Agrā 9. novembra rītā ASV vēstniecība Latvijā sarīkoja demokrātijas svētkus. Kopīgi vērot ASV prezidenta velēšanu rezultātu izziņošanu ieradās desmitiem Latvijas politiķu, žurnālistu un ārpolitikas ekspertu. Rezultātu paziņošanu kopīgi ar amerikāņu diplomātiem vēroja arī Latvijā dzīvojošie ASV pilsoņi.

Lielākā daļa no Latvijas puses viesiem pauda šoku un bažas par vēlēšanu rezultātiem jau brīdī, kad tika paziņots, ka Donalds Tramps ir uzvarējis štatos, kas atbilstoši aptaujām bija pieskaitīti pie stabiliem demokrātu bastioniem. Bija cilvēki, kas pauda bažas, ka mēs vērojam pasaules gala sākumu CNN tiešraidē, ka tagad ir jābēg, un ne tikai no Latvijas, bet arī no ASV. Tika apspriestas labākas mītnes vietas amerikāņu politiskajiem bēgļiem. Kā perspektīvākās valstis tika minētas Kanāda un Austrālija...

Tikmēr ASV vēstniece Latvijā Nensija Petita nenogurusi atkārtoja, ka notiekošais ir apliecinājums tam, ka ASV ir patiesi demokrātiska valsts, ka ASV attīstības virzienu un līderus, kas vadīs valsti, nosaka vēlētāju vairākuma izvēle.

Vai tiešām Trampa ievēlēšana ir kapa zvans Latvijas neatkarībai un visai progresīvajai cilvēcei? Vai mums visiem tagad jābēg uz drošāku vietu?

ASV vēstniecei Latvijā var pilnīgi piekrist. Tikai totalitārās iekārtās ar vēlēšanu rezultātiem oficiāli apmierināti ir visi. Tikai totalitārās iekārtās visi publiski slavē vēlēšanu rezultātus, kad vienīgais kandidāts ir savācis 99,9% vēlētāju balsu. Demokrātiskās valstīs, īpaši gadījumos, kad ir jābalso par principiālu valsts attīstības virziena maiņu, kā tas bija gan referendumā par Lielbritānijas palikšanu ES, gan šī gada ASV prezidenta vēlēšanās, vienmēr būs zaudētāji un uzvarētāji, apmierinātie un neapmierinātie. Demokrātijā ir normāli, ka visi nav sajūsmā par demokrātiskā ceļā sasniegto rezultātu.

Ko Latvijai nozīmē ASV vēlētāju izvēle?

Neatkarīgā jau vairākkārt uzsvēra, ka mums būs jāsadarbojas ar to ASV prezidentu, kuru izraudzīsies ASV vēlētāji. Latvijai nav jāiejaucas ASV iekšējās lietās. Latvijas esošajiem un bijušajiem politiķiem nevajadzēja izdabāt tikai vienai cīņā iesaistītajai pusei! Prātīgāk bija atturēties no izteikti vienpartejiskas nostājas. Neskatoties uz to, daudzi Latvijas politiķi kaismīgi iestājās pret Trampu, piesolot Trampa ievēlēšanas gadījumā Latvijas «pārdošanu» Krievijai, pilsoņu karu Amerikā un pasaules gala tuvošanos, tomēr Latvijas svarīgākās ārpolitiskās personas - Ministru prezidents, Valsts prezidents un ārlietu ministrs - ievēroja formālu neitralitāti. Protams, Latvijas līderi nevarēja izvairīties no dalības Obamas administrācijas ASV viceprezidenta Džo Baidena priekšvēlēšanu aģitācijas braucienā uz Latviju, bet kopumā Latvijas pirmās personas ārēji palika neitrālas. Starptautiskais protokols tika ievērots. Tas ir labs pamats turpināt Latvijas sadarbību ar ASV, nemainot virzienu un intensitāti.

Taču noteiktas sekas būs. Daudzos ASV ārpolitiskā sektora amatos demokrātus nomainīs republikāņi. Klans, kas barojās no demokrātu pārdalītajiem ASV finanšu resursiem, var gadīties, paliks bez pierastā ienākumu avota. Šiem cilvēkiem tā būs traģēdija. Tie, kas paliks bez grantiem un iztikas līdzekļiem, Trampa ienākšanu patiešām uztvers kā tik pierastās pasaules galu. Taču vienas korporatīvas kliķes atbīdīšana no ASV naudas apgūšanas radīs jaunas iespējas un izaicinājumus citiem. Kaut kā beigas vienmēr ir kaut kā cita, pilnīgi jauna sākums. Nav pamata bažām, ka Latvijas atbildīgajām amatpersonām būs grūtības sastrādāties ar tiem amerikāņiem, kurus izvirzīs jaunā administrācija.

Par īpašajiem riskiem Latvijas neatkarībai nekādu indikāciju nav. Ir neizbēgami, ka Donalda Trampa priekšvēlēšanu retorika tiks pārveidota, izstrādājot kopējo, visai Amerikai domātu politiku. Tieši to Donalds Tramps izteica 9. novembra uzrunā, paziņojot par savu uzvaru vēlēšanās: «Tagad mums visiem kopā - republikāņiem, demokrātiem un tiem, kas balsoja par neatkarīgajiem kandidātiem - ir jāsanāk kopā un jādomā, kā mēs vienosim Ameriku… Es būšu prezidents visiem amerikāņiem!»

Donalds Tramps paziņoja tieši to, ko tradicionāli paziņojuši ievēlētie ASV prezidenti - viņa politika tiks veidota, iekļaujot arī tās idejas, kuras atbalstīja puse no ASV vēlētājiem, tie, kas nobalsoja par Hilariju Klintoni.

Lai kāda kritika tiktu izteikta par ASV ārpolitiku, bet šī gada 9. novembrī mēs varējām kārtējo reizi pārliecināties, ka ASV ir demokrātiska valsts, kurā vēlētāji izlemj gan valsts attīstības virzienu, gan izvēlas līderus, kuriem uzticēt valsts likteni.