Ja ticam Latvijas līderu izplatītajai informācijai par finanšu sistēmas uzraudzību, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Latvijā strādā perfekti. Latvijas likumi un ES noteiktie banku darbības regulējumi tiek perfekti ievēroti. Tomēr, par spīti tam, ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas lēmumu publiskošana bija liktenīga vienai no lielākajām Latvijas komercbankām. Kaut kā dīvaini sanāk. Latvijas komercbanka darbojas, ievērojot likumu, sankciju un noteikumu rāmi (pērn Finanšu un kapitāla tirgus komisija pat neuzlika naudas sodu ABLV Bank, bet citām komercbankām naudas sods tika uzlikts), nekas smags netiek pārkāpts, bet tad pēkšņi kā zibens no skaidrām debesīm - ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas paziņojums par ABLV Bank. Ko tad FKTK darīja nepareizi? Ja ABLV Bank ievēroja visas prasības, kuras izvirzīja FKTK, visas prasības, kuras ir noteiktas Latvijas likumos, tad tas nozīmē, ka Latvijā ir atļauts noteiktu darbību kopums, kuras pārkāpjot jebkura komercbanka var pāris dienu laikā tikt likvidēta. Ir valstiski svarīgi noskaidrot, kurā vietā Latvijas finanšu sistēmā ir tik briesmīgs defekts, kas tas nākotnē var radīt tikpat katastrofālas sekas. Pirmā savu skatījumu, meklējot banku sistēmas defektu, izteica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, ierosinot Latvijā ieviest jaunu nodokli - riskanto klientu transakciju nodokli. Finanšu ministres pozīcija ir saprotama. Lai bankas turpina apkalpot riskantos klientus pēc sirds patikas, bet lai dalās ienākumos ar Latvijas valsti nodokļu veidā. Dana Reizniece-Ozola izteicās, ka ārvalstu klientu apkalpošanas bizness Latvijas banku sektorā pāris gadu laikā ir jāsamazina uz pusi. Nodoklis laikam stimulēs mazināt riskanto klientu transakciju skaitu. Uzdosim loģisku jautājumu. Ja ABLV Bank veiktu pilnīgi visas tās pašas transakcijas, kuras izraisīja ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas neapmierinātību, bet par visām šīm transakcijām Latvijas teritorijā būtu samaksāts finanšu ministres ieteiktais riskanto klientu transakciju nodoklis, vai tas atturētu ASV bāzēto noziegumu apkarošanas dienestu no ABLV Bank darījumu izpētes un attiecīgā dokumenta publiskošanas? Ir saprotama finanšu ministres vēlme izgudrot jaunus nodokļus. Ir saprotama finanšu ministres vēlme nodokļu veidā iztukšot Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju makus, bet šāda reforma neatrisinās un nenovērsīs nākotnes riskus, uz kuriem vērš uzmanību ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija. Tas ir pirmkārt. Otrkārt. Latvijas lielāko komercbanku vadība saprot, ka Latvijā noteiktā normatīvā bāze un Latvijas FKTK piekoptā reālā prakse ir nepietiekama un nevar novērst iespējamās ASV kontrolējošo iestāžu represijas pret Latvijas banku sektoru. Tā kā FKTK piekoptā prakse rada nozīmīgus riskus visam Latvijas banku sektoram un faktiski apdraud Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti, Latvijas Komercbanku asociācijas dalībnieki brīvprātīgi vienojās noteikt daudz stingrāku riskantu darījumu regulējumu, nekā to pieļauj likumi un FKTK instrukcijas. 2017. gada nogalē LKA pieņēma dokumentu ar nosaukumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas politika un vadlīnijas, kurā daudz detalizētāk ir izteikti ieteikumi, ar kurām klientu grupām komercbankām būtu vispār jāatsakās sadarboties. Diemžēl Latvijā ir radīta sistēma, ka komercbankām pašām ir jāuzņemas arī tās funkcijas, kuras valsts ir uzticējusi citai konkrētai valsts institūcijai - prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam jeb Kontroles dienestam. Normāla procedūra būtu, ja Latvijas Kontroles dienests darbotos līdzīgi tam, kā ASV darbojas ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija. Komercbankām ir obligāts pienākums ziņot Kontroles dienestam par ikvienu neparastu un aizdomīgu darījumu. Visas Latvijas uzņēmējsabiedrības 2017. gada laikā nosūtīja Kontroles dienestam gandrīz 18 tūkstošus ziņojumu par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, no tiem Latvijas komercbankas nosūtīja aptuveni 12 tūkstošus ziņojumus. Būtu normāli, ja Kontroles dienests būtu tā valsts struktūra, kas gan dotu rīkojumus bankām par klientu riska grupām, gan ieteiktu izvērtēt sadarbību ar augsta riska klientiem, gan apturētu transakcijas noteiktiem aizdomīgiem uzņēmumiem utt. Taču no visa Kontroles dienesta saņemto ziņojuma apjoma 2017. gadā tikai 225 ziņojumi tika nodoti izmeklēšanas iestādēm. Tā kā FKTK instrukcijas ir nepilnīgas, bet Kontroles dienests ziņojumus tikai kolekcionē, vienīgā faktiskā barjera darbā ar augsta riska klientiem ir nozares iekšējais regulējums un konkrētu banku darbinieku lēmumi. Taču banku darbinieku ienākumi ir atkarīgi no... darba ar augsta riska klientiem. Līdz ar to banku darbinieki nonāk morālas dilemmas priekšā - atteikties strādāt ar augsta riska klientu un samazināt savas algas un bonusu lielumu vai pievērt acis uz robežgadījumiem un turpināt labi pelnīt. FKTK un Kontroles dienesta funkciju nogrūšana izlemšanai privātu struktūru algotiem darbiniekiem ir bezatbildība no valsts pārvaldes puses. Līdz ar to var secināt, ka ABLV Bank izzušana ir divu institūciju - FKTK un Kontroles dienesta - nepietiekamas darbības vai bezdarbības sekas. Reaģējot uz notiekošo, Saeimai būtu kritiski jāizvērtē, cik kvalitatīva ir normatīvo aktu bāze, kas regulē FKTK un Kontroles dienesta darbu, kā arī jāizvērtē konkrētu FKTK un Kontroles dienesta amatpersonu kompetence vadīt tik nozīmīgas struktūras. Tikai - vai koalīcijas vadībai patiešām ir vēlēšanās šogad sākt novērst finanšu sektora nākotnes problēmas, jo ir taču daudz ērtāk atstāt visu kā ir, bet izmantot situāciju, lai ieviestu vēl vienu jaunu un bezjēdzīgu nodokli.