Uzlecošā TV zvaigzne Ivars Godmanis atgādināja, ka «par Igauniju mēs runājam jau daudz un ilgus gadus», un formulēja Latvijas ekonomiskos uzdevumus vienkāršāk: «Kā noķert kaimiņus?» Uz jautājums, kāpēc tas būtu jādara, atbildi sniedza Ivars Godmanis: «Baltijas valstu ekonomikas pagājušajā gadā pirmoreiz apstājās ceļā uz ES vidējo līmeni.»

Tā ir katastrofa. Tālāk vairs nav kurp iet, jo Latvijā mēs visi gribam «Eiropas dzīvi».

Ivaram Godmanim ir izveidojusies izpratne par svarīgākajām tautas prasībām viņam un tai ļaužu grupai, kuru viņš apzīmē ar vārdu «mēs»: «Kā salikt spēkus kopā valdībai, parlamentam, amatpersonām, ierēdņiem, uzņēmējiem, galu galā visai sabiedrībai, idejas, spēku, drosmi, gribu, lai mēs nebremzētos, neapstātos, ietu tālāk. Tas ir tas, ko pieprasa no mums mūsu tauta.»

Es personīgi par katru cenu nevēlos apsteigt Igauniju. Tāpēc es noteikti neietilpstu to cilvēku grupā, kurus Ivars Godmanis un LTV apzīmē ar vārdu «mēs» un kuriem vissvarīgākais uzdevums ir piecos gados apsteigt Igauniju. Es šādu mērķi noraidu nevis tāpēc, ka nevēlētos Latvijas uzplaukumu un bagātības pieaugumu, bet gan tāpēc, ka nevēlu ļaunu Latvijas labākajai kaimiņzemei un skolā biju spiests apgūt aritmētikas pamatus.

Pašlaik, vērtējot pēc visdažādākajiem rādītājiem, IKP uz vienu iedzīvotāju vai vidējiem ienākumiem utt., Igaunija ir par 20% bagātāka par Latviju. Lai piecos gados apsteigtu Igauniju, Latvijas bagātībai ir jāpalielinās par 4% katru gadu, bet Igaunijas attīstībai nekavējoties ir jāapstājas un jāpaliek nulles līmenī nākamos piecus gadus. Tad apsteigsim Igauniju. Taču, ja mēs nākamos piecus gadus demonstrēsim 4% izaugsmi, bet Igaunijas ekonomika pieaugs par 1% gadā, tad Igauniju mēs neapsteigsim. Tas vienkārši matemātiski nav iespējams.

Ja igauņi par premjeru iecels Godmani un viņš pirmajā gadā norullēs Igaunijas ekonomiku ar tādu pašu rezultātu kā savas premjerēšanas pēdējā gadā norullēja Latvijas ekonomiku (mīnus 20% IKP), tad Igauniju mēs apsteigsim viena gada laikā!

Līdz ar to Igauniju mēs varam apsteigt tikai tad, ja mums klāsies apbrīnojami labi, bet Igaunijas ekonomikai klāsies ļoti slikti. Tā kā uzskatu Igauniju par Latvijai visdraudzīgāko kaimiņvalsti, es noteikti nevēlos, lai Igaunijai klātos slikti. Tāpēc, paldies, nevajag sūtīt Godmani uz Igauniju. Es nevēlos pieņemt kā valsts mērķi likt kopā «idejas, spēku, drosmi un gribu», lai apsteigtu Igauniju.

Varētu, protams, izvirzīt humānāku un kaimiņvalstīm draudzīgāku mērķi - nodrošināt piecus gadus no vietas Latvijas izaugsmi 4 vai 5% katru gadu. Tikai tad ir jāuzdod pamatots jautājums, kas būs ekonomikas motors, lai nodrošinātu tik strauju un nemitīgu izaugsmi.

Līdz šim Latvijas ekonomikas izaugsmi nodrošināja trīs galvenie ārvalstu valūtas ienākumu avoti - meža nozare, lauksaimniecība kopā ar pārtikas rūpniecību un tranzīta pakalpojumi.

Meža nozares pieejamo resursu apjoms vairāk nav palielināms. Ja mēs Latvijā cirtīsim mežus vēl vairāk, tad mūsu konkurenti Latviju apsūdzēs neilgtspējīgā mežu resursu ekspluatācijā, un ir augsts risks, ka iespējamie sodi būs lielāki par ieguvumiem. Pārtikas nozarē iekšējo patēriņu īpaši vairāk palielināt nebūs iespējams. Kaut vai tāpēc, ka ar katru dienu ēdāju (iedzīvotāju) skaits samazinās. Pārtikas eksportu ietekmē ģeopolitiskās spēles, bet lauksaimniecības ražība ir atkarīga no klimatisko apstākļu mainības (2015. g. bija izcils, bet 2016. g. ne pārāk), savukārt lauksaimnieku ienākumi ir atkarīgi arī no cenu svārstībām globālajā tirgū.

Savukārt tranzītam ir jāsāk pielāgoties Krievijas draudiem no 2018. gada pilnībā pārtraukt naftas pārstrādes produktu tranzītu, bet no 2020. gada pārtraukt beramkravu tranzītu. 2016. gada kravu pārvadājumu sarukums apliecina, ka Krievijas solījumi ir reāli.

Tāpēc, ja kādas citas rūpniecības nozares vai IT un citu pakalpojumu sektors spēs demonstrēt ievērojamu un nemitīgu izaugsmi nākamos piecus gadus no vietas, tad ir pat ļoti optimistiski cerēt, ka šo nozaru pieaugums labākajā gadījumā kompensēs zudumus tranzīta nozarē.

Neskaitot ES fondu naudas apgūšanu, cits reāls ekonomikas motors tuvākajā laikā nav saskatāms.

Zirgs (Latvijas valsts) nespēj vilkt ekonomikas vezumu tādā ātrumā, kādu to grib Ivars Godmanis kopā ar «valdību, parlamentu, amatpersonām un ierēdņiem». Ja zirgs nespēj pavilkt vezumu, tad varbūt vispirms ir jāizbeidz zirgu nemitīgi pātagot. Pirmais solis būtu noskaidrot, kādas ir «zirga» vajadzības un vai patiešām vienīgais, kas interesēs visus valsts iedzīvotājus, ir par katru cenu apsteigt Igauniju?