Doma par augstskolu absolventu reģistra izveidi nav slikta, ja vien no tā datiem izdara pareizos secinājumus.

Politiķu paustais par to liek šaubīties. Ne bez virknes iebildēm valdībā un Saeimas Budžeta komisijā tomēr atbalstīta reģistra izveide un iekļaušana nākamā gada budžeta paketē, kas skatīta paātrinātā kārtībā. Jāpiekrīt, ka reģistrs būtu labs analīzes materiāls gan topošajiem studentiem, gan augstskolām, gan politikas plānotājiem. Bet būtu nepareizi šos datus izmantot budžeta studiju vietu turpmākās apcirpšanas legalizēšanai vai, labākajā gadījumā, vietu pārdalei. Par šādu nodomu liecina gan izglītības ministra Kārļa Šadurska, gan premjera Māra Kučinska teiktais. Šadurskaprāt, daļa augstskolu iebilst pret reģistru, jo nevēlas reformas. Augstskolas nav sajūsmā, bet to iebildes gan nav tik striktas kā 2011. gadā, kad atsevišķi to pārstāvji pat draudēja vērsties Satversmes tiesā. Bažas ir par reģistra nepilnību, tajā neuzrādot, piemēram, ārvalstīs strādājošos, kā arī par datu aizsardzību un papildu birokrātiju augstskolām. Arī neafišētas bailes no valsts finansējuma mazināšanās. Ja vēl pirms pusotra gada dzirdēja par Eiropas struktūrfondu naudas izmantošanu reģistram, tad tagad dzird vairs tikai par valsts budžetu, turklāt tikai valsts augstskolām, bet skaidrības par privāto augstskolu reģistra finansēšanu nav. Līdzīgi kā papildu finansējuma avotu veselības aprūpei valdība meklēs tikai nākamā gada sākumā, tā arī šim mērķim.

Reģistram tiks izmantoti Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Nodarbinātības valsts aģentūras, Uzņēmumu reģistra dati. Līgumu ar VID absolventu monitorēšanai jau 2011. gadā noslēgusi Rīgas Tehniskā universitāte, 2014. gadā arī Latvijas Universitāte. Abas datus izmanto savām vajadzībām, tos pilnībā nepubliskojot, bet selektīvi izvelk argumentus studentu pievilināšanai vai valsts budžeta vietu piešķiršanai. Arī virkne privāto augstskolu veido līdzīgas datu bāzes un izmanto studentu piesaistei, reitinga uzlabošanai vai kā datu bāzi prakses vietu atrašanai saviem studentiem, ziedotāju vai vieslektoru uzrunāšanai. Ja valsts veidotais reģistrs būs nepersonificēts, šāda veida izmantošana atkritīs, un augstskolām šiem mērķiem nāksies arī turpmāk veidot savu reģistru.

Būtu bīstami, balstoties tikai uz datiem par absolventu nodarbinātību un ienākumiem, izdarīt secinājumus par studiju programmas nepieciešamību, kvalitāti un nākotnes perspektīvām. Tas varētu būt viens no kritērijiem, līdzīgi kā tas tiek ņemts vērā starptautiskajos augstskolu reitingos, kur ne mazāku lomu spēlē tādi rādītāji kā mācībspēku kvalitāte, citējamība, pētniecība, zinātniskās publikācijas, tehniskais aprīkojums, darba devēju atziņas, pasniedzēju un studentu skaita, ārvalstu studentu un mācībspēku skaita attiecības, reputācija u.c. Par studiju programmas zemo kvalitāti gan varētu liecināt masveidīga absolventu nestrādāšana profesijā vai nonākšana bezdarbnieku rindās. Taču ne vienmēr skolotu cilvēku strādāšana zemāk kvalificētos darbos automātiski tulkojama kā augstskolas sniegtās izglītības nekonkurētspēja. Iemesli var būt labāks atalgojums, darba vietu trūkums profesijā vai konkrētajā teritorijā, laika grafika salāgošana ar privāto dzīvi. Jauno sieviešu profesionālos plānus var mainīt ģimenes apstākļi, savukārt atvērtās pasaules iespējas jaunos cilvēkus var aizvilināt vai piespiest doties emigrācijā.

Būtu jēdzīgāk, ja no reģistra un informācijas, cik absolventu ir pametuši valsti (kā to ievākt, vēl nav skaidrs) un strādā vai nestrādā profesijā, politiķi izdarītu plašākus secinājumus. Piemēram, vai ir lietderīgi par valsts naudu izskolot mediķi, kas strādā Vācijā, Zviedrijā vai Lielbritānijā, jo Latvijā viņam trūkst rezidentūras vietas un ar oficiālo algu nevar uzturēt ģimeni? Vai risinājums ir mazāk budžeta vietu, ja mediķu Latvijā trūkst? Cik lietderīgi izskolot pedagogu, kurš, kārtējās algu reformas rezultātā sagaidījis nevis pielikumu, bet samazinājumu, aizbrauc strādāt rūpnīcā Īrijā? Vai tāpēc jāgriež pedagogu budžeta vietas? Cik inženierzinātņu absolventu vai jauno zinātnieku savu gaišā prāta adekvātu novērtējumu atrod citviet? Tautsaimniecības speciālisti sūdzas, ka cilvēki kūtri veido savu mazo biznesu, bet studiju vietas ekonomikā tiek vien grieztas nost, uzskatot sociālās, tāpat kā humanitārās, zinātnes par mazvērtīgākām. Bet varbūt lieku reizi jāpadomā par neprognozējamo nodokļu raustīšanu un uzņēmējdarbības vidi? No šāda viedokļa reģistrs ir vērtīgs, tikai jāšaubās, vai politiķi uz to paraudzīsies no šāda skatpunkta, nevis selektīvi ar mērķi samazināt jau tā nelielo skaitu budžeta vietu.