Vienīgais reālais labums no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izraisītās jezgas ap auto tirgotāju sludinājumiem portālā ss.lv būtu tādi grozījumi likumos, kas noteiktu automobiļu un citu nopietnu mantu pārdošanas sludinājumu licējiem autorizāciju ar Latvijas komercbanku izdotajām kodu kartēm.

Paldies VID vismaz par to, ka tagad visiem viss skaidrs vismaz par privātpersonu aizpildīto segmentu lietoto automobiļu tirgū. Pieticīgāk sakot, skaidrs visiem tiem, kuri sekoja ziņām par VID lēmumu slēgt sludinājumu portālu ss.lv. Lēmums, maigi sakot, jocīgs: kas tad sludinājumos tāds, ko VID darbinieki nevar tāpat kā jebkurš mirstīgais izlasīt un izrakstīt no paša sludinājuma, ieskaitot visiem uzrādītos kontakttālruņu numurus un elektroniskā pasta adreses, un ko ss.lv zina par auto tirdzniecību tādu, kas neparādās Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datu bāzē? Atbildes uz šādiem jautājumiem VID glabāja kā valsts noslēpumu, bet galu galā tomēr ļāva saprast savu ierēdņu domu gaitu. Proti, ka viņiem vajag nevis automašīnu pārdevēju, bet pārdošanas sludinājumu licēju elektroniskās adreses, kas patiešām var nebūt viens un tas pats. Citiem vārdiem sakot, VID cerēja izskaitļot cilvēkus, kuri nav reģistrējuši uzņēmējdarbību, bet faktiski ar to nodarbojas, nepārtraukti uzpērkot lietotas automašīnas Vācijā u.c. Rietumeiropas valstīs lētāk un pārdodot tās Latvijā dārgāk. Ak, būtu gan jauki likt viņiem samaksāt nodokļus no automašīnu cenu starpības! Diemžēl šī domu gaita izrādās tāda, kādu mēdz raksturot ar sakāmvārdu par ratu jūgšanu zirgam priekšā. VID vajadzēja vispirms parūpēties par viņiem vajadzīgo datu nonākšanu ss.lv un visos citos elektronisko sludinājumu portālos un komplektā ar to jau likumā ierakstīt, ka pa šo un tikai šo datu sadaļu VID drīkst rakāties kā pa savu ķešu (kā tagad pa CSDD datu bāzi). Tas viss vēl ir izdarāms šogad, ieliekot attiecīgos likumu grozījumus valsts 2018. gada budžetu pavadošo likumu paketē, ko Saeima pieņem bez apspriešanas (ja godīgi, tad bez izlasīšanas); slikta prakse, protams, bet labāka nekā raustīšanās, vienā gadījumā kaut ko darot un pavisam līdzīgā gadījumā nedarot, jo tā taču neesot labi un skaisti.

Tātad uzdevums ir izskaitļot, noapaļoti sakot, to cilvēku simtu, kuri Latvijā parādās reti, jo riņķo pa Rietumeiropas auto plačiem, mēģinot nokampt automobiļus ar lielāko cenu paaugstināšanas potenciālu tajās stundās vai tikai minūtēs, kamēr šo pašu auto nav savācis kāds cits no simt tūkstošiem pārpircēju, kas Rietumeiropā pārstāv Lietuvu vai Poliju, Rumāniju vai Bulgāriju un tā tālāk līdz Turcijai un vēl tālāk visu Āfriku. Tikpat izšķirošs nosacījums šo cilvēku izdzīvošanai ir prasme Rietumeiropas iestādēs vai dokumentu viltotāju tīklos sadabūt pa pusei aizpildītas, tajā skaitā apzīmogotas un parakstītas, veidlapas, kurās automobiļu gala pircēju uzvārdi tiks ierakstīti tad, kad šie pircēji Latvijā atradīsies un dosies uz CSDD, lai reģistrētu automobili, ko it kā paši nopirkuši ārzemēs. Jautājums, vai šādi cilvēki obligāti sūtīs un apmaksās savu savākto auto pārdošanas sludinājumus no Latvijas elektroniskajām adresēm un banku kontiem? Vai VID darbinieki ir kaut ko dzirdējuši par mobilajām internetbankām, kas tieši kā radītas cilvēkiem, kam jādzīvo no mētāšanās katru dienu pa vairākām valstīm? Un kas tad šī mobilā internetbanka ir - tas no lietotāja viedokļa ir mobilais telefons, kas noder arī automobiļa fotografēšanai un attēla nosūtīšanai uz sludinājumu portālu. Tur jau tā lieta, ka konfliktā ar ss.lv VID ierēdņi ir kārtējo reizi nodemonstrējuši savu nevēlēšanos un patieso nespēju apjēgt šādas darbības ātrāk, nekā pūcei aste uzziedēs. Un tad vēl pieļāvums, ka ne viens vien no nelegālajiem auto tirgoņiem varēja paredzēt VID un arī citu valstu nodokļu piedzinēju gājienus jau vairākus gadus iepriekš un par mazu, bet taisnīgu samaksu iznomāt ar automobiļu pirkšanu un pārdošanu nepieciešamajai saziņai mobilo telefonu no kāda vācu Tarika vai Šarika...

    Neko daudz labāku VID nesola arī variants, kad sludinājumi likti no Latvijas adresēm, kas izrādīsies tās pašas adreses, kuras var uzzināt no sludinājumiem. Katrs kaut cik vērienīgs automobiļu uzpircējs sava apgrozījuma uzturēšanai noteikti ir apgādājies ar Latvijas pārpircēju grupu, kuras dalībniekiem seko nākamās un atkal nākamās kārtas pārpircēji. Ikviens no tiem iegūst automobiļus par zemāku cenu, ja pieņem pārdošanai vairākas preces vienības un uzņemas risku tās nepārdot vai pārdot pat zem tās cenas, par kādu paši tās pirkuši. Tādā gadījumā VID iznāks darīšana ar sīkmaņiem, kurus varētu noķert kaut šodien, bet tas nevienam nav interesanti.

Tomēr atkāpties VID vairs nedrīkst. Tas nozīmētu, ka uzklupšana ss.lv jau no paša sākuma bija trokšņošana, lai attaisnotu savu nespēju noķert vissīkāko darboni auto pārpircēju rūpalā. Ja VID grib parādīt patiesu vēlmi trenkāt kaut tikai sīkos blēžus, tad lai sagatavo Finanšu ministrijai un tālāk Saeimai likumu grozījumus, atbilstoši kuriem noteiktu automobiļu un citu nopietnu mantu pārdošanas sludinājumu licējiem autorizāciju ar Latvijas komercbanku izdotajām kodu kartēm neatkarīgi no tā, kurā pasaules daļā sludinājuma licējs atrodas.