Nākamā gada pašvaldību vēlēšanu galvenais jautājums būs – vai Ušakovam izdosies noturēt varu Rīgā.

Opozīcija sapņo atgūt pirms astoņiem gadiem zaudēto, un pamats šiem sapņiem ir. Ko pārmest Rīgas vadībai būtu pietiekami, taču te arī slēpjas opozīcijas klupšanas akmens. Lai lieki neizkliedētu spēkus, uzmanība būtu jākoncentrē uz galveno, bet pagaidām tiek sists tur, kur pašiem patīk labāk, bet kur efekts nav lielākais.

Abstrahēsimies no tiem, kuriem Ušakova būtiskākais trūkums ir viņa dzimtā valoda. Runāsim par tiem, kuri par amatpersonas kvalitātēm spriež pēc padarītā. Par ko šobrīd vārās sabiedrības aktīvākā daļa? Ko tā pārmet Ušakovam? Nemākulīgo Krišjāņa Barona ielas rekonstrukciju un tramvaja līnijas projektu caur Lielajiem kapiem. Paralēli iet mūžīgie pārmetumi par izšķērdību un budžeta deficītu. Ievērojiet, visi pārmetumi tiek izteikti par to, ko Ušakovs dara vai taisās darīt. Viņš to dara slikti. Mēs darīsim labāk. Taču tikpat kā nav pārmetumu par to, ko Ušakovs nedara.

Ielu segums mikrorajonu dzīvojamās zonās ir katastrofāls. Jā, šur tur kaut kas fragmentāri tiek labots, bet kopumā jebkurā Rīgas mikrorajonā, nobraucot no galvenajām maģistrālēm un ieejot dzīvojamā zonā, parādās īsta bēdu (bedru) ieleja. Ceļojot pa pasauli, esmu ievērojis, ka ikvienas valsts dzīves līmenis cieši korelē ar apkārtējās vides sakoptību. Ja cilvēks jau no agras bērnības apkārt redz nevīžību, nesakoptību, tad nav brīnums, ka arī vēlākajā dzīvē visu dara pa roku galam. Rīgas mikrorajonos ielu un pagalmu segums daudz neatšķiras no redzētā Katmandu vai Daresalamas nomalēs (arī tur centrā ir gludas ielas). Ļaunākais, ka rīdzinieku bērni, izejot uz ielas, sev apkārt redz šo nesakopto vidi, un šī nevīžības matrica viņu galvās var iegulties uz ilgu laiku.

Tāpat astoņos gados, kopš Ušakovs ir pie varas, nekas nav darīts, lai Rīgā mazinātu visu iespējamo virsmu apķēpāšanu ar uzpūšamo krāsu. Turklāt šai ķēpāšanai ir ļoti attāla saistība ar grafiti subkultūru. Nevar noliegt, uz pasta atklātnēm Rīga izskatās brīnišķīgi. Par Vecrīgu un pilsētas centru mums nebūtu jākaunas, bet aiz šīs košās «vitrīnas» Rīga diemžēl izskatās tik stipri nolaista, ka pat fotoblogeri no Krievijas šausminās, ka kaut ko tādu var nobildēt ES valsts galvaspilsētā. Jāatzīst, teiksim, Stambulas nomales mikrorajonos tādu nolaistību kā Rīgā nekur nemanīju.

Ušakova saimniekošanu grūti saistīt ar īpašu taupību. Tāpēc vēl jo dīvaināka ir viņa nevērība pret mikrorajonu ielu seguma kvalitātēm. Iespējams, ka pie vainas ir pārliecība, ka tur dzīvojošie, kuri spiesti pārvietoties pa bedrainajām iekšpagalmu ielām, tāpat par viņu nobalsos. Zinu pagalmu Ķengaragā, kur ielu segums nav mainīts kopš mikrorajona uzbūvēšanas pirms piecdesmit gadiem, taču nebrīnīšos, ja vairums apkārtējo māju iedzīvotāju draudzīgi nobalsos par savējo - par Ušakovu.

Ja astoņu gadu laikā, kopš Ušakovs vada Rīgu, visas Rīgas mikrorajonu iekšējās ieliņas būtu savestas kārtībā un iekšpagalmu bedres likvidētas, tad opozīcijai būtu gauži niecīgas izredzes, bet, tā kā tas nav izdarīts, izredzes ir. Tiesa, ne pārāk lielas, jo opozīcijai ir grūti pārorientēties. Tā, ar Vienotību priekšgalā, jau no sākta gala politiski barojusies no moralizēšanas, citu padarītā kritizēšanas un pašu nekā nedarīšanas. Līdz nesenam laikam tas labi darbojās. Īpaši nacionālajā līmenī. Dombrovska un Straujumas laiku simboliski raksturo nenopirktie pasažieru vilcieni. Nav tik svarīgi nenotikušā darījuma iemesli. Svarīgs ir galarezultāts. Igaunijā cilvēki brauc ar moderniem, komfortabliem vilcieniem, bet pie mums ārzemnieki fotografē vilcienus - muzeju eksponātus, kuri pārsteidzošā kārtā vēl joprojām funkcionē ikdienā.

Ja Ušakova gāzt gribētāji ierasti turpinās viņu lamāt par to, ka viņš kaut ko nav izdarījis tik perfekti kā gribētos, tad to viņi varēs darīt arī turpmākos četrus gadus. Ja kāds grib uzvarēt, tad viņam ir jāsaka, ko viņš darīs tādu, ko Ušakovs nedara. Kā sakops mikrorajonus? Kā novērsīs sienu apķēpāšanas epidēmiju? Kādas jaunas satiksmes reformas veiks, lai novērstu sastrēgumus ielās utt. Ar ierasto kritiku par to, ka nebūvēs tramvaja līniju vai kaut ko nedotēs, līdzēts nebūs. To, iespējams, sadzirdēs pašu pamatelektorāts, kas tāpat nobalsos «pret Ušakovu», bet cīņa būs par svārstīgo vēlētāju. Par to, kurš vēl nezina, par ko balsot, un to izlems pēdējā brīdi. Par to, kurš skatās uz piedāvājumu. Šobrīd opozīcijas piedāvājums ir vēl čābiskāks nekā Ušakovam. Tā nav vispār.