Ir pilnīgi skaidrs, ka finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas ambīcijas neapmierināsies ar uzvaru pār pasaules čempioni Hu Jifaņu pie šaha galdiņa. Viņas mērķi ir daudz augstāki. Ne jau koka figūriņas bīdot, bet spēlējot nopietnākas spēles. Latvijas Ministru prezidenta amats varētu būt tas vēsturiski tuvākais, bet ne augstākais mērķis.

Taču kā ikvienā ceļā uz augstu mērķi, arī šajā jāpārvar daudzi šķēršļi. Viens no tiem: Valsts ieņēmumu dienests (VID) jāizsvepē no dažādiem kuratoriem un PVN atmaksas shēmu meistariem, kuri tur ieperinājušies ilgajā Vienotības valdīšanas ērā.

Uzdevums nav no vieglajiem, jo summas, ko šie par uzņēmējiem sevi dēvējošie blēži spēj izmānīt no valsts budžeta, ir Latvijas mērogiem milzīgas. Kā intervijā man stāstīja Saeimas deputāts Romāns Naudiņš, šī ir tēma, par kuru atsevišķi deputāti teikuši, ka viņiem bail pat runāt. Runa nav par bailēm no kaut kādas politiskās vai pat juridiskās atbildības, bet par tīri fiziskām, dzīvnieciskām bailēm. Nupat intervēju bijušo kandidāti uz VID ģenerāldirektores posteni Ingu Koļegovu, un viņa sarunā bija tik uzkrītoši piesardzīga, ka neatstāja sajūta, ka ir ne pa jokam iebiedēta. Reizniece-Ozola šajā situācijā demonstrē apbrīnojamu drosmi, un tieši šī drosme liek domāt par viņas augstajām ambīcijām. Ja viņai izdosies tikt galā ar Vienotības kultivētajiem parazītiem VID un visā Finanšu ministrijas sistēmā, tad viņas politiskā autoritāte izaugs kosmiskos augstumos. Likmes ir augstas, bet, no otras puses, ne mazāk sarežģītā situācijā ir arī jaunais Vienotības vadītājs Andris Piebalgs.

Politiskajā vidē nav noslēpums, ka Piebalga politiskais sapnis, atgriežoties vietējā politikā pēc ilgiem Briseles koridoros pavadītajiem gadiem, nebija Vienotības glābšana. Tomēr, ja reiz viņu par partijas vadītāju kongresā ievēlēja, tad jācīnās līdz galam. Sestdien partijas domes sēdē Piebalgs uzstājās ar savu programmatisko runu. Lieki teikt, ka par situāciju, kas izveidojusies ap VID, viņš nebilda ne vārda. Tas liecina par vienu. Lai ko Piebalgs teiktu, viņš nevar ignorēt partijas «saimniecisko» galu. Viņš var publiski runāt par vērtībām, par tiesiskumu, par sabiedrības uzticības atjaunošanu, taču galu galā visu nosaka partiju sponsori, kautri dēvēti par «uzņēmējiem». Pēdiņās šis vārds jāliek, jo galvenā viņu uzņēmējdarbība saistīta ar to iespēju izmantošanu, ko dod tuvība varai.

Ceturtdien notikušais balsojums Saeimā par Reiznieces-Ozolas aktīvi virzītajiem grozījumiem likumā par VID liecina, ka vecie VID kuratori un partiju kasieri nedomā piekāpties. Likumprojektu, kas paredzēja VID Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu, atbalstīja 40 deputāti no ZZS, NA un NSL. Pret bija 22 deputāti no Vienotības un LRA, bet vēl 29 Saskaņas un Vienotības pārstāvji balsojumā atturējās. Vēlāk Saeima ar 41 balsi par, 29 pret un 24 atturoties noraidīja arī saistītus grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tas nozīmē, ka Saeimā izveidojies ciešs Vienotības un Saskaņas bloks, kas nekādas pārmaiņas VID negrib un kuru sponsorus (lasi: bandītus) apmierina esošā situācija. Šā bloka izveide ir saimnieciski loģiska - vieni vēsturiski «pārrauga» valsts struktūras, otri Rīgu.

Ko tas nozīmē un kāds tam sakars ar raksta sākumā minētajām ambīcijām? Reizniece-Ozola jau paziņojusi, ka nepadosies un turpinās cīņu par reformām VID. Viņa, protams, varētu, kā Latvijas politiskajā biznesā pierasts, ar visām ieinteresētajām pusēm sarunāt, nokārtot, veikt kādas kosmētiskas «reformas», un beigu beigās visi būtu apmierināti. Gan vilks (bandīti) paēdis, gan kaza (reformatores reputācija) dzīva. Taču ministre ir gana jauna, enerģiska, drosmīga un ambicioza. Arī premjeram Mārim Kučinskim, tā vien šķiet, apnicis nēsāt kompromisu karaļa mantiju. Arī viņš vēlas nodemonstrēt, ka ir spējīgs uz kaut ko vairāk nekā būt par mūžīgo samierinātāju. Šīs abu politiķu ambīcijas kopā veido jaudīgu sprāgstvielu kokteili, kas var uzlaist gaisā visu Vienotības gadu gaitā būvēto varas piramīdu. Vienotība, bez šaubām, centīsies to par katru cenu novērst. Līdzekļi šajā cīņā var izrādīties nežēlīgi. Tāpēc jau pat Saeimas deputāti par šīm tēmām konkrētāk baidās runās. Jācer, ka ne Reizniece-Ozola, ne arī Kučinskis nenobīsies. Ne tikai runāt, bet arī darīt.