Decembris bija pēdējais mēnesis, kad lats Latvijā bija vienīgais oficiālais maksāšanas līdzeklis. Kā jau tika gaidīts, tuvojoties pārejas brīdim uz eiro, skaidro latu daudzums apgrozībā strauji mazinājās, gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu uzkrājumiem atgriežoties bankās un aizvien lielākam darījumu apjomam notiekot bezskaidrās naudas ceļā. Savukārt kopējo naudas piedāvājumu decembrī palielināja tādi faktori kā valdības tēriņu kāpums gada pēdējā mēnesī un tautsaimniecības sekmīgā izaugsme.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, decembrī palielinājās par 2.7%, tā gada pieauguma tempam veidojot 2.8%. Skaidro latu apjoms apgrozībā decembrī saruka par 253.3 milj. latu (360.4 milj. eiro), gada nogalē par 56.6% atpaliekot no 2012. gada beigu līmeņa. Tas bija viens no (bet, kā jau minēts, ne vienīgais) faktoriem, kas noteica rekordlielo uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu pieaugumu mēneša laikā – par 507.3 milj. latu (721.8 milj. eiro). Lielākais bija pieprasījuma noguldījumu kāpums, tomēr decembrī pieauga arī termiņnoguldījumi un noguldījumu ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu.

Decembrī strauji auga mājsaimniecību noguldījumi (par 6.3%; gada pieauguma temps 13.2%), bet vēl straujāks bija nefinanšu uzņēmumu noguldījumu kāpums (11.7% pieaugums mēneša, 14.8% - gada laikā). Kopumā iekšzemes noguldījumu atlikums bankās decembra beigās sasniedza 6.4 miljardus latu (9.2 miljardus eiro).

Lai gan decembris vairākus gadus bijis mēnesis, kuram raksturīgs būtisks kredītportfeļa sarukums gan pastiprinātu kredītu atmaksu, gan slikto kredītu norakstīšanas dēļ, 2013. gada decembrī mēreni samazinājušies vien mājsaimniecībām izsniegtie kredīti un banku kopējais kredītportfelis samazinājies tikai par 0.6%. Savukārt uzņēmumiem izsniegtie kredīti jau otro mēnesi pēc kārtas pieauga, to gada samazinājuma tempam uzlabojoties līdz 4.9% un kopējam kredītu gada samazinājuma tempam - līdz 6.4%.

Monetāro rādītāju dinamika decembrī liecina, ka noguldījumu apjoms bankās audzis būtiski straujāk par jau gaidīto kāpumu saistībā ar latu skaidrās naudas aizvietošanu ar līdzekļu uzkrājumiem banku kontos. Tas varētu liecināt ne tikai par tautsaimniecības pozitīvās izaugsmes efektu, bet arī ieradumu pārmaiņām, kuras stimulējusi pāreja uz eiro – aizvien plašāku atteikšanos no skaidrās naudas norēķiniem. To apstiprina, piemēram, Latvijas Komercbanku asociācijas dati – janvāra pirmajā pusē darījumu ar maksājumu kartēm bijis par 20-30% vairāk nekā pirms gada.

Eksperta viedoklis sadarbībā ar Makroekonomika.lv