Marta vidū aizsākās diskusija par to, kā dalīt biļetes uz Dziesmu un deju svētkiem. Svētku rīkotāju darba grupa esot izstrādājusi četrus biļešu izplatīšanas modeļus. Visvienkāršākais – ļaut spekulantiem iepirkt biļetes tā, kā tie to darīja līdz šim, un apgalvot, ka tiks «būtiski uzlabots esošais biļešu realizācijas mehānisms». Otrs risinājums bija izloze.

Visiem, kas vēlētos apmeklēt Dziesmu un deju svētkus, būtu jāpiesakās uz loteriju. Tomēr izskatās, ka organizatori nevēlas izmantot šo modeli, jo tajā esot pārāk daudz «risku». Latvijas IT attīstības līmenis esot zemāks par zemu un drošības līmenis tik katastrofāli zems, ka visa «funkcionalitāte zudīšot». Tiek izskatītas iespējas pārdot (vai lozēt) biļetes pa reģioniem proporcionāli deklarēto iedzīvotāju skaitam. Tad vēl tika izteiktas idejas papildu biļetes pārdot tiem, kuri būtu apmeklējuši visus atlases skašu koncertus reģionos, ierobežot vienam cilvēkam nopērkamo biļešu skaitu no astoņām līdz četrām utt.

Vēl bija ideja par 100 000 sarīkot loteriju. Pārdot loterijas biļetes par 10-20 eiro, lai noslauktu šādu summu no ikviena tikai par vēlmi tikt uz svētkiem. Pēc loterijas izlozes varētu sākties laimējušo loterijas biļešu tirdzniecība, jo pārdot tiesības Civillikums atļauj un tas ir tirgus ekonomikai atbilstoši.

Vēl netiek diskutēts, ka 2% biļešu, kukuļiem līdzīgā formā, izdalītu kultūras politikas ļaudīm svarīgiem viesiem.

Izsakot idejas komercializēt Dziesmu un deju svētkus, tika aizmirsts, ka Dziesmu un deju svētki ir tautas svētki. Ka dziedātāji un dejotāji nesaņem samaksu par dalību koncertos. Amatieru svētku komercializācija ir amorāla un negodīga.

Tirgus ekonomikā viss ir vienkārši. Koncerta izpildītāji saņem samaksu par dalību koncertā. Jo lielāka ir publikas interese, jo augstāka ir biļetes cena, jo lielāka būs samaksa izpildītājiem. Klasiskā tirgus ekonomikā koncerta biļetes cena būs līdzsvara punktā starp pieprasījumu un piedāvājumu.

Kad ir jādala resursi, kur ir ļoti ierobežotā skaitā, tad tirgus ekonomikā var rīkot izsoles. Šanhajā, lai ierobežotu auto plūsmu, auto reģistrācijas numura zīmju skaits tiek ierobežots. Ja vēlies braukt ar savu auto, tad numura zīme ir jānopērk izsolē. Ir nauda - pērc. Nav naudas - brauc ar metro.

Dziesmu un deju svētkiem šāda pieeja nav piemērojama, jo dziedātāji un dejotāji nesaņem samaksu par dalību koncertos. Dziedātāju un dejotāju, kā arī pašvaldības un citu koru darbības finansētāji kompensāciju par saviem izdevumiem laikā starp dziesmu svētkiem nesaņem, jo visu Dziesmu un deju svētku guvumus sadala «kultūras politikai pietuvinātie» Rīgā.

Ja pasākums nav komerciāls, ja tie ir tautas svētki, tad biļešu sadales mehānismam ir jābūt nekomerciālam. Tad ir jānodrošina pieejama biļešu cena. Var rīkot izsoles un noteikt ļoti augstas biļešu cenas, bet tikai ierobežotam skaitam biļešu, vislabākajām vietām utt.

Šāds princips tiek lietots olimpiskajās spēlēs. Olimpiskās spēles ir amatieru sacensības. Sportistiem par dalību sacensībās atlīdzību nemaksā. Tām jābūt pieejamām dažādu ienākumu cilvēkiem no visām pasaules valstīm. Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs vairāk nekā pusei biļešu cena bija mazāka par 23 eiro. Savukārt elitārās vietās uz spēļu atklāšanas ceremoniju biļetes cena bija 1500 eiro.

Lai mazinātu vēlmi spekulēt ar nekomerciālu pasākumu biļetēm, to parasti aizliedz ar likumu. Rio olimpisko spēļu laikā apsūdzībā par biļešu spekulāciju tik arestēts pat Eiropas Olimpiskās komitejas prezidents Patriks Hikijs.

Ja Dziesmu un deju svētki netiek pārvērsti par Vispārējiem komercijas svētkiem, tad taisnīgs risinājums ir biļešu kvotu piešķiršana koriem un deju ansambļiem, kas piedalās koncertos. Kolektīvo ielūgumu dalīšanas vietā 2-5% no vietu kopskaita būtu jāpārdod atklātās izsolēs un par izsoles cenām. Bet pārējās biļetes ir jāizlozē, ļaujot izlozējušās biļetes īpašniekam biļeti iegādāties par visiem pieejamu cenu.

Es ceru, ka LMT, Lattelecom, Mikrotīkls, lielāko komercbanaku interneta platformu u.c. IT nozares uzņēmumu darbinieki var kliedēt Dziesmu un deju svētku organizatoru pilnīgi nepamatotās bažas par IT drošības līmeni Latvijā. Latvijas IT nozares attīstītības līmenis ir viens no augstākajiem un drošākajiem pasaulē. Nav nekādas problēmas reģistrēt tos, kas vēlas piedalīties izlozē, un pēc tam emitēt personificētas elektroniskas biļetes (atrodot risinājumu tiem, kam nav pieejamas augstākas attīstības līmeņa mobilās ierīces).