Sinoptiķu prognozētā saulainā dienā uz skolu šodien dosies vairāk nekā 200 tūkstoši skolēnu, ar svētkiem sākot pirmo vai kārtējo darba ciklu. 1. septembris ir svētki arī pedagogiem, neraugoties uz neziņu par to, ko nesīs pedagogu algu reforma.

Neziņa, sākot mācību gadu, par gaidāmo algu pedagogiem nav nekas jauns. Daļēji tāpēc, ka to, cik skolēnu atnāks uz skolu, uzzina tikai sākoties mācību gadam, bet skolās nereģistrēto izglītības vecuma bērnu skaits ik gadu pieaug. Pērn nereģistrēti bija 15 912 bērni, no kuriem 12 965 emigrējuši. Krīzes laikā zaudējām ap 2000 ik gadu, tagad izbraukušo bērnu skaits ir būtiski krities. Tomēr lielākoties neziņu par algas apmēru rada jaunā algas aprēķināšanas kārtība ar mainītiem skolēnu skaita koeficientiem, kas atšķiras dažādām apdzīvotām vietām, kā arī slodžu aprēķina kārtība. Diemžēl virknei pedagogu tā sauktā reforma algu apgraizīs, dažiem tā paliks līdzšinējā apmērā, lai gan uz papīra skaitīsies, ka pieaugusi. Jācer, ka tomēr būs arī līdz šim neadekvāti zemu atalgoti pedagogi, kuri sajutīs algas kāpumu. Vienlaikus turpinās atsevišķu skolu slēgšana - šajā mācību gadā slēgtas 9, vēl 39 reorganizētas, apvienotas.

Interesanti, ka pēdējos gados par apmēram 2% pieaudzis skolēnu skaits tā dēvētajās krievu un citās mazākumtautību skolās, pērn - par apmēram tūkstoti skolēnu. Tā kā par līdzīgu procentu krities skolēnu skaits latviešu skolās, tad nez vai iemesls ir lielāka dzimstība cittautiešu ģimenēs. Nacionāli noskaņotie politiķi to sliecas skaidrot ar Krievijas propagandas ietekmi un skolu vadītāju nelojalitāti Latvijas valstij un valodai. Var jau būt, ka kāda skola ir arī tāda, bet varbūt pietiekami nenovērtēts šķiet fakts, ka tā dēvēto krievu skolu skolēniem tiek sniegta konkurētspējīgāka izglītība - viņi apgūst par vienu valodu vairāk. Laikā, kad pasaules augstskolu durvis Latvijas skolu absolventi ver arvien plašāk, perfektas latviešu valodas zināšanas nav stimuls, turklāt mazākumtautību skolu beidzējiem tās lielākoties šodien ir pietiekamas studijām Latvijas augstskolās. Viņiem nav ko zaudēt, nemācoties latviešu skolās. Lielāka uzmanība skolas izvēlē tiek pievērsta izglītības kvalitātei, kādēļ skolās ar padziļinātu kādu priekšmetu apguvi, elitārajās skolās citu tautību bērni nav retums.

Izglītības kvalitāte primāri būtu tas, par ko jādomā, veicot jebkādas - skolu tīkla, pedagogu algu, mācību valodas, satura vai skolas gaitu sākuma, mācību gada ilguma vai noslodzes - reformas. Jāmeklē iemesli, kādēļ, piemēram, sliktāki kļuvuši centralizēto eksāmenu rezultāti vēsturē, matemātikā, ķīmijā, jāmeklē risinājumi līmeņa starpības mazināšanai starp dažādām skolām, nevelkot labās uz leju, ar ko riskējam ar jauno pedagogu algu modeli. Pērn lauku skolās tomēr vidēji bija ievērojami sliktāki eksāmenu rezultāti. Vai ar skolu apvienošanu, klašu pieblīvēšanu, nelielu pedagogu algu paaugstināšanu tas būtiski mainīsies? Nez vai. Turklāt šī nav tikai Latvijas problēma - pētījumi rāda, ka šī skolēnu sasniegumu izkliede Latvijai ir pat zemāka nekā daudzās citās attīstītās valstīs. Nevar čīkstēt, ka viss ir slikti. OECD dati liecina, ka kopš 2000. gada skolēnu zināšanu līmenis ir būtiski uzlabojies un ir līdzīgs kā vien

audžiem daudzās OECD valstīs. Turklāt Latvijā ir salīdzinoši augsts īpatsvars to skolu absolventu, kas turpina izglītoties augstskolās - vairāk nekā vidēji OECD valstīs, tostarp Dānijā, Polijā, Vācijā, ievērojami vairāk nekā Igaunijā, Francijā. Lai gan iemeslus varētu daļēji meklēt arī vēl ne īpaši izkoptajā profesionālajā izglītībā, tomēr gribētos domāt, ka mūsu vispārējā izglītība nenokauj vēlmi turpināt izglītoties.

Pozitīva ziņā talantīgo un centīgo bērnu vecākiem - no 2017. gada janvāra līdz 2020. gadam būs pieejami 34 miljoni eiro no ES fondiem skolēnu individuālo kompetenču un spēju attīstīšanai ārpusstundu aktivitātēs, zinātniski pētnieciskajai darbībai, dalībai mācību olimpiādēs. Atliek tikai cerēt, ka dzīvojat tajā pašvaldībā, kura būs pacentusies iesniegt attiecīgu projektu, un skolās būs augsti kvalificēti un ieinteresēti pedagogi, lai realizētu šo potenciālu.

Ne mazāk svarīgas par atzīmēm un grūtāk izmērāmas ir tās vērtības, kādām nostabilizēties ļāvusi skola. Nekad visi nebūs teicamnieki, tāpēc jānovēl, lai vismaz kļūst par labiem cilvēkiem.