Ziņa, ka terorists, kurš nesen sarīkoja asinspirti Londonā, vairākkārtīgi apmeklējis Saūda Arābiju, lika atcerēties pavisam nesenu vērojumu Abū Dabī lidostā, kur, atgriežoties no Vjetnamas, sanāca gaidīt reisu uz Eiropu. Tur biju liecinieks pasažieru iekāpšanai lidmašīnā, kas devās no Abū Dabī uz Džedu (Saūda Arābija).

Sēdēju piecu metru attālumā no pasažieru pēdējā kontroles punkta pirms iekāpšanas lidmašīnā, un skats bija visai kolorīts. Jāatzīmē, ka vairumā islāma valstu cilvēku staigā, tērpušies ļoti dažādi. Jaunieši pārsvarā valkā tādas pašas drēbes kā mēs. Šajā reisā starp daudzajiem pasažieriem nebija neviena (!), kurš būtu tērpies kreklā, biksēs, uzvalkā, T kreklā, džinsos, sporta kurpēs vai kaut kā tamlīdzīgi. Visi pasažieri, ieskaitot bērnus, pusaudžus, sievietes, sirmgalvjus, bija tērpušies tradicionālajos arābu tērpos: vīrieši - garajā apmetnī līdz pat zemei vai arī ietinušies divos garos, baltos palagos. Viens ap vidukli uz leju, otrs ap pleciem. Sievietes - garajos paltrakoskleitās. Visām bez izņēmuma mati apsegti. Vairums gan ar atsegtu seju, bet dažas melnos nikābos, kur caur šauru strīpiņu redzamas tikai spīdošas acis. Izejot pēdējo kontrolpunktu, visi ir spiesti parādīt pasi, tāpēc, tuvojoties kontrolei, šīs sievietes labo roku pielika pie deniņiem, kas lika domāt, ka viņas uz pieprasījumu ir gatavas uz mirkli atsegt seju, taču šāds pieprasījums nesekoja un visas bez sejas atsegšanas tika ielaistas lidmašīnā. Ko ar to gribu teikt?

Latvijā ir izplatīts uzskats, ka kristietība atrodas panīkuma stāvoklī; islāms iekaro Eiropu; ar Eiropu ir cauri un pēc simts gadiem Eiropa būs islamizēta. Negrasos apgalvot, ka šim uzskatam nav pamata. Gribu runāt par ko citu. Par pretējo procesu. Par to, kā Rietumi ietekmē islāma pasauli.

Savulaik, ceļojot pa Maroku, šo ietekmi redzēju ļoti uzskatāmi un man pat radās savs izskaidrojums jautājumam - no kurienes aug islāma terorisma saknes? Manuprāt, tas aug no izmisīgās, lai neteiktu bezcerīgās, cīņas pret šo Rietumu ietekmi. Marokas ziemeļdaļa - Kasablanka, galvaspilsēta Rabāta - ir gandrīz pilnīgi vesternizējusies. Cilvēki (gan vīrieši, gan sievietes) staigā eiropeiskos apģērbos, džinsos, T kreklos, krāsainos sporta apavos, sievietes bez galvassegām. Marrākeša ir robežšķirtne, kur vienlīdz sadzīvo Rietumu kultūra ar austrumniecisko, un tikai uz dienvidiem no Atlasa kalnu grēdas joprojām dominē austumnieciskais. Tur sievietes džinsās un vaļējiem matiem ir liels retums un tāda sieviete uzreiz duras acīs.

Rietumu/Austrumu cīņa noris it visā, un datoru, viedtālruņu laikmetā arhaiskajiem, nabadzīgajiem, aplupušajiem Austrumiem izredzes uz uzvaru ir gaužām vājas, lai ko teiktu Rietumu gala sludinātāji mūsu pašu mājās. Cilvēki vienmēr izvēlas pievilcīgāko modeli. To paspilgtina acīm redzamais, bet mullām grūti izskaidrojamais fakts, ka neticīgie eiropieši dzīvo daudz pārticīgāk nekā īstenticīgie musulmaņi arābu valstīs. Kristietības atruna - debesīs būs balva - islāmā nedarbojas, jo Korāns īstenticīgajiem sola atlīdzību jau šaisaulē. Mullas var stāstīt, cik grib, ka jums jābūt vēl ticīgākiem, lai laime iestātos, bet reālā dzīve šo pārliecību nestiprina. Ar vienu izņēmumu - Saūda Arābiju.

Saūda Arābija turas pretī Rietumu spiedienam, cik vien spēj. Kopš 2011. gada tūrisma vīzas iebraukšanai šajā valstī ir likvidētas, tāpēc nemusulmaņiem Saūda Arābija ir tikpat kā slēgta. Saūda Arābija uzskata, ka Allāhs viņiem ir dāvājis naftas laukus, jo viņi ir visīstenākie ticīgie. Viņiem būt ticīgiem ir «atmaksājies», kamēr citiem jāmokās ar kognitīvo disonansi - kā tad tā - ievēroju visus islāma priekšrakstus, bet dzīvoju sliktāk nekā caurmēra neticīgais rietumnieks.

Var jau teikt, ka ārējie atribūti nav galvenais un musulmanis var ģērbties eiropeiskās drēbēs, iet uz klubiem, skatīties Holivudas filmas, Eirolīgas spēles futbolā, bet palikt musulmanis un garāžā meistarot bumbu. Teorētiski jau var, bet pēc būtības viņš kļūst tāds pats musulmanis kā viņa blakus sēdētājs Londonas metro - kristietis. Tikai pēc formālās piederības, bet praksē parasts dzīves baudītājs, kurš svētdienā iet nevis uz baznīcu vai mošeju, bet gan uz futbola stadionu un alus krodziņu. Pret šo nenovēršamo virzību tad arī izmisīgi cīnās islāma teroristi.