Eiropā ir noticis kārtējais asiņainais terora akts. Līdzīgi kā Nicā – šā gada 14. jūlijā, kad kā terora un masu iznīcināšanas ierocis tika izmantots kravas auto, to mērķtiecīgi ietriecot neaizsargātu cilvēku pūlī.

19. decembra terora akts nenotika kaut kur svešumā, bet pašā Berlīnes sirdī, vienā no Vācijas populārākajām iepirkšanās un izklaides vietām, burtiski pāris soļu no Berlīnes zooloģiskā dārza. Terora akta norises vieta bija tradicionālā tikšanās vieta Latvijas ļaudīm Eiropas kolektīvo apceļojumu laikā šā gadsimta sākumā. Tāpēc teju vai katrs otrais Latvijas iedzīvotājs var atpazīt vietas, kurās ir kavējis laiku, gaidot ceļabiedrus vai iepircies.

Kad notiek asiņains terora akts, kas skar pilsētas, ar kurām ļoti daudziem ir emocionāla saikne, tad ir grūti atturēties no ātriem un agresīviem lēmumiem.

Kad notiek asiņains terora akts, ir ļoti grūti iebilst pret to, lai tūdaļ pat tiktu atstādināti par drošību atbildīgie politiskie līderi un speciālo dienestu vadītāji.

Kad notiek asiņains terora akts, ir ļoti grūti iebilst pret prasībām nekavējoties palielināt specdienestu budžetus, algas, kompensācijas, bet vissvarīgākais piešķirt specdienestiem likumīgas tiesības noklausīties un izsekot visus un ikvienu.

Kad notiek asiņains terora akts, ir ļoti grūti iebilst pret aicinājumiem pārtraukt ceļojumus un vairs nekad neapmeklēt vietu, kurā terora akts ir īstenots.

Kad notiek asiņains terora akts, ir ļoti grūti iebilst pret aicinājumiem izmantot kolektīvo atbildību un nežēlīgi sodīt visus tās tautas piederīgos, pie kuras piederēja terora akta izpildītāji.

Ikvienu, kas mēģinās iebilst pret nosauktajām aktivitātēm, iespējams, publiski apsūdzēs teroristu aizstāvībā.

Taču realitātē teroristu īstais mērķis, iespējams, ir panākt, lai tiek īstenota kāda no nosauktajām aktivitātēm. Parasti terora akta mērķis ir nevis vienkārši nogalināt daudzus cilvēkus, bet piespiest politiķus un sabiedrību emociju iespaidā rīkoties tā, kā to ir iecerējuši teroristi. Kamēr nav pilnīgas skaidrības par terorista un terora akta pasūtītāju patiesajiem mērķiem, tikmēr ir racionāli atturēties no pārsteidzīgiem soļiem, jo, iespējams, rīcība, kas emociju uzplūdā šķiet pareizā un visloģiskākā, ir tieši tas, ko iecerējuši panākt terora akta organizatori. Terora akti pret Ēģiptes tūristiem tika veikti, lai dotu Ēģiptei ekonomisku triecienu. Mērķis tika sasniegts. Pēc vairākiem terora aktiem tūristu plūsma uz Ēģipti apsīka, bet valsts ienākumiem un nodarbinātībai ļoti svarīga Ēģiptes nozare tika sagrauta. Terora akti savu mērķi sasniedza.

Nākamais. Neviens specdienests nevarēs atturēt slepkavu vienpatni, kurš, ne ar vienu nekomunicējot, pēkšņi sāks slepkavot savus līdzcilvēkus vai nevainīgus ļaudis citās zemēs. Var identificēt riska grupas, var uzmanīt potenciāli bīstamākos, bet novērst terora aktus pilnībā nav iespējams.

Savukārt pēc asiņaina terora akta palielināt finansējumu speciālajiem dienestiem ir ļoti riskanta politika. Šāda pieeja nozīmē, ka speciālajiem dienestiem būs ļoti izdevīgi reizi pa reizei pieļaut terora aktus - tā būs iespējams palielināt savas iestādes varas apjomu un uzlabot darbinieku labklājību. Visticamāk, tie, kas plāno terora aktus, prognozē noteiktu emocionālu rīcību, un, zinot cilvēku tradicionālo uzvedību, terora akti var kļūt par noteiktas politikas instrumentiem.

Tāpēc Eiropas sabiedrības rīcībai ir jābūt mierīgai un nosvērtai. Netraucēt izmeklēšanu, saprast, kas un kāpēc veic terora aktus. Rīkoties tikai pēc tam, kad ir pilnīga sapratne par cēloņiem, motīviem un teroristu iecerēm.

Ja terora akti regulāri izraisīs teroristu iecerētās ekonomiskās, politiskās un psiholoģiskās sekas, tad tiks provocēti Eiropai naidīgi spēki izmantot teroru kā instrumentu, lai ietekmētu Eiropas sabiedrību. Viena no atbildēm uz 19. decembra terora aktu ir pausta vēsturiskajā ASV prezidenta Džona Kenedija frāzē, kuru viņš teica 1963. gada 26. jūnijā tautas manifestācijai Rietumberlīnē, - «Ich bin ein Berliner» (Es esmu berlīnietis). Mēs visi esam berlīnieši, jo terora akts nebija pret Berlīni. Tas bija pret ikvienu no mums.

Terora aktus var samazināt, tikai parādot, ka tos nav jēgas veikt, ka šādi nav iespējams bīdīt Eiropas politiku un sabiedrības uzvedību.

Tāpēc visracionālākā atbilde uz Berlīnes terora aktu ir neboikotēt Berlīni. Ļausim atbildīgajiem dienestiem strādāt, bet nevienam no mums nevajag mainīt plānus un ieceres. 2015. gadā Eiropā ceļu satiksmes negadījumos gāja bojā vairāk nekā 26 tūkstoši cilvēku. 2016. gada laikā (līdz 20. decembrim) Eiropas Savienībā terora aktos gāja bojā 142 cilvēki.

Vidēji eiropietim, ceļojot pa Eiropas Savienību, ir 184 reizes lielāks risks iet bojā ceļu satiksmes negadījumā nekā kāda terora akta laikā.