Lielākā valdošās koalīcijas partija "Vienotība", kura sodīta par pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitācijā un zaudējusi valsts finansējumu, iespējams, vienojusies par abpusēji izdevīgu darījumu ar Latvijas Universitāti (LU).
 
Partija, kuras reitingi slīd arvien zemāk, pērn zaudēja arī valsts finansējumu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) partijai par pārkāpumiem iepriekšējās vēlēšanās noteica 4 000 eiro lielu sodu, Tāpat KNAB pieņēmis lēmumu uzdot partijai «Vienotība» pārskaitīt valsts budžetā 41 779 eiro, kas ir summa, par kādu partija pārsniegusi atļautos priekšvēlēšanu izdevumus. Ņemot vērā to, ka pagājuši laiki, kad “Vienotība” spēja piesaistīt turīgo sponsoru ziedojumus, arī šo sodu atmaksāt tai varētu būt grūtības, ja tiesa lems, ka tas nepieciešams. Šobrīd gan KNAB sods un finansējuma atmaksāšana ir apstrīdēta. Papildus tam tuvojas Pašvaldību vēlēšanas, kas nozīmē, ka izdevumi partijai noteikti būs, ņemot vērā nepieciešamību pēc grandiozas priekšvēlēšanas kampaņas un aģitācijas. Taču, visticamāk, tikai jautājums par centrālā biroja telpu nomu partiju “Vienotība” vairs neuztrauc.
 
Šobrīd “Vienotība” nomā telpas Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 12. īres namā, kas pēc arhitekta J. F. Baumaņa projekta celts 19. gadsimta 70. gadu otrajā pusē. Namā dzīvoja tā īpašnieks Kristaps Morbergs, kas pēc nāves to novēlēja Latvijas Universitātei. Mūsdienās tur atrodas Latvijas Kultūras fonds, LU fonds, Baltijas Asamblejas sekretariāts, LU akadēmiskā grāmatnīca un arī partijas “Vienotība” birojs.
 
Gluži vai sakritība ir tas, ka partijas “Vienotība” pārstāvis Kārlis Šadurskis, kurš atbildīgs par izglītības nozari, negaidīti paziņojis par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) reorganizāciju un pievienošanu Latvijas Universitātei, kuras finansiālais stāvoklis šobrīd ir samērā diskutabls. Aizkulisēs gan izskan runas, ka politiskais spēks un LU varētu būt vienojies viens otru atbalstīt, kas dotu iespēju atvieglot partijas biroja nomas nosacījumus no vienas puses, un sniegt palīdzību LU finansiālā stāvokļa uzlabošanai ar citas augstskolas pievienošanu, no otras puses.
 
Partijas deputāti un citi pārstāvji, protams, noliedz jebkādas runas par savstarpēju izdevīgumu, taču fakts paliek fakts – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēl līdz šim nav spējusi formulēt uz zinātniskiem vai vismaz loģiskiem argumentiem balstītu augstākās izglītības reformu plānu. Tas gan apliecina vienu – IZM varētu būt kādi slēpti un plašākai sabiedrībai nezināmi mērķi. Un pavisam ļoti iespējams, ka šeit toni nosaka tieši "Vienotība", kura, visticamāk, varētu būt izlēmusi upurēt RPIVA savu mērķu sasniegšanai.