Preču eksports pērnā gada novembrī nedaudz nokrita un var redzēt, ka Krievijas ekonomikas vājums arvien izteiktāk atspoguļojas arī Latvijas eksporta ciparos.

Novembrī eksports uz Krieviju bija par 18% un 11 mēnešos par 3.5% mazāks nekā pirms gada. Ņemot vērā strauju rubļa vērtības kritumu decembrī un prognozējamo dziļo recesiju Krievijā, tuvākajā laikā šis kritums vēl padziļināsies.

No Skandināvijas valstīm preču eksports auga tikai uz Zviedriju, lai arī pēdējos pāris mēnešos arī eksports uz Dāniju sāka uzlaboties. Tajā pat laikā strauji auga eksports uz Lielbritāniju, Čehiju, Turciju (11 mēnešos virs 30% salīdzinājumā ar pērna gadu). Eksports uz Spāniju un Ungāriju gada laika vairāk nekā dubultojies.

Tāpēc kopējais preču eksports novembrī bija vien par 0.8% mazāks nekā pirms gada un 11 mēnešos vēl arvien vērojama 2% izaugsme.

No galvenajām preču grupām eksporta ciparus uz leju velk pārtika, galvenokārt piena, zivju un gaļas produkti. Daļēji tas ir saistīts ar Krievijas embargo augustā, iespējams, vairāk uz zemāku cenu rēķina, ne tik daudz apjomu krituma. Novembrī krita arī metālapstrādes un mašīnbūves produkcijas eksports, tomēr 11 mēnešos šī nozare vēl arvien ir augoša.

Līdzīgi ar ķīmisko rūpniecību - novembrī to negatīvi ietekmēja farmācijas produktu eksporta kritums. Turpina krist tekstilizstrādājumu un apģērbu eksporta kritums. Tajā pašā laikā turpinās laba eksporta izaugsme kokrūpniecībā, kā arī papīra un plastmasas izstrādājumiem.

Gaidāms, ka Latvijas eksports uz Krieviju šogad ievērojami samazināsies un kritums būs mērojams divciparu skaitļiem, tomēr kopējais preču eksports, iespējams, vēl arvien būs mazos plusos (jo īpaši ja Liepājas Metalurgs atsāks eksportu). Mūsu eksportētāju cīņa par jauniem noieta tirgiem gan Eiropā, gan tālākās valstīs turpināsies.

 Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste