Eiropas pētījumu centrs nupat laidis klajā analītisku ziņojumu Latvija: attīstības rezultāti 2007.–2017. gadā un prognoze 2018.–2022. gadam. Es te skaršu vien prognozes un autoru (M. Rodins, J. Zaicevs…) ar tām saistītos scenārijus (pesimistisko un optimistisko). Vairāki ziņojumā ietvertie paredzējumi ir jau dažādos līmeņos dzirdēti. Piemēram, autori secina, ka tuvākajos piecos gados to ārpolitisko faktoru, kuri ietekmē Latviju, konfigurācija būtiski mainīsies. Tāpēc, ka: - ASV turpinās pakāpeniski pārvietot savas politiskās ietekmes centru uz Klusā okeāna reģionu, kādēļ rūpes par Eiropas drošību guls uz eiropiešu pleciem. Turklāt tas tuvākajā laikā vājinās ASV prasījumu Latvijai būt par šķirtni, barjeru starp Rietumeiropu un Krieviju; - Lielbritānijas izstāšanās vājinās ES arī ekonomiski. Rietumeiropas valstis piekops «divu ātrumu» Eiropas politiku, kas Latviju noliks ārpus paātrinātiem integrējošiem procesiem, kādi raksturos Berlīni un Parīzi. Eiropā taps pieprasītāka tai pieņemama Latvijas vadošā elite, taču politisku ietekmes instrumentu ES nebūs; - Krievijas, kura veido stratēģisku savienību ar Ķīnu, ietekme pakāpeniski augs, arī no tās puses radīsies pieprasījums pēc tai vēlamākas politiskas elites Latvijā, taču arī šiem abiem aktoriem nebūs instrumentu, ar kuriem ietekmēt iekšējo situāciju valstī. Ziņojuma autori uzskata, ka par svarīgāko sociālpolitisko iekšpolitiskās ietekmes faktoru var kļūt 2017. gada nogalē pieņemtā nodokļu reforma. Paredzēts, ka etnosociālā hierarhija sabiedrībā saglabāsies. Taču, pieaugot krīzes izpausmēm, notiks pārmaiņas valdošajā koalīcijā. Saskaņā ar vienu versiju: nacionālradikāļi pakļaus nacionālliberāļus. Saskaņā ar otru: nacionālliberāļi mēģinās vājināt nacionālradikāļu ietekmi un paņems par «jaunāko» partneri partiju, kura tagad pārstāv krievu uzņēmēju intereses. «Bet tad šai partijai būs jāatsakās no plašu krievu iedzīvotāju masu interešu aizstāvības.» Tiek apgalvots, ka «arī tuvākajos piecos gados Latvijas oficiālā ideoloģiskā doktrīna būs latviešu radikālais nacionālisms, kurš apkalpo esošās valdošās elites intereses». Te ar savu tiesu ironijas jāpiebilst, ka var būt vēl bēdīgāk. Jo Latvijas partijām varbūt gan ir ideoloģiski nosaukumi, bet nav ideoloģiju. Pat Nacionālā apvienība manā uztverē nav šajā ziņā valstiski sakopusies. «Vienīgā pieņemamā sabiedriskā doktrīna paliks kristietība.» Autori prognozē divus attīstības variantus - pesimistisko un optimistisko. Tiek pesimistiski prognozēts, ka «līdz 2020. gada sākumam ražošanas pieauguma avoti būs izsmelti». Tāpēc, ka: - ražošanā būs iesaistīti visi darbaspējīgie, bet nacionālradikāļi neļaus uzņēmējiem ievest lētu darbaspēku no aizrobežas. Reemigrācijas programma netiks īstenota zemās darba apmaksas dēļ Latvijā; - tāpēc, ka nenākas gaidīt ārvalstu investīcijas ekonomikā, kura pastāv stagnācijā; - 2020. gadā Krievija pārtrauks savu kravu tranzītu caur Latvijas ostām; - 2021. gadā līdzekļi, kas ienāks no ES fondiem, samazināsies par 40% u.c. Pesimistiskais scenārijs paredz, ka IKP apjoms 2022. gadā kritīs par 3% samērā ar 2017. gadā sasniegto. Attiecīgi samazināsies arī darba vietu skaits un iedzīvotāju materiālā patēriņa līmenis. Turpināsies sociālo struktūru degradācijas process, un līdz ar to depopulācijas un emigrācijas procesi kļūs izteiktāki. Paredzams, ka 2022. gadā Latvijā varētu dzīvot vien 1 800 000 cilvēku. «Ar to nepietiks, lai uzturētu visu sociālo un ražošanas infrastruktūru.» Savā ziņā var teikt, ka autori atbalsta mūsu aizsardzības politiku, ciešāku NATO piesaisti Latvijai. Jo pesimistiskajā scenārijā pieļauj, ka etniska konflikta gadījumā Krievija var iejaukties. Pieļauj arī, ka šī konflikta izvērsums var novest līdz militārām (bez kodolieročiem) sadursmēm. Savukārt optimistiskais scenārijs paredz, ka nacionālliberāļi atstums nacionālradikāļus no svarīgāko sociālekonomisko lēmumu pieņemšanas. Tas ļaus uzlabot ražošanu un piesaistīt darbaspēku no ārienes. 2022. gadā Latvijas ekonomika samērā ar 2017. gada līmeni pieaugs par 3%. Iedzīvotāju patēriņa līmenis nesamazināsies, sociālā degradācija rimsies. Iedzīvotāju skaits samazināsies vien par 0,5% gadā, un 2022. gadā Latvijā dzīvos 1880 tūkstoši cilvēku. Etniskā konflikta izvērsums Latvijā tiks apturēts. Tas ļaus izvairīties no Krievijas iejaukšanās Latvijas iekšējās lietās. Es te apzināti bremzēju savus komentārus. Jo man it bieži nācies pieredzēt, ka šādu uzskatu oponenti gala beigās nejēdz neko labāku kā piedāvāt būtībā tādus pašus scenārijus. Tikai «izejot no pretējā». Gribu paskatīties, kā būs šoreiz.