Kā kopumā vērtējat šī brīža nodokļu politiku Latvijā? Kas ir tie kritiskākie punkti, skatoties no darba devēju redzespunkta?

2011.gada nodokļu izmaiņas ir palielinājušas kopējo nodokļu slogu Latvijā, kas īstermiņā kavēs uzņēmējdarbības attīstību, uzņēmumu konkurētspēju un apgrūtinās ārējo investīciju piesaisti.

Politiķi kārtējo reizi nespēja pieņemt lēmumus, kā realizēt reformas valstī un līdz ar to samazināt valsts budžeta izdevumus, atsakoties no nebūtisku funkciju veikšanas. Šādi grozījumi tikai nostiprina investoru pārliecību, ka investēt uzņēmējdarbībā Latvijā nav droši, jo nepārtraukti tiek mainīti uzņēmējdarbību regulējošie tiesību akti, nodokļi un nodevas. Tā diemžēl ir realitāte.

Taču, ir jau vēl otrs aspekts. Proti, abas koalīcijā esošās partijas tomēr ir vienotas, ka eiro vajadzētu ieviest 2014.gadā. Ja mēs turpinām paaugstināt nodokļus, nodevas un tarifus, tad ir ļoti rūpīgi jāizanalizē ietekme uz inflāciju, un kādi šie rādītāji kopumā izskatīsies. Valdības argumentācija par labu nodokļu paaugstināšanai 2011.gadā tika balstīta uz pieņēmumu, ka vidējā termiņā tas varētu sekmēt inflācijas kritērija izpildi ar mērķi 2014.gadā pievienoties Eirozonai. LDDK norādīja, ka šāda pieeja nav vērtējama viennozīmīgi, jo inflācijas kritērija izpilde lielā mērā atkarīga no makroekonomiskās situācijas citās ES valstīs. Ilgstoša stagnācija citās ES valstīs var padarīt inflācijas kritēriju par Latvijai nesasniedzamu mērķi vidējā termiņā.

Perspektīvā, stabilizējoties valsts finansiālajai situācijai, būtu svarīgi orientēties uz darbaspēka nodokļu samazināšanu, kompensējot to ar lielākiem ieņēmumiem no patēriņa un nekustamā īpašuma. Šāda pieeja ļautu straujāk attīstīt uzņēmējdarbību, nodrošinot konkurētspējīgus nodokļu nosacījumus jaunu darbavietu radīšanai.

Nesen LDDK aicināja valdību nepaaugstināt akcīzes nodokļu likmi alkoholam un cigaretēm? Kādēļ tas ir svarīgi un kādas sekas varētu būt šim lēmumam?

Palielinot akcīzes nodokļa likmi visiem alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu), akcīzes nodokļa ieņēmumi samazināsies, kā to, acīmredzami, apliecina 2009.gada akcīzes nodokļa likmes palielinājuma sekas:
2009. gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkoholisko dzērienu (izņemot alu) realizācijas attiecībā pret 2008.gadu samazinājās par 7 miljoniem latu;
2010.gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkoholisko dzērienu (izņemot alu) realizācijas attiecībā pret 2008. gadu samazinājās 13,7 miljoniem latu.

Šī brīža situācija tabakas izstrādājumu legālajā tirdzniecībā ir nestabila sakarā ar joprojām augsto nelegālo izstrādājumu klātbūtni. Pēc nozares aplēsēm nelegāli tirgotu cigarešu patēriņš ir tuvs 50%., bet nelegālo alkoholisko dzērienu patēriņš ir tuvs 40%.Sagaidāms, ka kārtējā nodokļa likmes celšana ierosinās jaunas svārstības starp legālo un nelegālo patēriņu. Tāpēc LDDK uzskata, ka FM plānotā nodokļa likmes paaugstināšana ar 2011.gada 1.jūliju nenodrošinās FM prognozētos akcīzes nodokļa ieņēmumus un samazinās legāli strādājošo uzņēmumu konkurētspēju.

Kā mazināt ēnu ekonomiku? Kas liktu darba devējiem nemaksāt algas “aploksnēs”, būt godīgiem un pildīt visas saistības? Vai šajā jomā ir jūtamas izmaiņas, pateicoties valdības izstrādātajam ēnu ekonomikas apkarošanas plānam? Kā to izjūt uzņēmumi?

Tā atbildība ir kopīga. Taču, runājot ar Valsts ieņēmumu dienestu un Finanšu ministriju, mēs uzsveram – ja ir pusotrs tūkstotis uzņēmumu, kas valsts budžetā samaksā ‘’lauvas tiesu’' nodokļu veidā, tad ir jādara viss, lai šie uzņēmumi tiktu mazāk kontrolēti un tiem būtu kādas papildus priekšrocības, piemēram, informācijas pieejamība par partneru finanšu situāciju, priekšrocības publiskos iepirkumos.. 

Ir nepieciešama nodokļu politikas stratēģija. Ja valdība vienosies par prognozējamu un sakārtotu nodokļu politiku, mazinās un neliks jaunus administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbības videi, uzņēmēji, kas šobrīd ir pelēkajā zonā atgriezīsies legālajā ekonomikā. Valsts iestādēm ir jārada situācija, ka nemaksāt nodokļus ir neizdevīgi, kā to varējām novērot 2007 un 2008 gadā, kad būtiski samazinājās ēnu ekonomika un bija augsta uzticība sociālajai sistēmai. Taču šobrīd ir tā, ka jaunie nodokļi un nodevas gulstas lielākoties uz uzņēmumiem, kas ir godīgi un pilda tiesību aktus. Uzņēmumi, kas nespēj strādāt godprātīgi izmanto ‘’aplokšņu algas’’ kā „nodokļu optimizācijas” pasākumu. Esmu pārliecināts, ka uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī kopumā, nodokļu slogam un kontrolei kļūstot samērīgai – ēnu ekonomika mazināsies.

Šobrīd jau ir skaidrs, ka pagājušajā gadā plaši apspriestās Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnes kā nodokļu politikas dokuments netiks pieņemts, turklāt tajā, nav ietverts redzējums, kāda būs turpmākā politika saistībā ar nākamo periodu valsts budžeta plānošanā. Lai nodrošinātu valsts budžeta plānošanu, Finanšu ministrijai ir nepieciešams veikt nodokļu modelēšanu - matemātisko modeļu pielietošanu nodokļu modelēšanā. Šajā procesā ir būtiski, ka FM virsvadībā aktīvi iesaistītos arī VID, sniedzot pieejamo informāciju.

Kas attiecas uz Pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai, uzsāktie un realizētie pasākumi jau šobrīd apgrūtina nelegālo komercdarbību un nereģistrēto nodarbinātību, jo tiek palielināti sodi un palielinātas iespējas kontrolējošajām iestādēm saņemt vajadzīgo informāciju, jo tiek uzlabota to savstarpējā sadarbība. Līdz šim paveiktais ēnu ekonomikas mazināšanai kopumā vērtējams kā nebūtisks, bet nepieciešams. Tie pasākumi, kurus ir ierosinājušas nozares – tie būtu vērtējami kā būtisks palīgs legālajam biznesam.

Kuras ir tās jomas, kurās nodokļu celšana, Jūsuprāt, vēl būtu iespējama? Vai ir kādi citi varianti, kā Jūs ieteiktu valdībai rīkoties valsts budžeta ienākumu palielināšanā?

Neizsmeltas iespējas ir ēnu ekonomikā par ko LDDK uzrunāja Saeimas deputātus jau 2009.gada nogalē. Vairākas nozares ar skaitļiem var pierādīt, ka mazinot ēnu ekonomiku, piemēram, tabakas nozarē, viena procentpunkta cigarešu tirgus daļas atgūšana no nelegālās aprites dod valstij apmēram 1.44 miljonus latu akcīzes nodoklī gada laikā. Industrija prognozē, ka trīs procentpunktu atgūšana ir objektīvi iespējama, jo 2010.gada sešos mēnešos Valsts tiesību aizsardzības iestāžu rīcības plāna īstenošanas rezultātā tika atgūti seši procentu punkti (Avots: PMI Empty pack survey). 2011.gadā Valsts tiesību aizsardzības iestāžu rīcības plāna īstenošana tiek turpināta, kas dod cerību rasts ieņēmumus valsts budžetā stingrāk un konsekventāk apkarojot ēnu ekonomiku.

Kopējais nodokļu slogs jau šobrīd ir par lielu. Vienīgais nodoklis, par kuru vēl varam runāt ir Nekustamā īpašuma nodoklis, bet šeit būtu vispirms jārunā nevis par tā celšanu, bet gan par apliekamās bāzes sakārtošanu, īpašuma vērtības noteikšanu, nodokļa samērīguma nodrošināšanu.

Pakāpeniski ir jāsamazina darbaspēka nodokļi (IIN) un slodze jāpārnes uz (Nekustamā Īpašuma nodokli) NĪN. Tas dotu iespēju mazināt ēnu ekonomiku, kā arī „paņemt” infrastruktūrai nepieciešami naudu ne tikai no LR IIN rezidentiem (šobrīd infrastruktūras uzturēšana notiek, pateicoties šķērssubsīdijai no IIN), bet arī no citām personām, kurām pieder īpašumi Latvijā.

Bet to nedrīkst darīt tā, kā tas iecerēts FM izstrādātajās Nodokļu politikas pamatnostādnēs. Tas izraisītu daudzu mājsaimniecību bankrotu, īpašnieku aizceļošanu un citas nevēlamas parādības.

Tāpat LDDK eksperti saskatīja iespēju akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu 2011.gadā atlikt vismaz par diviem mēnešiem un veikt 2011.gada 1. septembrī. Nodokļa likmes paaugstināšanas atlikšana neapdraud plānotā akcīzes nodokļa iekasēšanu un dod papildus divus mēnešus legālā tirgus nostiprināšanai kontrabandas apkarošanas aktivitāšu rezultātā. Katrs papildus mēnesis mērķtiecīgas rīcības nelegālā patēriņa apkarošanai palielinās ar nodokļiem apliekamo bāzi un attiecīgi arī nodokļa ieņēmumus. Esam aprēķinājuši, ka viena procentpunkta tirgus daļas atgūšana no nelegālās aprites palielinās akcīzes nodokļa ieņēmumus par apmēram 1,44 miljoniem latu gadā.

Ir jāstiprina valdības un Finanšu ministrijas argumentācija sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai nepaaugstinātu nodokļu slogu un ņemtu vērā pozitīvās nodokļu ieņēmumu tendences akcīzes nodokļa grupās. Paceļot nodokļus pozitīvās tendences tiks sagrautas, bet ēnu ekonomika un iedzīvotāju veselībai un dzīvībai bīstami produkti dies uzvaras deju Latvijas tirgū. Argumentācijas veidošanā, jāņem vērā reālā biznesa prognozes, kuras ir gatava sniegt LDDK kopā ar nozaru pārstāvjiem.

Kā Jūs saredzat, cik liela mērā LDDK spēj ietekmēt valdības lēmumus? Vai Jūsos ieklausās? Ka notiek šī sadarbība?

Vispirms jau jāsaka, ka LDDK iniciatīvas, aktīvais darbs un partnerība ar citām organizācijām radīja aktīvu spiedienu strukturālo reformu virzienā un sniedza alternatīvus priekšlikumus, uzturēja dialogu ar starptautiskajiem aizdevējiem un panāca, ka PVN un sociālā apdrošināšanas nodokļu likmes tika paaugstinātas daudz vēlāk kā tas sākotnēji tika plānots, piemēram, jau 2009.gada vasarā. Uzņēmēji paši var rēķināt, cik katra uzņēmuma budžetā ‘’izmaksātu’’ šo nodokļu paaugstināšana no 2009.gada vidus. Tad ir skaidrs, ka būt par LDDK biedru ir goda lieta. Mēs daudz varam panākt, ja esam vienoti un apbruņoti ar labiem argumentiem.

Līdz 2010.gada Saeimas vēlēšanām valdošā koalīcija uzturēja pozīciju, ka valsts budžeta konsolidācija veicama 1/3 summas iegūstot ieņēmumu daļā, bet 2/3 summas – izdevumu daļā. Šāda pieeja no īstermiņa viedokļa ir vieglāk ieviešama, tomēr LDDK uzskata, ka vēl arvien nav izsmeltas iespējas turpināt valsts līdzekļu izmantošanas efektivitātes uzlabošanu – veicot strukturālas reformas, izvērtējot valsts budžeta izdevumu prioritātes, kā arī deleģējot atsevišķas valsts īstenotas funkcijas privātajam sektoram. 2011.gada budžeta veidošanas gaitā LDDK izstrādāja alternatīvu budžeta konsolidācijas piedāvājumu, kā pamatā bija nodokļu sloga pārlikšana uz nekustamo īpašumu, kā arī ēnu ekonomikas apkarošana, ES fondu apguves intensificēšana, publisko kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana un nelietderīgu valsts budžeta izdevumu samazināšana. 2011.gada valsts budžeta sastādīšanas procesā ir ņemts vērā LDDK priekšlikums - rast valstij papildus ieņēmumus, mazinot ēnu ekonomiku.

2011.gadā LDDK turpināja pretrunām un kopīgu risinājumu meklējumiem pārpilno darbu Reformu vadības grupā, uzstādot ambiciozus un stratēģiskus mērķus valsts budžeta izdevumu samazināšanai un tautsaimniecības konkurētspējas atjaunošanai. Sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS), Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) 2010.gada maijā izstrādāts redzējums - kā mērķtiecīgi investēt un mainīt ekonomikas vidi - kas piedāvāts valsts augstākajām amatpersonām, aicinot izprast nozīmīgu sabiedrības grupu pārstāvju viedokli par izaugsmes atjaunošanas iespējām. Noslēdzoties trauksmainajai vēlēšanu sacensībai, LDDK izstrādāja Aicinājumu jaunajai Saeimai, lai vienotu politiķus kopdarbam - Latvijas ilgtermiņa mērķu sasniegšanai. Valsts pārvaldei tikai jāapliecina spēja uzstādīt mērķus, kompetence apvienot resursus un godaprāts šo priekšlikumu ieviešanā.

Būtiskākie tautsaimniecības un finanšu sasniegumi ir Maksātnespējas likuma pieņemšana redakcijā, kuru atbalsta LDDK biedri, kā arī uzsāktais darbs pie Komerclikuma grozījumiem akcionāru tiesību u.c. jautājumu sakārtošanai. Iesaistot nozaru pārstāvjus argumentācijas izstrādē, nodokļu pamatnostādnēs panākta PVN samazināto likmju daļēja saglabāšana. Ir paplašināts uzņēmumu loks, kas var gūt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides lielajām investīcijām, iekļaujot arī telekomunikāciju un informāciju un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares. Veicināta liberalizācija farmācijas sektorā, panākta mikrouzņēmumu nodokļa ieviešana, lai stimulētu jaunu uzņēmumu veidošanos un ģimeņu ekonomisko aktivitāti. Atbalstīta neapliekamā minimuma paaugstināšana 2011.gadā, sadarbībā ar Labklājības ministriju izstrādāti priekšlikumi par vidēja termiņa principiem minimālās algas noteikšanai Latvijā.

Kāds šobrīd ir noskaņojums darba devējos? Cik lielā mērā viņi iesaistās un ir gatavi piedalīties diskusijās ar valdību par pieņemamākiem scenārijiem? Cik lielā mērā viņi ir atmetuši cerības?

Jau šobrīd uzņēmēji rod dažādus veidus, kā izdzīvot. Vieni izstrādā ambiciozus pašmāju un ārvalstu tirgu iekarošanas plānus, attīsta savus produktus, citi optimizējas - pārveidojas par mikrouzņēmumiem, pārreģistrējas citās valstīs. Tie, kas ir orientēti uz eksportu, vēl mēģina turēties, valsts kapitālsabiedrības spiestas palielināt tarifus, ko ‘’apēd’’ neveiksmīgs valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modelis .Jebkurā gadījumā katrs uzņēmums rēķina, kas izdevīgāk un pēdējā laikā jau uzņēmumu budžetos tika paredzēti arī dažādi riska izdevumi, kas saistīti ar valdības lēmumiem. Tajā pašā laikā uzņēmumi, kuri ir pārvarējuši ekonomikas lejupslīdi, vēlas attīstīties, pieņemt darbā jaunus speciālistus, bet darba tirgū grūti atrast atbilstošus speciālistus. Pie tam ne tikai mazkvalificētus, bet tieši kvalificētus darbiniekus. Šī ir problēma, ar kuru saskarsies ar vien vairāk darba devēju, turpinot augt un attīstīties Latvijas biznesam.

LDDK iesaistījusies arī sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Kas ir galvenie priekšlikumi, ko LDDK izvirza?

LDDK pastāvīgi uztur dialogu ar starptautiskajiem aizdevējiem un viņiem tiek sniegti tie paši priekšlikumi, kas valdībai un kurus iepriekš pieminēju. Šī misija bija ļoti nozīmīga, jo bija jāpanāk vienošanās, jo no tā lielā mērā ir atkarīgs arī starptautisko reitingu paaugstinājums nākotnē, kas spēlēs arī pozitīvu lomu tieši uzņēmumu attīstībā, šajā gadījumā domājot finanšu resursu pieejamību un kredītlikmēm. Ir svarīgi, lai Latvijas ārējais tēls arī sāktu uzlaboties, pieaugtu investoru interese un Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji, neraugoties uz sociāli sarūgtinājumiem par sociāli ekonomisko situāciju, apzinātos arī labi paveiktos darbus.

LDDK biedrus nepārsteidz Starptautiskā Valūtas fonda paziņojums, ka budžeta izdevumi jāsamazina vēl par 50 miljoniem latu, bet uztrauc tas kāda būs valdības rīcība. Valdība jau iepriekš ziņoja, ka janvārī tiek plānotas valsts budžeta izmaiņas, kas jau decembrī neliecināja par nodokļu un nodevu politikas jebkādu stabilitāti un prognozējamību, kas atspoguļosies Global Competitiveness Report reitingos un negatīvi ietekmēs ārējo investoru lēmumus.


Kā norit sadarbība ar starptautiskajiem aizdevējiem, kādi ir pārrunu rezultāti?

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) konsolidācijas apjoms 2012.gadam sākotnēji bija daudz lielāk, bet pēc sarunām arī ar darba devējiem tas tika samazināts līdz 150 - 180 miljoniem latu.

Pēdējā tikšanās reizē runājam arī par jauno līgumu, tas ir gana precīzs un koncentrēts uz būtiskākajām lietām, kas darāmas. Viens piemērs ir valsts pārvalde - ļoti bieži nepārdomātās izmaiņas tajā, proti, mehāniska štatu samazināšana, atalgojuma samazināšana un pienākuma apjoma saglabāšana nenostiprina valsts pārvaldi, bet gan to vājina. Līgumā iekļauta sadaļa par valsts pārvaldes stiprināšanu – rezultatīvo mērķu un saistītas motivācijas sistēmas veidošanu. Tas saskan ar to, ko LDDK bija lūgusi gan Valsts Kancelejai, gan Finanšu ministrijai – centralizējiet funkcijas t.sk. personāla vadību, veidojiet kvalitatīvu atalgojumu sistēmu, kas ir bāzēta uz rezultātiem, koncentrējiet resursus, iesaistiet privāto sektoru tam deleģējot dažādas funkcijas. Taču līdz šim ir bijusi svārstīšanās, viena institūcija ir skatījusies uz otru un nekas lāgā nav noticis kā tikai teoretizēšana. Tagad šīs lietas ir ieliktas jaunajā līgumā  un tas ir pozitīvi.