Kā rādīja prognozes, absolūtais vairākums nobalsojušo (98,3%) teica nē ES noteiktajām bēgļu kvotām. Taču referenduma likviditātei bija nepieciešama vismaz puses balsstiesīgo dalība, kamēr pie urnām 2. oktobrī devās vien apmēram 40%. Zemo aktivitāti, visticamāk, ietekmēja vairāki faktori. Pirms referenduma valdība bija izvērsusi masīvu antibēgļu kampaņu, kas daļai, iespējams, jau pieriebās. Citi palika mājās ar pārliecību, ka referenduma rezultāts jau ir skaidrs, nepadomājot par nepieciešamo kvorumu. Citi neatbalsta Orbāna politiku vai arī atsaucās opozīcijas aicinājumam ignorēt referendumu. 2014. gada pavasarī Orbāna partija Fidesz parlamenta vēlēšanās ieguva 45%, bet jau pēc gada sabiedrība plaši protestēja pret Orbāna valdības noslēgto slepeno darījumu par kodolsadarbību ar Krieviju, opozīcijas pārmesto korupciju valdībā, neviennozīmīgi vērtēta arī nesenā ideja par ES atceltā nāvessoda atjaunošanu. Iespējams, daļa ungāru aizdomājās par Lielbritānijas Brexit referendumu, baidoties no tālākās notikumu ķēdītes, kā rezultātā Ungārija zaudētu ES fondu līdzekļus, kuri Ungārijas ekonomikai ir nepieciešami.

Lai gan Ungārijas gadījumā netika likta uz spēles dalība ES (Luksemburgas ārlietu ministrs gan rosināja līdz ar pozitīvu referenduma iznākumu izmest Ungāriju no ES), zināmas paralēles ar Brexit tomēr manāmas. Abu valstu premjeri, rosinot referendumu, pārrēķinājās, arī Brexit liela loma bija bēgļu jautājumam un Briseles diktātam šajā jomā. Abu referendumu rezultāti ir interpretējami. Lielbritānija arī varētu referendumu uztvert kā konsultatīvu, ļaujot pieņemt citādu lēmumu parlamentam, valdībai, kura atbalstīja karalistes palikšanu ES. Deividam Kameronam pietrūka nekaunības to darīt. Tās savukārt netrūkst Orbānam, kurš arī juridiski nenotikuša referenduma rezultātā uzskata sevi par uzvarētāju. Orbāns referenduma rezultātus nekautrējies nosaukt par teicamiem, un interpretējis, ka pret bēgļu uzņemšanu nobalsojuši vairāk ungāru, nekā pirms 13 gadiem nobalsoja par iestāšanos ES. Tie viņam ļaušot vēl kareivīgāk iestātes pret kvotām, bet Briselei būšot jāņem vērā šī tautas balss. Jo vairāk, Orbāns solījis mainīt konstitūciju, lai referendums būtu juridiski saistošs Briselei (Fidesz gan vairs nav 2/3 vairākuma parlamentā, lai šādas izmaiņas pieņemtu bez grūtībām). Grozi, kā gribi - sekas vienādas, grūti saprast, kam referendums vispār bija vajadzīgs.

Pretēji iepriekšējam Orbāna aicinājumam citām valstīm arī rīkot referendumus, visticamāk, šis precedents tās atturēs no šāda soļa, bet tas nemainīs valdību kursu. Višegradas (Ungārija, Polija, Čehija, Slovākija) koalīcija pret ES migrācijas politiku arvien stiprinās, savā pusē Orbāns ievilcis pat Vācijas kancleres Angelas Merkeles iekšējās opozicionāres - māsas partijas - KDS priekšsēdētāju Horstu Zēhoferu. Protams, ES līderi un Vācijas politiskā elite Orbāna antimigrantisko uzvedību nosodījuši, taču būtībā tā varētu Ungārijai pateikties par nelegālās migrācijas plūsmas mazināšanu uz Vāciju, pērn uzceļot žogu uz robežas ar Serbiju, kam sekoja arī citas valstis, slēdzot Balkānu ceļu. Iespējams, tā dēļ bēgļu skaits Vācijā pretēji prognozēm vēl nav sasniedzis miljonu. Neviennozīmīgi vērtējami ir arī pārmetumi par cilvēktiesību, solidaritātes un kādu tik vēl ne principu pārkāpšanu, uzceļot žogu un ieviešot kriminālatbildību un bargus sodus par nelegālu robežas šķērsošanu un žoga bojāšanu. Galu galā, stājoties ES, veidojot Šengenas zonu, viena no būtiskām prasībām bija valstu spēja aizsargāt savas robežas. Būtībā jau arī ES vienošanās ar Turciju un arvien vairāk dzirdamās runas par līdzīgu vienošanos ar citām trešajām valstīm ir sākotnēji kritizētā Orbāna ideja par nelegālo imigrantu deportēšanu uz nometnēm ārpus bloka robežām, kur viņi varētu lūgt patvērumu.

Briselei būtu grēks ironizēt par zemo aktivitāti referendumā - tā ir līdzīga vidējai EP vēlēšanās. Briselei būtu ne tikai kā grāmatvedim jānoraksta Ungārijas referendums kā juridiski nenoticis, bet cietajā failā ar brīdinājuma zīmi jāieraksta šis notikums un rezultāts. To, tāpat kā valstu prasības, nedrīkst vienkārši ignorēt, ja valstu parlamentu vēlēšanās negrib masveidā saņemt pretī labējos ekstrēmistus, politisko nestabilitāti, nemierus un terora aktus.