Pagājušajā nedēļā pie mums notika globālajai drošībai veltītā Rīgas konference 2016, uz kuru pulcējās vairāki simti vietējo un ārvalstu drošības un ārpolitikas ekspertu. Konference bija iecerēta kā starptautiskā diskusiju platforma drošības uzlabošanai, bet lielā mērā konferences tribīne tika dota tiem, kas pasauli virza uz vēl lielāku globālo konfliktu saasinājumu.

Bijušais Zviedrijas Bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks ģenerālis Sverkers Jēransons ierosināja, ka ES ir jāpakļauj ASV virsvadībai. Viņš izteica prasību izstrādāt «totālas aizsardzības koncepciju». ES ir nekavējoties jākļūst par ASV stratēģisko partneri, jo problēmas var atrisināt tikai «transatlantiskās attiecības». Sabiedrība ir nekavējoties jāinformē «par totālās aizsardzības pasākumiem». No Latvijas un Baltijas valstīm zviedru ģenerālis pieprasīja «pastāvīgas investīcijas drošības budžetā», jo «Baltijas valstis ir pakļautas klimata pārmaiņām, hibrīdnoziegumiem».

Tiesa, ģenerālis neprecizēja, kādi hibrīdnoziegumi tiek nemitīgi veikti pret Baltijas valstīm, kā arī to, ar ko tradicionālie noziegumi atšķiras no hibrīdnoziegumiem. Tomēr secinājumi ir baigi: Baltijas valstīm nav nākotnes. Zviedru ģenerāļa spriedums ir nepielūdzams: «Baltijas valstīm pacietīgi un konstanti ir jāsagatavojas jaunajiem izaicinājumiem - plaša spektra konfliktiem un militārām darbībām.»

Tātad kaltējam sausiņus vai pērkam lidmašīnas biļetes vienā virzienā! Pareģojums ir izteikts.

Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons savukārt ir nonācis pie slēdziena, ka Latvijas «iedzīvotāji nejūtas pietiekami droši» tāpēc, ka ilgstoši aizsardzībai netika tērēts pietiekami daudz valsts budžeta līdzekļu. Tiklīdz tērēsim ļoti, ļoti daudz, visi Latvijas ļaudis uzreiz kļūs pārlaimīgi drošības sajūtā!

Te gan būtu jāpiebilst, ka pa katru centu, kuru iztērēsim militārajām vajadzībām vairāk, būs jāsamazina izdevumi civilām vajadzībām, civiliem mērķiem varēsim tērēt par tikpat lielu summu mazāk. Lai iegādātos vienu puslīdz sakarīgu zemūdeni, ir jāiztērē naudas daudzums, ar kur pietiktu trim Nacionālās bibliotēkas ēkām. Ja militārajiem izdevumiem mēs pagātnē tērētu vairāk, tad Nacionālas bibliotēkas ēkas mums nebūtu, bet Ventspils ostā dežurētu neliela izmēra korvete (lētas korvetes cena ir vienāda ar Nacionālās bibliotēkas ēkas tāmi). Visi Latvijas iedzīvotāj justos daudz drošāki, ja Rīgas konference notiktu nevis Nacionālās bibliotēkas ēkā, bet militāras korvetes kopkajītē!

Savukārt bijušajam NATO ģenerālsekretāram Andersam Fo Rasmusenam beidzot ir pilnīgi skaidrs, kas ir jādara, lai savaldītu Krieviju. Tiklīdz Eiropas Savienība pastiprinās sankcijas pret Krieviju un atteiksies no prakses sankcijām noteikt beigu termiņu, Vladimirs Putins sāks uzvesties kā dresēts un paklausīgs pūdelis. Sankcijām ir jābūt mūžīgām. Tās jānosaka līdz brīdim, kad tiks izpildītas prasības. Anderss Fo Rasmusens: «Tas būtu skaidrs signāls, ka sankcijas atcels tad, ja tiks mainīta uzvedība.»

Vēsturiski piemēri gan liecina par pretējo. ASV 55 gadus uzturēja sankcijas pret Kubu, bet tā arī nesagaidīja nosprausto mērķi - gāzt brāļu Kastro režīmu. ASV prezidents Baraks Obama vīrišķīgi atzina, ka sankciju režīms bija neproduktīvs, un pagājušajā gadā ASV sankcijas pret Kubu vienpusējā kārtā atcēla…

Vienīgais stabilizējošais spēks Rīgas konferencē bija Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Latvijas Valsts prezidents nosvērtā uzrunānorādīja, ka «Eiropas Savienības gadījumā mēs esam ieslīguši pašapmierinātībā. Paaudzes, kas pašas bija piedzīvojušas, ko nozīmē pasaules karš, vairs nav starp mums. Mēs esam sākuši domāt par karu kā kaut ko citur notiekošu, kurā mēs iesaistāmies tikai caur mūsu televizoru ekrāniem vai nosūtot nelielu karavīru skaitu dalībai tajā. Mēs esam aizmirsuši, ka viens no iemesliem, kādēļ eiropieši apvienojās ciešākā sadarbībā, bija izvairīšanās no šausminošo 20. gadsimta konfliktu atkārtošanās.»

Turklāt Raimonds Vējonis uzsvēra: «Krievijai varbūt nav tūlītēja nodoma izmantot militāru spēku pret NATO dalībvalstīm, bet reģionālās spējas ir nenoliedzamas. Tas izceļ spēcīga NATO un labi funkcionējošas ES nozīmi, kas ir uzņēmusies saglabāt mieru caur drošību. Lai gan mums ir jācenšas panākt mieru un stabilitāti pie citiem partneriem un draugiem, piederība ES un NATO ir jāuzskata par nozīmīgu. Eiropai ir jāstrādā ar pilnu atdevi un jāattīsta savas tehnoloģiskās spējas, lai tiktu galā ar mūsdienu militārajiem izaicinājumiem.» Diemžēl pragmatiskā un racionālā Raimonda Vējoņa uzruna izskanēja konferences pašā sākumā. Līdz ar to konferences noslēgumā histērisko kara kurinātāju un mūžīgo sankciju fanātisko pielūdzēju paustajam netika dots kaut cik nozīmīgs pretspars.