Eiropā, Latvijā un pārējā pasaulē ļaudis jau trīs nedēļas vēro ASV prezidenta Donalda Trampa pirmos soļus amatā. Viens no skaļākajiem notikumiem saistās ar ASV prezidenta izpildrīkojumu drošības apsvērumu dēļ īslaicīgi aizliegt ASV iebraukt septiņu valstu (Irākas, Sīrijas, Irānas, Sudānas, Lībijas, Somālijas un Jemenas) pilsoņiem. Pašlaik federālā tiesa ir apturējusi lēmuma izpildi.

Šonedēļ ASV prezidenta administrācija solās tikt skaidrībā par to, ko darīt tālāk. Ir iespējami trīs attīstības scenāriji. Pirmais. Tieslietu ministrija neapstrīd federālās tiesas lēmumu. Šādam lēmumam ir zināma loģika. Tramps savā priekšvēlēšanu retorikā apsolīja ASV pilsoņiem spert noteiktus soļus, lai aizsargātu viņus no teroristiem. ASV prezidents ar vienu no saviem pirmajiem dekrētiem izlēma novērst terorisma draudus, bet liberālā spārna politikāņi un tiesneši izmantoja ASV tieslietu sistēmu, lai ASV pilsoņu drošība tiktu apdraudēta. Solījums ir izpildīts, un tad var meklēt kompromisus.

Otrs scenārijs. Ja Donalds Tramps nav pacietīgs, tad ir iespēja pārsūdzēt tiesas spriedumu, pārceļot jautājuma izskatīšanu uz ASV Augstāko tiesu. Trešais variants ir pieņemt jaunu izpildrīkojumu, kurā būtu juridiski korektāki formulējumi.

Tomēr ASV prezidenta konflikts ar federālo tiesu ieskicē jaunu demokrātisku valstu pārvaldes virzienu - demokrātiju pārtapšanu par tiesnešu valsti. Tiesnešu valsts jautājumu (piemēram, grāmatā Satversmes iztulkošana) ir aplūkojis Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes tiesību teorijas un vēstures katedras vadītājs Jānis Pleps.

Žurnāla Jurista Vārds 2011. gada 44. numurā Jānis Pleps raksta:

«…tiesnešu valsts piedāvā alternatīvu demokrātiskajiem procesiem, kad sabiedrībai svarīgus un sensitīvus jautājumus galīgi izlemj nevis sabiedrība vai politiskās institūcijas, bet gan tiesas… Sabiedrības, likumdevēja un izpildvaras izvairīšanās lemt par sensitīviem jautājumiem, atstājot jautājumu tiesas ieskatam, rada risku tiesai pārvērsties par dominējošo lēmumu pieņēmēju sabiedrībā.»

Kā norāda Jānis Pleps, «demokrātiska tiesiska valsts līdzās tiesnešu kontroles tiesībām paredz arī tiesnešu varas ierobežojumus un sabiedrības tiesības ilgstoši diskutēt un meklēt risinājumus pretrunīgiem jautājumiem. Tādēļ var saskatīt bīstamību apstāklī, ka tikai tiesās sabiedrība saskata vienīgo pareizo lēmuma pieņēmēju. Atsevišķos jautājumos, iespējams, tas ļauj sasniegt mērķi un nodrošināt tiesiskumu, taču tas nerisina citas problēmas. Tiesnešu lēmumu aizsegā paliek sabiedrības nespēja panākt kompromisus strīdīgos jautājumos un savstarpējo toleranci. Tāpat arī tiek veicināta likumdevēja un izpildvaras izvairīšanās no strīdīgiem un pretrunīgi vērtētiem jautājumiem.»

2017. gada februārī ASV ir sākusies cīkstēšanās par to, kam būtu jāsaka galavārds jautājumā par lēmumiem, lai novērstu pilsoņu drošības apdraudējumu, - izpildvarai vai tiesai? Lai cīnītos pret Trampu, viņa pretinieki mierīgi pieļauj, ka tiks radīts precedents, kad nevis izpildvarai ir tiesības lemt par preventīviem pasākumiem ASV drošības apdraudējuma gadījumā, bet šāds jautājums ir tiesu kompetencē. Problēma ir tikai tā, ka nevienas tiesas tiesneša rīcībā nevar būt vairāk informācijas par teroristu aktivitātēm, salīdzinot ar to informācijas apjomu, kāds ir pieejams izpildvaras izlūkdienestiem un speciālajiem dienestiem. Trampa pretinieki rada precedentu, ka gadījumos, ja kaut viens federālais tiesnesis neuzticas izpildvarai, viņš drīkst atcelt izpildvaras lēmumus, kuriem būtu jāgarantē iedzīvotāju drošība no teroristiem.

ASV pašlaik var vērot, ka tiesu vara sāka pārņemt noteiktas izpildvaras funkcijas. Taču varas dalīšanas principa galvenais mērķis nekad nav bijis harmonizēt valsts pārvaldi. Pat vairāk, ja visi varas atzari ir koncentrēti vienuviet (kā tas ir kara laikā), tad pārvalde var būt efektīvāka nekā tad, kad varas atzari ir nodalīti. Varas dalīšanas principa galvenais mērķis ir novērst tirāniju. Tirānija var izpausties ne tikai kā izpildvaras, bet arī kā tiesu varas (tiesnešu valsts) tirānija. ASV tiesās zvērināto uzdevums ir novērst un nepieļaut likuma (tiesnešu) tirāniju.

ASV pašlaik ir vērojama tendence, ka Trampa pretinieki neliekas ne zinis, ka ASV demokrātija evolucionē tiesnešu tirānijas virzienā.

Vienīgais - vēl nav iespējams pateikt, kura puse šajā konfliktā uzvarēs. Ja ASV prezidenta rīcībā patiešām ir droša informācija un pēc ASV prezidenta izpildrīkojuma apturēšanas ASV teritorijā notiks kaut mazākais terora akts, kurā būs iesaistīts kaut viens pilsonis no Irākas, Sīrijas, Irānas, Sudānas, Lībijas, Somālijas vai Jemenas, tad ASV prezidents un ASV Kongresa vairākums varēs apsūdzēt ASV liberālā spārna politiķus tiesnešus būtiskā ASV drošības kaitējumā. Tas savukārt var pavērt vārtus uz izpildvaras tirāniju ASV.