Strautiņš: Rūpniecības pagātne izrādās neprognozējamāka par nākotni
Septembris Latvijas apstrādes rūpniecībai bija drīzāk labvēlīgs, izlaide sezonāli izlīdzinātajos datos pret augustu pieauga par 0.2%. Taču gada griezumā šis ir mazākais apstrādes rūpniecības pieaugums šogad, un šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka ievērojami pārskatīts uz leju vērtējums par nozares attīstību jūlijā un augustā. Šajā gaismā kļūst saprotamāki sākotnējie 3.ceturkšņa IKP dati. Ražošanas pieaugums ceturksnī gada griezumā ir bijis mazāks, bet pret iepriekšējo ceturksni izlaide samazinājusies par 2.1%. Ir cerības, ka gada pēdējā ceturksnī kustība būs pretēja. Vismaz ārējie apstākļi būs samērā labvēlīgi. JP Morgan/Markit globālais rūpniecības pasūtījumu indekss oktobrī sasniedza augstāko līmeni septiņu mēnešu laikā. Detalizēti nozares dati un mēdiju ziņas liecina, ka mūsu rūpniecība turpina pielāgoties Krievijas tirgu vājumam vai nepieejamībai. Nav sensacionālu notikumu apakšnozarēs, bet dažas uzmanības vērtas detaļas, kā jau parasti, var atrast. Kokapstrāde turpina pārsteigt pozitīvi, galvenokārt pateicoties dziļākas pārstrādes attīstībai, kas septembrī gada griezumā augusi par 9.3%. Septembrī pie astronomiskiem izaugsmes tempiem atgriezusies elektronika, augot par 45% gada griezumā. Pēdējos divos mēnešos pie izaugsmes atgriezusies piena pārstrāde. Taču zivju pārstrādē skaudri redzamas Krievijas embargo sekas, pēdējos divos mēnešos vidēji izlaide samazinājusies gandrīz par 50% pret pērno gadu. Par laimi, ir pirmās ziņas par slēgto uzņēmumu darbības atsākšanu. Septembrī izmaiņas mēneša griezumā (pieaugums par 31.3%) ir diametrāli pretējas augusta rezultātam. Nepatīkamākā situācija izskatās apģērbu ražošanā, kur bijis kritums pret pērno septembri par 19.1%, un tas ir tikai nedaudz sliktāk nekā gada kopējais rezultāts līdz šim. Uzreiz gan jāpiebilst, ka šī nozare mēdz ļoti atšķirīgi traktēt tās norises, vēstot, ka kritumu veļas ražošanā Krievijas krīzes dēļ ar uzviju kompensējuši citi vieglās rūpniecības izstrādājumi. Viens no lielākajiem nepatīkamajiem pārsteigumiem joprojām ir metālapstrādes un mašīnbūves klāstera kodols — gatavo metālizstrādājumu ražošana. Septembrī izlaide bija par 11.7% mazāka nekā pirms gada, kas ir drusku labāk nekā augustā. Septembrī liels kritums bija auto detaļu ražošanā — par 28.6%, bet šajā gadījumā tas krasi atšķiras no gada kopējiem rezultātiem. Nozarē dominē daži Latvijas mērogiem diezgan lieli uzņēmumi, kuru ražošanas ciklā var ielavīties tehniskas pauzes un ietekmēt kopējo rezultātu. Ar Volkswagen automašīnām saistītais skandāls nevarētu būt ietekmējis pieprasījumu tik ļoti. Nemetālisko minerālu ražošanā septembrī bija kritums gada griezumā par 6.2%, līdzīgs gada kopējam rezultātam. Ir veiksmīgi eksportējoši uzņēmumi, jo īpaši VSŠ, bet iekšējais tirgus atspoguļo vājumu ēku būvniecībā, kas turpināsies līdz brīdim, kad nozari iekustinās hipo kreditēšanas pieaugums, visdrīzāk 2017. gadā. Septembris bija diezgan nepatīkams mēnesis mašīnbūvei, gan elektrisko, gan pārējo mašīnu un iekārtu ražošana mazāka nekā pirms gada, otrajā nozarē iepriekšējos mēnešos bija labs pieaugums, un nozare ar plusa zīmi strādājusi arī šogad kopumā. Elektrisko iekārtu ražošanā bijis kritums, bet kopumā mašīnbūve šogad pārsteidz pozitīvi, ievērojot tās joprojām lielo saistību ar austrumu tirgiem. Pēteris Strautiņš, ekonomists |