Galvenā ziņa, ko viņi vēstīja, bija, ka ASV viss ir galīgā pakaļā, no visām pusēm uzbrūk, īstos amerikāņus apbižo un piesmej, un vienīgais, kurš zina, kā to bēdu leju vērst par labu, ir Tramps. Ja Trampu ievēlēs, tad ASV atkal būs dižena, citādi bēdu leja turpināsies un būs tikai sliktāk.

Bija arī daži jauki skandāli – Teds Krūzs nedeva savu svētību Trampam, lai arī bija solījis, un Trampa sieva Melānija bija smēlusies savas runas citātus no Obamas sievas Mišelas runas līdzīgā pasākumā 2008. gadā. Mediji Melānijas runu dēvēja par plaģiātismu. ASV ir daži izklaidējoši joku šovi, es dažreiz paskatos tādu "The Late Show with Stephen Colbert", tad nu par Melāniju viņiem bija šāds sižetiņš. Kongresa sakarā šis arī bija manas nedēļas jaukākais brīdis.

Pateicoties tehnoloģiju nodrošinātajam informācijas aprites ātrumam un pieejamībai, katastrofāli degradējies zinātnes un izglītotu cilvēku prestižs. Katrs idiots var uztaisīt savu blogu, ja vien viņš ir kaut mazliet izklaidējošs vai kaut kā citādi prot sevi mārketēt, cilvēki pavelkas un pavisam nekritiski tic visam, kas tiem tiek stāstīts. Tas ir tāds dīvains paradokss – mūsdienu tehnoloģiju progress ir sasniegts, pateicoties zinātnei, zinātne var attīstīties tikai tad, ja cilvēkiem piemīt kritiskā domāšana, bet progresa rezultātā vairojas stulbums un nekritiska domāšana.

Vēl šajā nedēļā es izklaidējos ar darbinieku intervēšanu. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka izmantot rekrūterus ir pats nožēlojamākais, ko uzņēmējs var pasākt. To var darīt vienīgi gadījumos, ja pilnīgi precīzi zini, ko gribi atrast, un spēj nodefinēt ļoti skaidru darba uzdevumu un soli pa solim atsekot uzdevuma izpildi. Citādi viņi tevi čakarēs kā muļķi un, kas pats skumjākais, pilnīgi noteikti nesameklēs tādu darbinieku kā vajadzīgs.

Uzkāpjot uz rekrūteru grābekļa, esam pazaudējuši kādus trīs mēnešus, krietnu naudas summu un sapratuši, ka vadītāja spēja pašam atrast nepieciešamos darbiniekus ir viena no viņa galvenajām funkcijām. Ja tu to pats neproti, tad neviens cits tavā vietā to neizdarīs un, visticamāk, tad arī tu pats neesi savā vietā, un bosiem lemt, vai pašiem meklēt tavu aizstājēju vai piesaistīt vislabāko personāla atlases konsultantu.

Bruņojušies ar šo atziņu, Denveras kreigslistā (tas ir kaut kas līdzīgs "SM Reklāma" Latvijā) ieliekam darba sludinājumu un sākam vētīt saņemtos pieteikumus. Vispār, ja meklējiet darbu Denverā, vēl variet pagūt pieteikties. Uz atraktīvu sludinājumu ar labu algu un glītu bildi ar debesskrāpjiem atsaucās apmēram 50 interesenti. No tiem aptuveni 15 ir tādi, kuru CV liekas pietiekami atbilstošs, lai sarīkotu telefona interviju, no nointervētajiem 15 apmēram piecus cilvēkus uzaicinām uz biroju, lai iepazītos klātienē. Lai viss būtu pareizi, man ir uzrakstīti arī telefona intervijas jautājumi, kuri tiek uzdoti visiem kandidātiem un sniegtās atbildes tiek ieprotokolētas. Mēs meklējam inženieri ar tehnisku izglītību un iepriekšēju darba pieredzi. Viens no telefona intervijas jautājumiem, kas tiek pietaupīts pašām sarunas beigām, skan: "Pasaki, kāds ir laukums riņķim, kura diametrs ir 20 pēdas?" No intervētajiem 15 kandidātiem formulu zināja, liekas, tikai divi cilvēki, pie tam tie bija ar vispieticīgākajiem CV.

Klātienē uzaicinātajiem cilvēkiem, kuriem ir garu gadu pieredze un dažādi profesionāli sertifikāti, sarunas beigās dodam vienkāršu testiņu par tīklu tehnoloģiju pamatiem. Līdz šim vēl neviens no pārbaudītajiem nav spējis uzrādīt labāku par 40% pareizu atbilžu rezultātu. Toties cilvēki lasa fantāzijas žanra literatūru, ķer pokemonus, spēlē datorspēles un lasa blogus.

Nezinu, varbūt, ka tas ir cilvēka cieņu pazemojoši uzdot šādus jautājumus cilvēkiem, kuri izmisīgi grib atrast labu darbu, bet novērotais rezultāts lieliski ilustrē pasauli, kurā dzīvojam.