Latvijas pseidovalstisko mediju lasītāji un skatītāji pēdējā laikā tiek zombēti ar nemitīgi atkārtotiem apgalvojumiem, ka tikai Krievija, Krievija un vienīgi Krievija var fabricēt viltus ziņas. Patiesībā dažiem ar Krieviju saistītajiem medijiem iznākošā viltus ziņu produkcija ir vārgs purkšķis, salīdzinot ar to viltus ziņu fabricējumu troksni, kas iznāk no pasaules globālajiem medijiem, kad viltus ziņu galvenais mērķis ir apmuļķot naivu investoru miljonus.

Viens piemērs. 2013. gada 23. aprīlī it kā tika uzlauzts ziņu aģentūras Associated Press Twitter konts, kurā tika ievietota viltus ziņa, ka ASV prezidenta rezidencē ir notikuši divi bumbu sprādzieni, kuros ievainojumus guvis Baraks Obama. Viltus ziņu pirmajās trijās minūtēs retvītoja divi tūkstoši Twitter kontu turētāju un to izlasīja vismaz divi miljoni cilvēku. Jau pēc trim minūtēm Associated Press ziņu atsauca, bet pa to laiku algoritmizētās datorprogrammas, kuras izmanto spekulācijām fondu tirgos, noreaģēja un deva komandu masveidīgai akciju pārdošanai. ASV fondu tirgus kapitalizācija nokritās par 1%. Vērtējot tikai Ņujorkas fondu tirgos iekļautās akcijas, Dow Jones indeksā iekļauto akciju kapitalizācija trijās minūtēs zaudēja 200 miljardus ASV dolāru no to iepriekšējās vērtības. Tie, kuri savas akcijas pārdeva pirms 13.00 pēc Ņujorkas laika un sāka tās atkal iepirkt trešajā minūtē pēc viltus ziņas palaišanas, nopelnīja desmitiem un simtiem miljonu dolāru dažās sekundēs.

Jautājums par viltus ziņu fabrikām pie globālajiem medijiem atkal radās, kad pagājušajā nedēļā, aģentūra Reuters izplatīja ziņu, ka maijā Krievijas dzelzceļš ievērojami samazināja kravu piegādes Latvijas virzienā. Šo informāciju kā viltus ziņu novērtēja gan Latvijas Ministru prezidents, gan Latvijas transporta nozares līderi un pat Krievijas dzelzceļa vadība.

Ja novērtējam transporta nozares statistiku, tad 2017. gads Latvijas tranzītam bija labāks par 2016. gadu. Latvijas dzelzceļš 2017. gada pirmajā ceturksnī pārvadāja par 8% vairāk kravu nekā pērn. Zināms samazinājums bija vērojams šī gada aprīlī, kad pārvadāto kravu apjoms jau bija par 2,5% mazāks nekā 2016. gada aprīlī.

Visai labie dzelzceļa kravu pārvadājumu rezultāti parādījās arī labos Latvijas lielāko ostu darbības rādītājos. 2017. gada aprīlī Ventspils ostā tika pārkrauti 2,4 miljoni tonnu kravu, kas bija par 60% vairāk nekā pagājušā gada aprīlī. Savukārt 2017. gada pirmajos četros mēnešos Ventspils ostas termināļi pārkrāva par 25% vairāk kravu nekā pirms gada.

Nedaudz sliktāk klājas Rīgas ostai, kurā 2017. gada pirmajos četros mēnešos pārkrauto kravu apjoms ir par 0,3% mazāks nekā pērn. Visai satraucoša ziņa ir tā, ka 2017. gada aprīlī Rīgas brīvostas termināļi pārkrāva par gandrīz 50% mazāk lejamkravu nekā 2016. gada aprīlī. Tas izraisīja kopējo aprīlī pārkrauto kravu samazinājumu par 7%, salīdzinot ar 2016. gada aprīli. Lejamkravu samazinājums, visticamāk, ir saistīts ar Krievijas izpildvaras pagājušā gada lēmumu pārtraukt lejamkravu tranzītu caur Baltijas valstu ostām vispār.

Savukārt visos citos kravu veidos Rīgas brīvostas termināļiem šī gada aprīlī bija pieaugums, beramkravām pat par 8,6% vairāk nekā 2016. gada aprīlī.

Pašlaik korekti maija dati vēl nav pieejami, bet indikācijas neliecina par radikālu tranzīta pārtraukšanu no Krievijas uz Latvijas ostām.

Iemesls nav Krievijas ekonomiskās stratēģijās maiņā. Tieši pretēji! Krievija ir noteikusi ekonomisko stratēģiju, kas ir saistoša Krievijas dzelzceļam - radīt labvēlīgus apstākļus, lai Krievijas kravas tiktu eksportētas tikai caur Krievijas ostām. Iemesli vieglam optimismam ir meklējami kopējā eksporta kravu apjomu pieaugumā Krievijā. Šogad Krievijas dzelzceļa transporta nozare ir atguvusies no krīzes un uzrāda rekordlielus pārvadājumu apjomus. Taču Krievijas Baltijas jūras ostu termināļu un pievedceļu kapacitāte ir tuvu maksimālam noslogojumam. Lai palielinātu Krievijas eksporta apjomus, ir vispirms jāuzceļ jauni termināļi un jāpaplašina pievedceļu kapacitāte. Kamēr netiks pabeigti jauni termināļi vai modernizēti esošie, kamēr netiks paaugstināta uz ostām ejošo dzelzceļa līniju kapacitāte, pat negribot būs jāizmanto citu valstu ostas, īpaši tāpēc, ka izmantot, piemēram, Latvijas ostas ekonomiski ir pat izdevīgāk.

Tomēr ir vēl viens faktors, kas var nākt par labu Latvijas tranzītam. Riski par būtisku Krievijas kravu plūsmas ierobežošanu caur Ukrainu dramatiski pieaug. Kravu plūsmas samazinājums Ukrainas virzienā neizbēgami uzlabos Latvijas transporta nozares rādītājus, ja vien Latvijas valdība neizdomās iesaistīties agresīvu vienpusēju sankciju spēlītēs.