Tārpiņi zefīrā
Autors: Elita Veidemane, 07/03/2017 09:48


Ar īstas šaha lielmeistares vērienu mūsu finanšu ministre Dana Reizniece Ozola (ZZS) nāca klajā ar FM iecerētajām izmaiņām nodokļu politikā.

Šis gājiens izskatījās pēc izaicinājuma mūžīgajam neapmierināto pūlim, kas čīkst par arvien augošajiem, bezjēdzīgajiem nodokļiem, sak, še jums šahs un tepat arī mats! Kā sirsdšķīsts žests vērtējams piedāvājums samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) līdz 20%, kā arī atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmuma nodokli. Tā, piemēram, ieguvumus no darbaspēka nodokļu reformas Finanšu ministrija ilustrē ar vidējo prognozēto darba algu Latvijā 2017. gadā (tie ir 910,5 eiro mēnesī): patlaban, nomaksājot nodokļus no 910,5 eiro, «uz rokas» saņemamā naudas summa ir 641,3 eiro, savukārt pēc nodokļu reformas neto alga būtu 680,9 eiro.

Šie nepilnie 40 eiro ir jāuztver kā dāsns mūsu čaklās un uz attīstību vērstās valdības pienesums vispārējās labklājības aktīvi virstošajā katlā. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ir galvenais pašvaldību ienākuma avots, nu taps krietni samazināts. Bet no tā «barojas», piemēram, pašvaldību sociālais budžets. Nevar gan cerēt, ka pašvaldības par tādu pavērsienu patlaban laimē dej, kaut gan FM ir solījusi veidot pagaidām kādu vēl nekonkretizētu «kompensācijas mehānismu», ar kura palīdzību tiks aizstāts neiegūtais finansējums. Nez, kas būs šā mehānisma darbināšanas avots? Vai tik ne tie paši iedzīvotāji (nodokļu maksātāji), no kuriem mūsu tālredzīgā valdība ir gatava noplēst «kompensāciju» kāda jauna nodokļa veidā? Piedodiet, bet cita avota nav...

Un kur tad vēl atvēziens neaplikt ar nodokli reinvestēto peļņu: kaut arī teju visi investori jau sen aizbēguši uz Igauniju, kur nodokļu reforma notikusi jau šā gadsimta sākumā, tik un tā vārgus aplausus ir pelnījis arī nokavēts solis - varbūt kāds neprātis tomēr atgriežas Latvijā? Jo nekad nevar zināt, kurā brīdī atjaunojas saprāts vai - tieši otrādi - iestājas permanents vājprāts. Jau ilgāku laiku ir bijis savādi vērot, cik bezspēcīga ir Latvijas valdība attiecībā uz nodokļu politiku, bet gaidīt, ka kaut kas mainīsies uz labo pusi, arī ir savādi. Pērnā gada beigās īpaši komiska bija valdīklu grābāšanās ap nodokļiem, kas attiecās uz jau pieņemto budžetu, un histēriskā bļaustīšanās liecināja tikai par to, ka nodokļu sistēmas veidotājiem nav nekādas sajēgas par to, kas notiek ar valsti un tās pavalstniekiem. Socioloģiskās aptaujas liecināja, ka valdības reitingam vairs nav dziļāka bezdibeņa, kur krist. Tas jau bija iekritis tādā caurumā, no kura gaismu vairs neredz.

Tātad kaut ko vajadzēja mainīt. Dana ReiznieceOzola taču bija (un ir) uzlecošā šaha, piedodiet, valdības zvaigzne, bet zvaigznēm neklājas vāļāties pa reitingu pažobelēm. Tāpēc arī nāca pēkšņā un ārēji daudzviet mirdzošā nodokļu reforma, kuru harmoniskā saskaņā apdziedāja valdība kopā ar ekspertiem un sabiedriskajām organizācijām. Tika iedarbināts pīārs, vairs nebija «komunikācijas kļūdu» sarunās ar sabiedrību, un visi tapa tik laimīgi kā tārpiņi zefīrā.

Bet arī zefīrs kādā brīdī var beigties, un tad mazie šņakarētāji, kas uz brīdi tapuši aplaimoti ar iepriekšminētajiem 40 eiro, var sākt domāt par vienu no briesmīgākajiem un netaisnīgākajiem ādas plēsējiem: nekustamā īpašuma nodokli. Tie, kuri ir iegādājušies īpašumu, to kopj un atjauno, un iegulda tajā naudu, lai turpinātu maksāt nomas maksu! Tad jau sanāk, ka tas īpašums nepieder tam, kurš to iegādājies, bet valstij vai pašvaldībai? Turpiniet, turpiniet, «īpašnieki», kuriem patiesībā nekas nepieder - tieši tāpat kā nepieder bomžiem un salašņām, kas nodzēruši un nokleķerējuši visu, kas tiem reiz piederējis. Toties viņiem tagad ir pabalsti, kurus apmaksājam mēs, strādājošie un nodokļus maksājošie vientieši. Par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam, kurā nenotiek komercdarbība un kurā dzīvo pats īpašnieks, - par to dižajos nodokļu reformas plānos gan nav ne vārda. Acīmredzot šis tad arī būs tas īstais naudas iekasēšanas variants, lai pašvaldības, kurām nograuzta finanšu pīrāga maliņa, dabūtu atpakaļ trūkstošo piķīti...

NĪN turpina izdzīt no mājām to īpašniekus, bet mūsu valdīklas izliekas, ka nekas nenotiek. Vien pa kluso tiek mainītas (paaugstinātas) kadastra vērtības. Jo citādi, redz, neesot iespējams. Kam atbrīvojat laukumus, izmetot no tiem pamatiedzīvotājus? Atbildiet - kam?