Ja Izglītības un zinātnes ministrija nespēj argumentēti un profesionāli pamatot katru nelojalitātes izpausmi tās tiešā saistībā ar konkrētās personas pedagoģisko darbību, tad tā nav kvalificēta rīcība, tā ir tikai varas izrādīšana politiskajiem oponentiem.

Reiz jau šāda pieeja izgāzās. Nespēja profesionāli sagatavot un pamatot tā saukto skolu reformu manā uztverē noveda gan pie krasākas divkopienu valsts iezīmēšanās, gan valodu referenduma, gan, iespējams, aktīvākas skolu jaunatnes iesaistīšanās dažādās Krievijas iniciatīvās. Savādā kārtā IZM kārtējie centieni šajā laukā visvairāk sasaucas tieši ar dažu Krievijas reģionu - piemēram, Krimas - vadītāju izpratni par lojalitātes un patriotisma uzturēšanu skolās. Lojāls skolotājs - tas ir padevīgs varas rupors.

Bet - ja plānotie grozījumi, kuri, kā tiek definēts, tapuši ar mērķi novērst tos riskus valstij, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kuri nāk no skolu direktoru un skolotāju Latvijai un Satversmei nelojālas prettiesiskas darbības, varētu skart vien aptuveni 30 cilvēku, tad šie cilvēki ir saucami vārdā un viņu atlaišanas iemesli katrā gadījumā pamatojami atsevišķi. Turklāt daudz precīzāk, «nekā tas iespējams fizikā un matemātikā» (K. Šadurskis). Jo runa ir par cilvēkiem. Turklāt arī bērni spēj lieliski vērtēt, kas ir kas. Ja negribas pretēju efektu, jāpacenšas tikt vaļā no ideoloģiskas muldēšanas līmeņa. Turklāt, vērojot šādu līmeni, man nāk prātā, ka es varētu daudz profesionālāk pamatot, piemēram, to, ka apmēram 30% valsts institūciju darbību, samērojot šo institūciju pienākumus ar rezultātu, nevar uzskatīt par valsts drošībai, attīstībai un arī demokrātijai lojālu. Ja jau uzsveram, ka runa ir par lojalitāti valstij, nevis varai, tad man tas, ko cilvēks investē valstī ar savu darbu, šķiet daudz nozīmīgāks par viņa «pareizo» partijas piederību.

Manu attieksmi noteiks konkrētība un tās pamatojums. Piemēram, gribētos atrast un izlasīt kaut kur publiskotu profesionālu, argumentētu Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) un Drošības policijas (DP) pamatojumu attieksmei pret Broņislava Zeļcermana vadīto privātskolu Innova. Kāpēc, kādu kvalitatīvu izglītības (!) procesa trūkumu dēļ skolai liedz strādāt? Ja ņemt vērā 2015./2016. gada pārbaudes darbu rezultātus, tad dažādās klasēs, dažādos priekšmetos tie bijuši krietni augstāki par vidējo Rīgā (piemēram, matemātika: 3. klase - 87,99% pret 73,80%, 6. klase - 74,12% pret 69,5%, 8. klase - 65,33% pret 47,14%). Juriste Elizabete Krivcova ir tikai viena no zināmākajām skolas absolventēm. Šīs skolas audzēkņus pazīst Oksfordā, Kembridžā, Getingenē, Silīcija ielejā... Pedagoģijas doktors Zeļcermans ir sarakstījis vairākas grāmatas, kurās, starp citu, vērtēta arī tā pieeja izglītībai, kuru IZM, cik zinu, grasās izcelt laikā no 2018. līdz 2023. gadam. Pieeja, kas veido kompetences. Šajās grāmatās labākais, kas atrodams pasaules izglītībā, projicēts nevis Krievijas, bet Latvijas praksē. Vērtējot iespējas, kā to (attīstošā izglītība, projektēšanas uzdevumi sākumskolā, jauno profesiju atlass 1930. gadam, labākās kadru sagatavošanas prakses…) te, Latvijā (!), izmantot. It kā te ir konkrēta skola, konkrēts piemērs. Bet IZM spēj vien apgalvot, ka skolas vadītājs pieņem darbā nelojālus skolotājus. Kā viņus sauc? Kas viņu pedagoģiskajā praksē liecina par nelojalitāti? Tas skolai nav pateikts.

Kamēr neredzēšu šo «lojalitātes» pasākumu kvalificētu un konkrētu pamatojumu, tikmēr uzskatīšu, ka IZM profesionālā, sistēmiskā mazspēja liek tai kopā ar DP ievazāt skolās prasību pēc partijiska politkorektuma, kuram rūp ne jau valsts, bet tikai varas labsajūta. Skolotājiem, lai tie nevērtētu varu objektīvi un atklāti, jāaizver mutes. Turklāt - atkal tuvojas vēlēšanas. Un atkal galvenais trumpis pozīcijas partijām rādās būt nevis valsts uzplaukuma nodrošināšana, bet tas, cik valstī krievu. Tāpēc atkal jākurbulē ar nacionālo piederību saistītas pretrunas. Lai arī skaidrs, ka tāds piegājiens padarīs divkopienu valsts statusu vēl izteiktāku, veidos trulāku, līdz propagandai nivelētu izglītības praksi lietās, kas tiešām būtu svarīgas kā dzimtenes mācība, un, iespējams, šur tur apgrūtinās arī sadzīvi. Tā būs, kamēr griba veidot kvalitatīvu valsti, kura padarītu visu Latvijas nelabvēļu ambīcijas un iegribas nebūtiskas, tiks aizstāta vai nu ar ciniskiem režīmiem raksturīgu māžošanos, vai ar profesionālu brāķi.