gada valsts budžeta veidošanas. Sabiedrība un uzņēmēji tiek nostādīti faktu priekšā par nodokļu palielināšanu. Kā vērtējamas plānotās budžeta pozīcijas, kā uzņēmumiem reaģēt uz nodokļu palielināšanu, kā kļūt konkurēt spējīgākiem un attīstīties nākotnē, jautājām 10. Saeimas deputātam, “Tautas partijas” dibinātājam ANDRIM ŠĶĒLEM.

Kā vērtējat Latvijas uzņēmēju šī brīža pozīcijas darba tirgū Eiropā un pasaulē? Kas ir tās jomas, kurās varam konkurēt? 
Latvijas uzņēmēji var būt konkurētspējīgi tajās jomās, kurās Latvijai ir gan vēsturiskās tradīcijas, gan ilgtermiņa attīstības potenciāls. Perspektīvas ir organiskajā ķīmijā, lauksaimniecībā, datorzinātnēs un citās informācijas tehnoloģijās. Sekmīgas jomas ir arī metālapstrāde un pārtikas rūpniecība.

Protams, Latvijas ekonomika globālā mērogā ir neliela – Latvijas IKP ir 0,15% no ES ekonomikas. Latvijā ir mazāk par 700,000 pilna laika strādājošo. Globāli mēs nekad nevarēsim konkurēt ar lētāko un viegli pieejamo Ķīnas un Dienvidaustrumu Āzijas darbaspēku.

Tomēr mums vajadzēt uzlabot savu reģionālo konkurences pozīciju. Šobrīd mums ir dārgākais un mazāk ražīgais darbaspēks Baltijā. Arī nodokļu slogs darbaspēkam Latvijā ir visaugstākais. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Latvijā nākamgad būs 25%, Lietuvā un Igaunijā – 21%, sociālais nodoklis – 35%, bet kaimiņiem – 33%.

Iekšējās devalvācijas ceļš, ko Latvija ir izvēlējusies, ir lēns un grūts konkurētspējas atgūšanas ceļš. Nākamgad būtiski augs inflācija, bet mūsu valsts svarīgākajos eksporta tirgos plānoti stingri deficīta ierobežošanas pasākumi. Tas bremzēs mūsu eksporta izaugsmi.

Lai gan Latvijā šobrīd ir augsts bezdarbs, perspektīvajās nozarēs nereti trūkst labi sagatavotu speciālistu. Šis ir ļoti nopietns jautājums par izglītības reformu – par apmācības sasaisti ar darba tirgus prasībām, par arodizglītības kvalitāti.

Kas ir galvenie faktori, kas, Jūsuprāt, šobrīd kavē Latvijas uzņēmēju iespējas ārvalstīs?

Ir vairāki faktori, kas apgrūtina mūsu uzņēmēju eksporta iespējas un iespējas paplašināties ārvalstīs. Lai gan daži Latvijas uzņēmēji un viņu preces ārvalstīs (īpaši Krievijā) asociējas ar labu kvalitāti, valstī nav mērķtiecīgas nacionālā mārketinga politikas un netiek pietiekami investēts vienotā Latvijas markā jeb zīmolā. Šāds vienots zīmols ļautu Latvijas uzņēmējiem labāk sadarboties un mērķtiecīgāk izmantot valsts atbalstu eksportam, lai kopīgiem spēkiem iekarotu ārējos tirgus.

Pozitīvs piemērs ir pakalpojumu eksports, piemēram, tūrisms. LIVE RIGA kampaņas ietvaros veiktie mārketinga pasākumi ļāva šovasar piesaistīt par 25% vairāk tūristus, nekā pagājušajā vasarā, pie tam ne tikai no tradicionālajām valstīm – Skandināvijas, Krievijas un Vācijas, bet arī no Dienvideiropas, Francijas, Āzijas valstīm. Uz jauno gadu visās Rīgas četru un piecu zvaigžņu viesnīcās ir rezervētas 100% istabu.

Citas valstis, neskatoties uz ES vienotā tirgus prasībām, tomēr aizstāv un aizsargā savu tirgu – ar dažādām inspekcijām, kvalitātes un sertifikācijas prasībām. Mēs vairāk vēršamies pret saviem uzņēmējiem. Ar dažiem vienkāršiem, bet skaļi neafišētiem pasākumiem arī mēs varētu vairāk atbalstīt savējos, piemēram, dodot netiešu, bet skaidru signālu Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) savu represīvo spēku vērst pret nekvalitatīvas pārtikas importu. Nebūsim naivi, Zviedrija, Lietuva, Krievija un citas valstis tieši šādi rīkojas.

Eksportu, protams, apgrūtina asā konkurence eksporta tirgos, kas nākamgad tikai pieaugs. Straujā ekonomikas attīstība, ko šogad parādīja mūsu eksporta noieta tirgi – Vācija, Skandināvija – nākamgad piebremzēsies. Daudzas valstis, piemēram, Lielbritānija, Īrija, Spānija un citas ES valstis veiks konsolidācijas pasākumus. Iekšējo tirgu un pirktspēju šajās valstīs ierobežos PVN paaugstināšana un valsts sektora izdevumu samazināšana.

Arī gausā kreditēšana un sliktā finanšu pieejamība uzliks ierobežojumus attīstībai. Kā risinājumu es rosinu labi kapitalizētas (iespējams – no valsts uzņēmumu dividendēm) Nacionālās Attīstības bankas izveidi, kas kreditētu vietējos uzņēmējus, īpaši tos, kas pierādījuši savu eksporta spēju.

Cik lielā mērā šī konkurētspēja palielinās vietējā tirgū?

Latvijas uzņēmējiem ir daudz izaicinājumu. Nodokļu palielinājumi nākamgad samazinās daudzu uzņēmēju konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā tirgū. Godīgajiem būs jāmaksā vairāk, un tiem kļūs vēl grūtāk konkurēt ar ēnu ekonomikas darboņiem, kuri nemaksā neko. Paliks dārgāki resursi – siltums, gāze, elektrība, kas lielā mērā veido ražotāju cenas. Ražotājiem, kuri eksportē ārpus eirozonas, palīdzēs šobrīd zemais eiro kurss, bet šī situācija var nebūt ilgstoša. Uzņēmējiem ļoti svarīgi kāpināt darba ražīgumu, lai uzlabotu savu konkurētspēju.

Vai Jūsuprāt Latvijas iekšējais tirgus ir interesants ārvalstu investoriem? Ar ko tas ir interesants un kādi ir šķēršļi, kas liedz Latvijā ienākt investoriem?

Latvija ir neliels tirgus, un lielajiem spēlētājiem varētu būt interese par ierobežotu aktīvu loku. Pēc lielās privatizācijas beigām Latvijā nav daudz investīciju objektu. Ārvalstu investori ik pa brīdim nopērk kādu Latvijas banku vai uzņēmumu, bet jaunu tiešo „greenfield” investīciju plūsma šobrīd ir ļoti neliela. Investori izrāda interesi par tādiem valsts uzņēmumiem kā Lattelecom, LMT, airBaltic, ostām. Bet – kā tos pārvaldīt – ir valdības izšķiršanās.

Varam vērot arī atjaunotu interesi par nekustamajiem īpašumiem un kokapstrādes nozari. Īpašumu cenas Latvijā joprojām ir relatīvi zemas, un šobrīd investoriem ir labs brīdis, kad ienākt Latvijā. Ja investoriem ir interese, viņi var rīkoties arī pietiekami apņēmīgi un pat agresīvi – atsauksim atmiņā kaut vai Krievijas uzņēmuma „Sveza” vēlmi nopirkt „Latvijas finiera” akcijas.

Kas šobrīd valstiskā līmenī tiek darīts, lai padarītu Latviju investoriem interesantu un kas varbūt vēl būtu jādara?

Investoriem vissvarīgākie faktori, lai pieņemtu pozitīvu lēmumu, ir pamatota paļāvība par ekonomikas izaugsmi, par iespējām saprātīgā nākotnē atpelnīt savas investīcijas. Tāpat jābūt investīciju projektiem – interesantiem uzņēmumiem vai idejām, kuros investēt. Nākamā gada valsts budžetā ir atjaunotas UIN atlaides par lielajām investīcijām. Tas ir viens papildus stimuls, kas varētu palīdzēt piesaistīt tos investorus, kas jau būs atraduši, kur investēt.

Investorus interesē valsts investīciju klimats. Šobrīd gan Pasaules Bankas, gan Pasaules Ekonomikas foruma starptautiskajos indeksos, kas mēra biznesa vidi, esam zemāk par Lietuvu un ievērojami zemāk par Igauniju, mūsu tuvākajiem konkurentiem. Investors skatās, Igaunijā zemāki nodokļi, eirozona, nekāda riska, kāpēc gan lai es investētu Latvijā? Jāpieliek mērķtiecīgs darbs, lai uzlabotu Latvijas vietu šajos indeksos. Nenoliedzami svarīgs ir valsts kredītreitings, un vietējās bankās pieejamie ilgtermiņa kredītresursi. Ar tiem Latvijā ir bēdīgi. Bankas šobrīd vairāk nodarbojas ar kredītu pārstrukturēšanu, nekā jaunu kredītu izsniegšanu, nemaz nerunājot par ilgtermiņa resursiem.

Svarīgi ir sakārtot arī valsts kapitāla pārvaldi, un nodot privātajam sektoram to uzņēmumu, mazākuma akciju un nekustamo īpašumu pārvaldību, kuros pastāv privātā sektora konkurence un kuras nav tipiskas valsts pārvaldei. Šāda īpašuma sakārtošana vienlaikus radīs investoriem interesantus aktīvus, kur ienākt ar savu kapitālu.

Kā nodokļu politika ietekmē investoru piesaisti, kā arī vietējo uzņēmumu iespējas attīstīties?

Nodokļu un budžeta politika un ES fondi šobrīd ir vienīgie valdības instrumenti, lai attīstītu ekonomiku, uzlabotu investīciju vidi un uzņēmumu attīstības iespējas. Tāpēc paredzama, saprātīga un stimulējoša nodokļu politika biznesam ir izšķiroša. Nav jau svarīgi tikai, ka esam stabilizējušies. Jārada arī priekšnosacījumi izaugsmei.

Kas, veidojot jauno budžetu, būtu jāņem vērā, lai šo attīstību, kurai vajadzētu atkal atsākties, neslāpētu? Runājot tieši par nodokļu izmaiņām.

Saeimā šobrīd strādā pie nākamā gada budžeta. Valsts budžets demonstrē valdības redzējumu, prioritātes un valsts attīstības vīziju. Valdība plāno būtiski paaugstināt nodokļus un ieviest jaunas un palielinātas nodevas, no ekonomikas nodokļu veidā izņemot gandrīz 160 miljonus latu, kurus uzņēmēji būtu varējuši ieguldīt investīcijās un attīstībā, bet patērētāji – iekšējā tirgus veicināšanā.

Par nodokļu necelšanu pirms vēlēšanām runāja teju visi politiķi. Pret nodokļu palielināšanu ir visas uzņēmēju organizācijas, kuru uzņēmumi rada vērtību, eksportē, nodarbina cilvēkus un maksā nodokļus. LDDK izpilddirektore Elīna Egle uzsver: “Nodokļu palielināšana iznīcinās godīgumu!” Viņai piekrīt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs: „Nesamazinot izdevumus, bet ceļot nodokļus, Latvija riskēs ar ilgu tautsaimniecības stagnāciju, pieaugošu bezdarbu un ēnu ekonomiku, krītošu iekasēto nodokļu apjomu, cenu pieaugumu un lielāku ārējo parādu.” Cienījamais ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis saka: „Šis ir nevis stabilitātes, bet vilšanās budžets.”

Baidos, ka investori, kas salīdzina valstu investīciju klimatu un vētī konkurentus par investīcijām, var paiet Latvijai garām. Uzņēmēji var pārcelties uz citām, izdevīgākām vietām. Augstāki nodokļi samazina uzņēmēju uzticību valstij, vairo vēlmi no tiem izvairīties un ieiet ēnu ekonomikā. Ēnu ekonomika pēc dažādām aplēsēm sasniegusi jau vismaz 30-35% no IKP. Tāpat kā iepriekšējām valdībām vajadzēja izaugsmes gados nodokļus uz patēriņu un īpašumu celt, tā šobrīd valdībai nevajadzētu slāpēt pirmos izaugsmes asnus.

Budžetā ir jauni nodokļi, bet nav strukturālo reformu. Budžets ir kārtējais viena gada budžets, kaut Valsts kontrole jau vairākus gadus aicina izveidot vairāku gadu budžeta perspektīvu, bet Latvijas Banka rekomendē budžetu veidot “no nulles”, vispirms pārskatot, kādus pakalpojumus valsts vispār sniedz saviem iedzīvotājiem, no tā atvasinot nepieciešamās funkcijas, un sastrukturējot tās mazā, kompaktā un profesionālā valsts pārvaldē. Valsts pārvaldē Latvijā joprojām strādā lielāks nodarbināto īpatsvars nekā Lietuvā vai Igaunijā.

Zīmīgi, ka pēc Latvijas Bankas datiem, šogad līdz decembrim Latvija apguvusi ne vairāk kā 40% no šogad pieejamajiem struktūrfondiem. Fondiem, kas budžeta apcirpšanas apstākļos ir vienīgais izaugsmi veicinošais instruments valdības rokās.

Diemžēl budžetā nav instrumentu, lai risinātu akūtās Latvijas demogrāfiskās un emigrācijas problēmas. Nav signālu aizbraucējiem atgriezties un pozitīvu signālu ģimenēm, ka sociālie maksājumi palīdzēs saņemt lielākus vecāku pabalstus vai nodokļu atlaides. Vienīgā budžeta ideoloģija ir „konsolidācija”.

Kā Jūs ieteiktu uzņēmējiem rīkoties, lai izmaiņas nodokļu politikā viņu darbību ietekmētu minimāli? Vai arī, kā šīs izmaiņas sagaidīt un uzņemt?

Uzņēmējiem ir aktīvi jāseko līdzi valdības politikai gan savos uzņēmumos, gan izmantojot uzņēmēju apvienību starpniecību un pieredzi. Var izmantot profesionālu konsultantu pakalpojumus, lai izvēlētos uzņēmumam optimālākos nodokļu risinājumus. Labs finanšu direktors vienmēr mācēs atrast izeju pat šķietami bezcerīgā situācijā. Gribu cerēt, ka šis risinājums nebūs pārcelt uzņēmuma juridisko adresi vai strādājošos uz citu valsti ar zemāku nodokļu slogu.