Tā sagadījies, ka pēdējo pāris nedēļu laikā privātās vai darba darīšanās esmu pabijis vairākās pilsētās un laukos Zemgalē un Vidzemē. Vienā no pilsētām, kuru neminēšu vārdā, ir agrs rīts, kad vajadzētu būt vislielākajai rosībai, taču pašā centrā nav nekādas steigas un satiksmes – pie kultūras nama redz kādu pavecāku kungu, kurš staidzina suni, kādu makšķernieku. Kur ir palikuši cilvēki? Izskatās kā pēc kara vai mēra laikā.

Citā pilsētiņā tā arī neizdevās atrast kafejnīcu, kur iekost brokastis. Varbūt kaut kur kāda ēstuvīte ir, taču svešiniekam nav pamanāma. Nākas braukt atpakaļ uz lielceļu, kur benzīntanks ar vismaz maizītēm un automāta kafijām. Tas pats iespaids, ka nav cilvēku. Un klusums. Kā Ingmara Bergmaņa šausmu filmā Zemeņu lauks, kur pulkstenim tornī nav rādītāju un ielas spocīgi tukšas.

Visur laukos un pilsētās var redzēt postu, ko ielām un ceļiem nodarījis šis pavasaris ar vairākām atsalšanām un sasalšanām - bedrītes, bedres un kaut kas līdzīgs veļas dēlim. Var redzēt arī, ka pašvaldības ir centušās un rāvušās kaut ko darīt lietas labā - bedres ir lāpītas, grants ceļus pamazām greiderē. Nav jau slikti, bet asfaltbetons ir tāds maita, kas necieš, ka viņu sasilda, sasaldē un tad atkal sasilda. Viņš tad taisa bedres.

Bet tad gadījās apmeklēt Ventspili. Tieši brīdī, kad tur bija ieradies janvāris - intensīva snigšana kā īstā ziemā. Pēc pāris stundām gan piepeši parādās saulīte un pabiezā sniega kārta sāk kust. Tūdaļ parādās arī dzīvība ielās - šajā pilsētā ir cilvēki. Var redzēt, ka viņi kaut kur dodas ar mērķi. Ir arī ārzemju tūristu bariņi. Ielas ar plāksnīšu segumu ir gludas, turklāt izturīgs un gluds segums ir ne tikai centrā, bet visur - pat arī privātmāju rajonos. Kādu nodrupušu apmali vai bedri grūti atrast, zālieni ir nenomīdīti, pilsētvide ir sakopta. Ir patīkami to redzēt, un tāpēc laikam ir patīkami šajā pilsētā dzīvot, mācīties un strādāt. Arī kāds potenciālais investors, redzot šo pilsētu, atzīs, ka Ventspils ir laba vieta, kur ieguldīt. Jo ir liela atšķirība, vai tev jābrien šoktos pa dubļiem vai tu redzi pilsētvidi ar tās puķēm, renovētu arhitektūru, infrastruktūru, mākslas objektiem, sporta celtnēm.

Var jau īdēt, ka, lūk, Ventspilij bija priekšrocības ar tranzītu, taču tā jau ir tāla pagātne, kad caur trubu tika sūknēta nafta. Nelāgā ģeopolitiskā situācija ir ļoti apgrūtinājusi vieglas peļņas iespējas. Taču pilsēta, kas padomju laika beigās bija tik degradēta un pat bīstama, ka no turienes cilvēki bēgtin bēga, ir pārdzīvojusi finanšu krīzes, pārkārtojusies, atradusi jaunas iespējas ražot, strādāt, izglītoties, atrast jaunus tirgus. Šeit ir tāds brīnums, par kuru citviet ir aizmirsts - Ventspilī ražo! Piemēram, ielu slaukāmās mašīnas. Rūpnīca ne tikai no ārpuses, bet arī iekšpusē ir kā Šveicē - tīrība, kārtība, jaunākās tehnoloģijas. Par spīti būtiskajam Krievijas tirgus zudumam, ir izdevies ne tikai noturēt veco darba vietu skaitu un apjomus, bet pat tos ievērojami kāpināt. Izglītība un uzņēmējdarbība Ventspilī ir roku rokā un sazobē ar izglītību - profesionāli tehniskajā izglītībā šeit apmāca uzņēmējiem vajadzīgus jauniešus, kam būs darbs.

Ventspilī ir viens grausts. Tā ir bijusī policijas ēka. Tas ir tā kā puspajokam, bet lielā mērā simboliski - šī ēka rāda, kas notiek, kad ar īpašumu nevar darboties pašvaldība, jo tas pieder valsts struktūrām. Te gan taisnības labad jāteic, ka ar policijas ēku arī tik traki nebūs - pēc kāda laika tur mitināsies Valsts ieņēmumu dienesta filiāle, un arī tā tiks savesta kārtībā.

Kāpēc Ventspils ir krāsās un rosībā, bet citur daudzviet ir noplukums, sabrukums un depresija? Tur var būt visādi skaidrojumi, bet viens varbūt ir tāds, ka Ventspils pašvaldība ir nejauka pret tiem, kas pilsētu grib mānīt un slaukt. Ventspils skaita naudu un nešķiež to vējā. Ventspils neatbalsta nesagatavotus, apšaubāmus projektus un atbrīvojas no ierēdņiem vai struktūrvienību vadītājiem, kas par lielu atalgojumu neparāda atbilstīgu darbu. Tāpēc ir arī dažs īgnais un apvainotais, kas kandidē vēlēšanās un draud Lembergam parādīt vellu.

Tas ir normāli, ka šajās vēlēšanās pilsētā valdošajai partijai Latvijai un Ventspilij būs konkurenti - ne tikai tradicionālā Saskaņa, kas gan pēdējos gados ir bijusi konstruktīva opozīcija, bet arī nikni uzklupēji - partiju «trīssavienība» ar kādreizējo iekšlietu un aizsardzības ministru Ģirtu Kristovski priekšgalā. Aiz šīs listes stāv trekni naudas maisi, kas naudu kampaņai nežēlo. Kampaņa pārsvarā notiek virtuālā vidē internetā. Pie tās strādā virkne spēcīgu sabiedrisko attiecību speciālistu un pieredzējušu propagandistu.

Tomēr ar visu lielo naudu, kas ieguldīta pret pilsētas mēru Aivaru Lembergu, varas nomaiņai pašvaldības vēlēšanās iespējami tikai divi scenāriji - visnotaļ reālistiskais un absolūti fantastiskais. Reālistiskais ir tāds, ka vairākus desmitus tūkstošu ventspilnieku nolaupīs citplanētieši un viņu vietā dosies pie urnām, lai nobalsotu par Kristovski. Absolūti fantastiskais ir tāds, ka ventspilnieki no sava prāta ies un nobalsos par Kristovski.