Pagājušajā nedēļā notika bijušā iekšlietu, aizsardzības un ārlietu ministra, pašreizējā Ventspils mēra amata kandidāta Ģirta Valda Kristovska grāmatas “Ielauzties NATO” prezentācija. Kā stāsta pats autors, grāmata veltīta cilvēkiem, kas pašaizliedzīgā darbā sekmēja mūsdienu Latvijas vēstures vienu no svarīgākajiem notikumiem.
 
“Grāmata ir atskats uz Latvijas valsts aizsardzības un ārlietu jomu veikumu vairāk kā piecu gadu garumā, kad tika panākta Latvijas vēsturiskā iestāšanās NATO 2004. gada aprīlī. Esmu pie tās intensīvi strādājis vairāk kā divus gadus, atvēlot visu savu brīvo laiku – vakara stundas, nedēļas nogales un atvaļinājumus. Esmu to veltījis cilvēkiem, kas pašaizliedzīgā darbā sekmēja mūsdienu Latvijas vēstures vienu no svarīgākajiem notikumiem,” klāstīja Kristovskis.
 
Uz grāmatas vāka pašā centrā attēlota bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Šajā sakarā portāls “Tautas balss” saņēma vēstuli no kāda lasītāja, kurš vēlējās uzzināt, vai bijusī valsts augstākā amatpersona ir informēta par to, ka viņas fotogrāfija kalpo kā šis grāmatas simbolisks noformējums. Sazinoties ar eksprezidentes sekretāri Dainu Lasmani, noskaidrojām, ka grāmatas vāka noformējums ar eksprezidenti nav ticis nekādā veidā saskaņots. Papildus tam, Vīķe-Freiberga nav pat tikusi informēta par šādu faktu, lai gan pastāv iespēja, ka bilde nākusi no autora personīgā arhīva. Sekretāre gan nav lietas kursā par šī jautājuma juridisko pusi, norādot, ka tad ir tuvāk jāpēta likumdošana.
 
Lai arī Latvijas eksprezidente vienmēr ir uzsvērusi to, cik nozīmīga ir NATO loma mūsu valsts drošībā, un ka tā ir visbūtiskākā drošības organizācija pasaulē, diez vai šāda nesaskaņota darbība no Kristovska puses prezidentei ir glaimojusi. Iespējams tas darīts, lai grāmatu popularizētu, zinot, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju Vīķe-Freiberga joprojām simpatizē, taču tik pat labi šāda rīcība var liecināt par cieņas un ētikas trūkumu. Aktuāls jautājums šajā situācijā ir arī par to, kāpēc gan bijušais ministrs nav sazinājies ar Vīķi-Freibergu, lai informētu viņu par savu ieceri? Pavisam iespējams Kristovskis baidījies no atraidījuma, taču cilvēks, kurš vēlas vienmēr un visur demonstrēt savu kompetenci, diez vai vēlas pieļaut, ka viņa pašlepnums tiek iedragāts. Protams, mēs varam tikai minēt, kas liedzis jaunajam rakstniekam par šo jautājumu konsultēties ar pašu Vīķi-Freibergu, taču skaidrs, ka šāda ne pārāk cildena rīcība, viņa kā politiķa tēlu nekādā ziņā neizdaiļo.
 
Ar skaļiem solījumiem, Kristovskis šobrīd kandidē Ventspils domes vēlēšanās, pilsētniekiem piedāvājot pilsētas attīstību un virkni būtisku pārvaldes un sociālekonomisko risinājumu, kas nodrošinās Ventspils pastāvēšanu un ilgtspējīgu attīstību. Pagaidām gan nešķiet, ka atgriešanās politiskajā apritē viņam rit gludi, ja jau pat grāmatas izdošana apvīta ar intrigu un puspatiesību auru.
 
Un kā Ventspilī saka, ja pašam savas sejas nav, tad jebkura cita der, ko likt tās vietā, vai ne tā?