Kultūra un māksla mūsdienās ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu un šodien zeļ arī ārpus Rīgas. Latvijas iedzīvotāji par to piedāvājumu nevar sūdzēties – profesionālus un kvalitatīvus pasākumus pašlaik visā valstī nodrošina kultūras ministrijas un dažādu fondu finansētas organizācijas, tai skaitā, teātri, muzeji, un koncertorganizācijas. Tomēr, iedziļinoties šajā tēmā, paveras neglaimojoša statistika – daudziem Latvijas iedzīvotājiem, galvenokārt reģionos, dažādu veidu mākslas baudīšanas iespējas ir ierobežotas un daļēji pat liegtas. Naudas trūkums un attālums ir galvenie iemesli, kuru dēļ kultūras pieejamība reģionos, kā arī galvaspilsētā, ir apgrūtināta. Papētot dažādu pasākumu cenas nākas secināt, ka iedzīvotājiem kultūra kļuvusi par luksusa preci, ko viņi nevar atļauties.
 
Attālākos novados pašlaik kultūras pieejamība ir ļoti ierobežota. Neskatoties uz to, ka ik gadu tiek organizēti dažādi koncerti un teātri, to izbraukums uz lauku novadiem ir nepietiekams. Tam par iemeslu ir ne tikai atsevišķu pasākumu tehniskie parametri, kas neiekļaujas vairākuma Latvijas kultūras namu skatuvju izmēros, bet arī finansiālais aspekts. Piemēram, izbraukuma izrāde nav tik izdevīga kā izrāde teātra telpās, jo gan to apmeklējums ir krietni mazāks, nereti lauku kultūras nami ir pustukši, gan nākas domāt par papildus finansiāliem apstākļiem. Situācija Rīgā gan nav gluži labāka, jo pasākumu cenas ir dārgas un ne katrs vidējais latvietis var atļauties apmeklēt koncertu, teātra izrādi vai pat kino teātri. Iedzīvotāju zemā maksātspēja ir galvenais iemesls, kāpēc mākslas pieejamība ir diezgan zemā līmenī. Aptaujājot vairākas pašvaldības, tai skaitā Liepājas, Daugavpils, Valmieras, Cēsu, Jēkabpils, Jelgavas, Rēzeknes u.c., noskaidrojās, ka vairums no tām tikpat kā nepiešķir finansējumu kultūras pasākumiem no to budžeta. Tas raisa jautājumu, vai ir jāpieļauj, ka pašvaldības nepietiekamais atbalsts kļūst par normu tam, ka kultūras pieejamība samazinās? Meklējot pozitīvus piemērus, no kuriem mācīties, beigu beigās gan izdodas atrast vērtīgu paraugu – Ventspils pašvaldību, kura velta lielus līdzekļus tieši tam, lai nodrošinātu mākslas pieejamību ikvienam iedzīvotāju slānim.
 
Pašvaldība cenšas nodrošināt visiem ventspilniekiem atbilstoši viņu interesēm iespēju apmeklēt daudzveidīgus mākslas un atpūtas pasākumus, nodrošinot gan profesionālās mākslas pieejamību, gan iespēju attīstīt savas mākslinieciskās dotības, darbojoties amatiermākslas kolektīvos. Ventspils pilsētas pašvaldība visus profesionālās mākslas pasākumus – izrādes un koncertus – un katru ventspilnieka nopirkto biļeti uz pasākumiem dotē no pašvaldības budžeta.
 
Tā, piemēram, 2017. gadā, lai nodrošinātu, ka profesionālā kultūra ir pieejama plašam sabiedrības slānim, piešķirti 961 tūkstoši eiro. Ventspils finansiāla atbalsta 75 dažāda veida kultūras aktivitātes un vidēja cena uz vienu pasākumi ir 5 eiro. Kā piemēru varam minēt profesionālu teātru viesizrādes, tai skaitā Nacionālā teātra, Dailes teātra, Jaunā Rīgas teātra, Rīgas Krievu teātra, Liepājas teātra, Valmieras Drāmas teātra, Daugavpils teātra un Leļļu  teātra izrādes. Ja biļešu cena, piemēram Dailes teātrī, svārstās robežās no 5 līdz 22 eiro, tad “Jūras vārtos” tā ir pieejama sākot no 4 līdz 8,50 eiro. Tāpat Ventspils dotē 15 izstādes, Ventspils bigbenda, kamerkora un kamerorķestra pasākumus, kā arī 8 koncertus un 11 citus pasākumus. Pateicoties šīm dotācijām, ventspilniekiem un tuvākas un tālākas apkārtnes iedzīvotājiem ļoti plašā klāstā un par saprātīgu cenu ir pieejama augsti profesionāla kultūra.
 
Aptaujāti ventspilnieki atzinīgi vērtē iespēju apmeklēt pasākumus tepat pilsētā, norādot, ka Ventspilij ir arī nepieciešamā infrastruktūra – brīnišķīgs teātra nams “Jūras vārti”, Kultūras centrs, Jaunrades nama zāle. Ik gadu ventspilniekiem un tās viesiem ir iespēja apmeklēt ne tikai viespasākumus, bet arīdzan tikai pilsētā notiekošus un unikālus kā – “Piektdienas vakara pastaiga”, kura ietvaros pilsētas laukumos un parkos iespējams dzirdēt dažādu žanru mūziku, redzēt kino un baudīt mākslu dažādām gaumēm un vecumiem, Jūras svētkus, Zilā karoga pacelšanas svētkus, nacionālo kultūras biedrību festivālu “Ventspils vainags”, Starptautisko mūsdienu ritma mūzikas festivālu un daudzus citus.
 
Ventspils ir dzīvs piemērs tam, ka kultūrai nav robežu, laužot stereotipu, ka visi lielie pasākumi notiek tikai galvaspilsētā. Taisnības labad gan jāsaka, ka kultūras līmenis Ventspilī ir ļoti augsts galvenokārt pateicoties pašvaldības atbalstam. Ar ticību, ka kultūrai nevajadzētu būt luksusa precei, cerams, ka arī citas pašvaldības smelsies iedvesmu no Ventspils un parūpēsies, ka ikvienam iedzīvotājam par saprātīgu cenu ir iespēja klātienē apmeklēt un baudīt profesionālo mākslu.