Izcilā čehu spalvas meistara Jaroslava Hašeka slavenākais literārais tēls – krietnais kareivis Jozefs Šveiks – kādu reizi izteicās, kad ķeizaram ir grūti laiki, «katram kroplim jānāk palīgā».

Ironiskā kārtā tieši šāda Šveika atziņa būtu jāizkaļ virs Finanšu ministrijas ieejas. Jo, kā gan lai citādi vērtē finanšu ministres Danas Reiznieces Ozolas jaunāko iniciatīvu palielināt PVN bezrecepšu medikamentiem: «Priekšlikums ir izvērtēt PVN pamata likmes novērtēšanu no 12 uz 21%, nosakot, ka šo ietaupījumu, kas tādā veidā varētu rasties, novirzītu veselības nozares akūto vajadzību finansēšanā.»

Finanšu ministres iniciatīva nozīmē, ka visi bezrecepšu medikamenti paliks dārgāki par 10%. Ikvienam sirdzējam, invalīdam, hroniskam slimniekam būs jāmaksā par 10% vairāk, lai mazinātu sāpes un ciešanas.

Tas pats attieksies uz tiem gripas slimniekiem, kas nespēs piekļūt pie ārsta. Lai atjaunotu darbspējas un cilvēki tomēr nāktu uz darbu gripas vai saaukstēšanās gadījumā, pēc PVN izmaiņām ikvienam būs jāmaksā 10% vairāk.

Ir miglains solījums, ka tieši šos līdzekļus pēc tam novirzīšot veselības finansēšanai. Celtniecības tāmes valsts pasūtījumiem slimnīcu ēku remontiem kļūs lielākas! Šādam cēlam mērķim taču ikviens hronisks slimnieks var ziedoties. Visi slimnieki ar sajūsmu pieņems Dana ReizniecesOzolas jaunāko iniciatīvu. Vai kāds par to šaubās?

Patiesībā - PVN nauda netiek iezīmēta. Par to, kā sadalīt papildus iekasēto (ja PVN tiks palielināts), lems Saeima, ņemot vērā visas valsts vajadzības un intereses. Lai kanādiešu NATO misija nedzīvotu teltīs pēc ierašanās Latvijā, tad, visticamāk, celtniecības tāmes valsts pasūtījumiem pieaugs nevis slimnīcu ēku remontiem, bet militārajā sektorā.

Vai patiešām Latvijas ekonomika ir tik katastrofālā stāvoklī, ka «katram kroplim jānāk palīgā», ka vienīgais glābiņš ir medikamentus aplikt ar papildu 10% nodokli?

Ja mēs ticam informācijai, kuru šogad izplatīja Finanšu ministrija un tās struktūras, tad šogad Latvijā ir stabila augšupeja. IKP aug par 2%, nodokļu iekasēšanas plāns pirmajā pusgadā ir pārpildīts par 0,6%!!!

Viss ir kārtībā! Valsts zeļ un plaukst. Jā! Ir nelielas grūtības veselības aizsardzības un izglītības nozarēs, bet tās tiek operatīvi risinātas, ja, protams, attiecīgo nozaru ministri mums nemelo. Ja ticam šiem paziņojumiem, tad veiksmes stāsts turpinās.

Līdz ar to nekāda pamata veikt ārkārtas pasākumus nav!

Ja Latvijā ir ārkārtas problēmas, ja mums visu šo laiku ir melots par patieso stāvokli Latvijas ekonomikā un valsts budžetā, tad finanšu ministrei ir nekavējoties jāiekāpj televizorā un jāizsludina trauksme. Pirms tam, protams, vajadzētu atvainoties par melošanu. Ja situācija ir katastrofāla, tad visi kopā - gan veselie, gan slimie - gudrosim, kā glābt valsti.

Kamēr trauksme nav izsludināta un paziņojumi par IKP izaugsmi nav atsaukti, mēs ticam, ka nekādas katastrofas nav. Tad kāpēc uz līdzenas vietas ir jārauj medikamentu cenas uz augšu par 10%? Tikai tāpēc, ka Pasaules Bankas eksperti, atbildot uz jautājumu, kā Latvijā var paaugstināt nodokļu ieņēmumus, kā vienu no iespējām minēja pazemināto nodokļu likmju paaugstināšanu?

Dievs, apžēlojies! Finanšu ministrija ar Pasaules Bankas ekspertiem ir izdomājusi uzspēlēt spēli Ādamam bij’ septiņ’ dēli? Tagad Pasaules Bankas eksperti rādīs - «visi dara tā», bet Dana ReiznieceOzola liks mums visiem lēkāt līdzi?

Latvijai, lūk, esot pārāk daudz samazināto PVN likmju! Paskatieties uz Franciju, Zviedriju un citām plaukstošākām zemēm. Vēl lielāka PVN diference nekā Latvijā! Tas tāpēc, ka ES sistēmā viens no retajiem politikas instrumentiem ir nodokļu dažādošana. Tas nozīmē ierobežot nekustamā īpašuma nodokļu pieaugumu, ja tas izputina vietējos iedzīvotājus. Tas nozīmē atbalstīt svarīgākās nozares un sociāli jūtīgās sfēras ar samazinātu PVN likmi.

Savukārt, ja situācija ekonomikā ir katastrofāla, tad pirmais, uz ko būtu jāvērš skats, - pensiju otrais līmenis. Pašlaik situācija naudas tirgū eiro ir tik neizdevīga, ka, uzglabājot lielus naudas uzkrājumus, eiro likme ir negatīva. Tāpēc pašlaik 6% darba algu novirzīšana otrajam pensiju līmenim ir izšķērdība, tā ir finanšu sektora pārbarošana.

Pašlaik būtu tikai racionāli, gluži kā krīzes gados, uz kādu laiku apturēt iemaksas otrajam pensiju līmenim vispār, bet atbrīvojušos 6% no darba algas kopējā apjoma ir jānovirza veselības aizsardzības un izglītības reformēšanai.

Tikai paliek jautājums, vai finanšu ministre var atbalstīt pasākumu, kas nav izdevīgs visspēcīgajam finanšu sektoram? Tāpēc ministrei ir labāk saukt visus sirdzējus un invalīdus savilkt jostas ciešāk.