Tomēr pamatā par tādām uzskatām vārda, sapulču, preses brīvības. Tikpat svarīga civilizētas Eiropas valsts sabiedrības pamata iezīme ir spēja būt iecietīgiem, līdzjūtīgiem un spējīgiem palīdzēt. Protams, kā jau katrā brīvā sabiedrībā, arī Latvijā ir nebeidzamas diskusijas par šo brīvību dažādām izpausmēm, definīcijām. Nereti šīs diskusijas pārvēršas, tēlaini runājot, par skaidu zāģēšanu. Tomēr arī tas ir ceļš, katrā ziņā daudz labāks par tām valstīm, kur patiesības monopols pieder atsevišķu cilvēku grupai, bet atšķirīgi domājošie tiek vajāti.

Autoritāros režīmos demokrātijas ideju atbalstītājus ne tikai vajā, bet arī cenšas dažādos veidos diskreditēt. Diktatoriem ir paniskas bailes no patiesas demokrātijas, jo tas nozīmē uzticēt varu tautai, nevis viņiem. Visbiežāk tas beidzas ar to, ka viņiem ir jāatbild par saviem noziegumiem, tai skaitā paša tautas apzagšanu. Tādēļ par demokrātisko vērtību karognesējiem ļauj kļūt dažādām apšaubām personām, kuras ar savu uzvedību nodara vairāk posta nekā laba idejām, kuras sludina. Šķiet, ka dažas pašpasludinātas Latvijas intelektuāļu grupas, tīši vai netīši, dara to pašu.

Latvijas tautai viens no svarīgākajiem simboliem ir mūsu valsts karogs. Ar to tika dibināta valsts, tas kā svētums tika glabāts visus okupācijas laikus. Daudzi pat tika ieslodzīti cietumos par to, ka uzdrīkstējās atklāti to godināt kā brīvās un neatkarīgās valsts simbolu. Atmodas gados daudziem no mums, pirmoreiz redzot brīvi plīvojot sarkanbaltsarkano karogu, bija aizkustinājuma pilnas asaras. Mūsdienās mūsu bērni skolas gaitas sāk ar Latvijas karogu, labākie mūziķi, sportisti un citi izcilnieki ar milzīgu prieku nes pasaulē šo tik svarīgo simbolu. Nenoliedzami, ļoti daudziem mūsu pilsoņiem tas ir svēts simbols.

Pirms kāda laika tāda enerģiska un sabiedriski aktīva persona kā Didzis Melbiksis uzsāka diskusiju par to, ko drīkst vai nedrīkst darīt ar Latvijas karogu. Tā arī līdz šim nav īsti saprotams, tas bija viņš vai kāds cits, kurš sarakstīja un sazīmēja rupjības uz Latvijas karoga - tomēr šādi apķēpāts valsts karogs saistībā ar viņu turpina klejot pa internetu. Melbiksis atklāti atbalstīja domu, ka tā brīvā sabiedrībā var darīt un tas nebūtu nekas sodāms. Protams, ka Latvijas sabiedrība ir ar gana stipru pašcieņu, tādēļ šādi zaimotāji nav pelnījuši īpašu uzmanību. Jo Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs ir tik liela vērtība, ka daži ķēpauši tā nozīmi nekādi nevar apdraudēt. Vai, piemēram, Rīgas Doma gadsimtu vēsturisko nozīmi var kaut kādā veidā ietekmēt, ja kāds pamuļķis uzzīmē grafiti uz kāda no celtnes stūriem?

Tai pašā laikā tomēr der atcerēties, ka ļoti lielai daļai Latvijas pilsoņu karogs ir svēts simbols un pat asās diskusijās vajadzētu saglabāt cieņu. Melbiksis šajā un citos tikpat svarīgos jautājumos šo cieņpilno attieksmi nespēj izrādīt. Viņš pats it kā uzmetas par lielu demokrātijas ideju pārstāvi. Tomēr gadījums ar karogu un vēl daži citi piemēri liecina, ka viņam ir ļoti smagas problēmas ar iecietību. Varbūt nebūtu vērts viņa personībai pievērst lieku uzmanību. Tomēr mulsinoši ir kas cits. Pēkšņi izrādās, ka viņš kļuvis par ANO Bēgļu aģentūras Ziemeļeiropas reģionālā biroja komunikācijas koordinatoru. Proti, pārstāv ļoti nopietnu starptautisku organizāciju.

Vēl vairāk - drīz vien viņš aktīvi reklamē iecietības kampaņu, aicinot ar izpratni un iejūtību izturēties pret bēgļiem. Akcijas ietvaros viņš pat pozē kopējās fotogrāfijās ar Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes mazmeitu. Cilvēks, kurš iepriekš bijis neiejūtīgs pret cilvēkiem, kuriem ir svarīgs valsts karogs, pēkšņi citā jautājumā kļuvis par iecietības sludinātāju. Mēs varam ilgi un gari diskutēt par Melbiksi, zāģēt līdz apnikumam argumentu skaidas, bet viens ir pilnīgi skaidrs - viņš ir pārāk pretrunīga persona tik jūtīgam jautājumam. Tas pamatīgi iedragā uzticību starptautiskām organizācijām, kuras viņš it kā pārstāv. Tomēr mēs varētu pieņemt, ka kāds kaut ko līdz galam nav pārdomājis un Melbiksi šim uzdevumam ir izvēlējies, lāga nepadomājis.

Tomēr ir vēl viena ļoti mulsinoša lieta. Latvijā ir tāds portāls - Satori.lv, kurš sevi raksturo kā kultūras un pastāvīgas domas interneta žurnālu. Tajā publicējās patiešām cienījami autori, lielāko daļu varētu uzskatīt par Latvijas intelektuāļiem. Pirms kāda laika šajā portālā parādījās visai dīvainai aptauja - portāla lasītāji tika aicināti balsot par Latvijas lielākajiem domātājiem. Balstoties uz aptaujas datiem pat tika izveidots Latvijas ietekmīgāko domātāju tops 2016. Un šajā topā godpilno vietu ieguva neviens cits, kā iepriekšminētais Didzis Melbiksis. Viņš apsteidza tādas patiešām nopietnas personības kā Juri Rubeni, Juri Cālīti, Vitu Matīsu, Vairu Vīķi - Freibergu. Latvijas ietekmīgāko domātāju topā Melbiksis piekāpās vienīgi režisoram Alvim Hermanim. Apbrīnojams rezultāts!

Protams, šādi topi un aptaujas pašas par sevi ir dīvains pasākums - sarindot domātājus rindas kārtībā kā sivēnus skriešanās sacensībās ir savāda ideja. Varbūt tas vienkārši bija tāds ļoti smalks intelektuāļu joks? Tomēr, šķiet, ka nē. Par to pilnā nopietnībā pasaulē ziņoja Latvijas sabiedriskā medija interneta vietne angļu valodā. Šo pašu portālu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija un Kultūrkapitāla fonds.

Es domāju, ka ir pienācis brīdis šai konkrētajai intelektuāļu saujiņai vēlreiz nopietni padomāt, kas pārstāv Eiropas patiesās vērtības un ko jūs esat izvēlējušies par šo ideju nesējiem? Persona ar tik pretrunīgu reputāciju drīzāk graus šos vērtību pamatus nekā stiprinās. Un viņam, kā redzams, ir krietns pulciņš atbalstītāju, piedevām tieši starp intelektuālās domas portāla Satori.lv lasītājiem.

Šobrīd Eiropā uztraucas, ka dažādi radikāli politiskie grupējumi kļūst aizvien populārāki. Domāju, ka viņu panākumus ir veicinājuši arī agresīvi, bet bezatbildīgi atsevišķu intelektuāļu grupējumi, kuri savā augstprātībā nereti aizmirst par cieņu un iecietību. Melbiksis ir vien ilustrācija, kā patiesu vērtību sludināšanu var pārvērst par vulgāru izrādi.