Sabiedriskās domas izpēte joprojām ir galvenais veids, ar kura palīdz rast atbildes uz svarīgiem jautājumiem saistībā ar politiskās vides dinamiku un atklāt cilvēku attieksmi pret konkrētām reālijām un sociālām parādībām. Uz to rezultātiem paļaujas gan dažādas organizācijas un politiskās partijas, gan plašsaziņas līdzekļi, gan, protams, sabiedrība. Tāpat nevar aizmirst par tirgus izpēti, kas ir viens no svarīgākajiem mārketinga elementiem, ar kura palīdzību iespējams noskaidrot produkta un pakalpojuma pieprasījumu, kā arī klientu attieksmi.

Nereti gan nākas secināt, ka vairums respondentu ir izvairīgi sniegt konkrētas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Lielāka daļa no tiem izvairās atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar politiku, personiskām simpātijām un viedokli. Par piemēru var minēt nesenās ASV prezidenta vēlēšanas, kurās lielāka daļa sabiedrības aptaujas liecināja, ka demokrātu kandidāte Hilarija Klintone kļūs par nākamo Baltā nama saimnieci, tā vēl oktobrī liecināja televīzijas kanāla ABC veiktās aptauju rezultāti, kuros par Klintoni bija gatavi balsot 50%, kamēr par Trampu – 38%, tomēr patiesā situācija bija par labu republikāņu kandidātam Donaldam Trampam. Ņemot vērā mediju uzspiesto viedokli par Trampa skandalozo reputāciju un politiskās pieredzes trūkumu, lielāka daļa vēlētāju aptaujās, visticamāk, neatklāja, ka balsos par viņu. Kā norāda “Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra” (SDTIC) vadītājs Alberts Jodis, līdzīgi piemēri meklējami arī pašmāju politiskajā dzīvē. Aptaujas rāda vēlētāju atbalstu vienai partijai, kamēr realitātē vēlēšanās pārliecinoši uzvar cita. Kā skaidro Jodis, tas saistīts arī ar to, ka bieži vien mediji izdara uz sabiedrību spiedienu un vairums izvairās tieši atbildēt uz jautājumiem par savu favorītu vai paust jebkādu citu nepopulāru viedokli, kas nav saskaņā ar medijos un sabiedrībā pastāvošajiem stereotipiem.

“Sabiedrībā ir iesakņojies subjektīvs viedoklis par politiskajiem spēkiem, kurus mediji cenšas nostiprināt un cilvēkus pārliecināt par pretējo vairs nav tik viegli. Mazākā mēra, bet tas attiecas arī uz situāciju tirgus izpētē, piemēram, ne visi aptaujās labprāt atzīst, ka lieto neveselīgus ēdienus vai dzērienus, jo par tiem ir nostiprinājušies neglaimojoši priekšstati un cilvēki nevēlas sevi saistīt ar tiem. Tāpat cilvēki atsakās atbildēt uz personiskiem vai sensitīviem jautājumiem, kas saistīti ar privāto dzīvi vai veselību, tāpēc ekspertiem ir gandrīz neiespējami iegūt patieso datu kopainu,” skaidro A. Jodis.

“Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centrs” jau ilgāku laika periodu strādā pie tā, lai mainītu šo situāciju un sadarbībā ar “Rīgas Psiholoģijas skolu” atradis vairākus veidus, kuri palīdz iegūt precīzākas atbildes uz jautājumiem, par kuriem sabiedrība runā nelabprāt. Kā uzsver A. Jodis, svarīgi ir strādāt pie jautājumu uzbūves, lai tie būtu pareizi konstruēti, kas tikpat kā neļautu izvairīties no atbildes paušanas. Piemēram, tā vietā, lai jautātu, kuru politisko spēku jūs atbalstāt, iespējams jautāt, kādi politisko spēku uzskati jums ir tuvāki, ko jūs domājat par vienu vai otru politisko spēku, par kuru no diviem pretendentiem balsotu, ja nebūtu iespēja atteikties izdarīt izvēli u.c. Uz to pamata iespējams radīt precīzāku situācijas atspoguļojumu. Tikpat svarīga ir sadarbība pētījumu centru starpā.

Pētījumu centriem vajadzētu diskutēt un apmainīties ar informāciju par to, kā panākt precīzākas respondentu atbildes politiskajos, sabiedriskajos un cita veida jautājumos, tādējādi ceļot kopējo pētījumu kvalitāti un veicinot to attīstību, uzsver SDTIC vadītājs. “Tikai darbojoties kopā un apmainoties ar pieredzi, varam panākt, ka datu analīze uzlabosies ne tikai vienam konkrētajam  sabiedriskās domas izpētes centram, bet visiem nozares pārstāvjiem kopumā – tikai tā varam panākt, ka iegūstam pēc iespējas precīzākus datus un atbilstoša to analīze nonākt atpakaļ pie sabiedrības” – tā Jodis.