Laika īsināšanas nolūkā gadījās saruna ar Latvijas vidējo vēlētāju: viņš bija pārliecināts, ka visās Latvijas (un viņa personīgajās) nelaimēs vainojami «oligarhi», ka valsti uz saulaino tāli aizvedīs Strīķe un ka labāka valsts prezidente par Sipenieci nav iedomājama. «Principā,» viņš turpināja, «valstī pa lielam viss ir kārtībā, vajag tikai dažus uzlabojumus naudas iekasēšanā.» «Principā piekrītu,» apliecinoši māju ar galvu, jo kašķēties ar vidējo vēlētāju būtu tāpat kā debatēt ar zedeņu sētu: argumenti iesprūdīs starp lunkanajām kārklu klūgām un tur arī paliks bez reālas iedarbības.

Kad mūsu saturīgā saruna dabiski nobeidzās, manī samilza šaubas: hm, bet ja nu vēlētājam tomēr bija taisnība un valstī tiešām viss «pa lielam» ir kārtībā, vajag tikai mazliet uzlabot naudas iekasēšanu? Lūk, viens izcils piemērs, kā pārliecinoši iekasēt: nule valdība atbalstīja grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas likumā, proti, šī apdrošināšana turpmāk būs jāiegādājas arī tad, ja transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē. Nodomāju: ja mans vecais dranduļets kluknē šķūnītī, pa kuru pabraukt var kaut vai divus metrus, tas jāapdrošina. Lai nebūtu problēmu, nolēmu apdrošināt arī tos braucamrīkus, kuri man nepieder. Piemēram, kaimiņa kombainu. Un, ja ņem vērā, ka OCTA nu kļuvusi teju par luksuspreci, tad valsts (es tā saprotu, ka valsts, vai ne?) iegūs kārtīgu kāpostu. Tikai vakar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs precizēja, ka «Finanšu ministrijas medijiem izplatītā ziņa par minētajiem OCTA likuma grozījumiem acīmredzami interpretēta nepareizi», proti, mans dranduļets nebūs jāapdrošina, bet kaimiņam viņa kombains - gan. Nav skaidrs tikai tas, kurš interpretējis nepareizi, bet kurš - kārtējo reizi aiz ekseļa tabulām nav pamanījis tos, kuri reāli pilda valsts kasi ar saviem nodokļiem.

Lai tā pildītos straujāk, var ieteikt vēl citus iekasēšanas veidus: apdrošināt mājasmammas pret ievainojumiem, kurus var radīt burkānu rīve, kamīnu kurinātājus pret sērkociņu neapdomīgu lietošanu, var apdrošināt atbildību par kaķa ieskriešanu kaimiņa vistu kūtī, gaisa piesārņošanu ar nejauši pasprukušiem balodīšiem utt. Apdrošināšanas iespēju ir miljoniem, līdz ar to attiecīgās firmas zels un plauks, protams, tās arī maksās valstij nodoklīšus, un visi būs laimīgi.

Tikai nevar saprast, kur valstsvīri liks to milzu naudu, kas būs iekasēta. Ieguldīs veselības aprūpē? Nesen apstiprinātais veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts liek domāt, ka nekāda finansēšana nenotiks: no šī tiesību akta ir pazudis pants, ka 4% no IKP medicīnai jāsasniedz 2020. gadā. Palikuši tikai procenti, bet gads pazudis... Paslēpies anotācijā. No likuma pazudusi arī vienošanās starp Veselības ministriju un sociālajiem partneriem par konkrētu finansējuma palielinājumu medicīnai no 2018. līdz 2020. gadam. Tāpat kā purva akacī iekritis iepriekš paredzētais mediķu darba algu paaugstinājums. Valdības runas par veselības aprūpi kā prioritāti ir tukšmuldēšana. Bet skan jau smuki.

Un tātad - kur likt naudu? Ir atrasts bezgalīgs caurums, kurā var gāzt un gāzt: valsts iestādes un ministrijas ar ierēdņu nepārskatāmo armiju. Pērn piemaksas tajās sasniegušas 81 miljonu eiro, tās galvenokārt piešķirtas formāli, ko revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Jauki, ka Finanšu ministrijā piemaksu «par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti» saņem 94% darbinieku. Pērn šādā veidā tur izmaksāja 1,62 miljonus eiro. Nē, ne par varoņdarbiem, kas nav iekļauti darba aprakstā, bet par ikdienas pienākumu veikšanu. Arī Zemkopības ministrija šādā veidā izcēlusies ar 1,06 miljoniem eiro. Mazliet atpaliek pārējās ministrijas, bet gan jau pirmrindnieces tiks panāktas. Apdalīta sajutās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), tāpēc aiz slēgtām durvīm valdība lēma, ka no dotācijas skolēnu brīvpusdienām jāpārdala 230 000 eiro IZM darbinieku samaksai - ministrijas darbinieku «kapacitātes celšanai»...

Vēlreiz apdomāju vidējā vēlētāja optimistisko skatījumu uz valsts ikdienu, kurā viss «pa lielam» ir kārtībā. Ierēdņi ar ministriju vadības dzelžainu atbalstu turpinās slaukt nodokļu maksātājus, mēs turpināsim finansēt piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Un tā «pa lielam» un «pa mazam» mūs turpinās apkraut kā tādus ganību cinīšus. Paši zināt, ar ko.