Pieņemsim, ka vienam Latvijas iedzīvotājam ir uzkrāti 10 000 eiro, kurus viņš ir ieplānojis tērēt vecumdienās. Šo naudu varētu iemaksāt vienā no trešā līmeņa pensiju fondiem, bet, kā liecina INDEXO veiktais pētījums (https://indexo.lv/UDA/), Latvijas privāto pensiju fondu atļautie administratīvie izdevumi ir visdārgākie starp OECD valstīm. Tomēr, lai veidotu uzkrājumus vecumdienām, var iztikt arī bez starpniekiem. Tos var noglabāt banku depozītos. Diemžēl pašlaik gandrīz vai visas eirozonas bankas par eiro depozītiem, ja to termiņš ir mazāks par diviem gadiem, procentus nemaksā vispār. Tomēr, ja nauda tiek uzkrāta vecumdienām, tad var izvēlēties maksimāli garus depozītu termiņus. Depozītiem uz piecu gadu termiņu procenti jau tiek maksāti - pat Latvijā ir bankas, kas piedāvā 1% gadā, bet Eiropā ir bankas (uz kurām attiecas depozītu valsts apdrošināšana), kuras piedāvā par piecus gadus ilgu depozītu līdz diviem procentiem gadā. Noguldot uzkrājumus bankas depozītā uz pieciem gadiem par 1,75%, ikviena cilvēka administratīvie izdevumi būs tikai laika patēriņš, lai vienu reizi internetbankā veiktu attiecīgos klikšķus. Pēc tam tiešu administratīvo izdevumu nav. Toties termiņa beigās, ja procenti summēsies pie depozīta, uzkrājumam būtu jāpieaug līdz 10 900 eiro. Lai tiktu pie šāda pieauguma piecu gadu termiņā, nav vajadzīga nekāda ekonomiskā izglītība, nav vajadzīga specifiska infrastruktūra un zināšanas par akciju tirgiem. Būtu normāli un loģiski, ka tie, kas uzņemas pārvaldīšanā pensiju fondus un citus uzkrājumu instrumentus, savu atlīdzību sāktu rēķināt tikai no ienākumiem, kas pārsniedz primitīvu līdzekļu izvietojumu ilgtermiņa banku depozītos. ASV, kur sešu gadu depozītu likme lielākajās bankas ir 3% gadā, komisijas maksa par ieguldījumu fondu pārvaldību ir 0,5-0,6% gadā. Taču Latvijā līdzekļu uzkrājumu pārvaldītāji, bankas un apdrošinātāji iekasē tik lielas maksas par administratīvajiem pakalpojumiem, ka tās pat samazina uzkrājumu lielumu. Kā liecina INDEXO pētījuma rezultāti - gandrīz visi Latvijas tirgū pieejamie uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumi ar garantēto ienesīgumu ieguldītājam rada šo līgumu slēdzējiem būtiskus zaudējumus. No tā izriet, ka «brīvā tirgus un efektīvas konkurences apstākļos šie produkti nevarētu pastāvēt, jo standarta situācijā tie patērētājam praktiski ar garantiju rada zaudējumus». Kāpēc tirgus ekonomikas likumi, kas darbojas ASV, nedarbojas Latvijā? Tāpēc, ka pirms 20 gadiem, kad Parex un citu baņķieru politiskā ietekme bija neiedomājami liela, tieši viņi Latvijas likumdevējiem nodiktēja un Saeima paklausīgi nobalsoja par citās zemēs neiespējamu banku un apdrošināšanas sektora protekcionismu, ļaujot tiem visiem Latvijas iedzīvotājiem uzspiest neizdevīgus pensiju fondu pārvaldības un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumus. Kaut vai viens piemērs. Ikvienu, kurš pats pārvaldīs savus uzkrājumus vecumdienām, Latvijas valdība finansiāli sodīs, paspiežot maksāt katru gadu 20% par ienākumiem no kapitāla. Atbilstoši likumam 20% nodoklis ir jāmaksā no visiem ienākumiem, kas rodas no «finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas». Ikvienam, kurš izdomās savus vecumdienu uzkrājumus izvietot nodalītā, bet personīgi pārvaldītu depozītu sistēmā, būs jānomaksā 20% nodoklis no depozītu procentiem katru gadu. Savukārt tiem, kas desmito daļu no gada ienākumiem ieskaitīs privātajos pensiju fondos, kas izveidoti saskaņā ar likumu Par privātajiem pensiju fondiem, ieskaitītā summa tiks atbrīvota no iedzīvotāju ienākuma nodokļa vispār. No iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvo arī maksājumus par dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu), bet tikai tiem uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Latvijas koalīcijas valdība ietiepīgi nereformē iepriekšējo korumpēto valdību uzspiestos noteikumus, kas pārvērta iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par netaisnīgu un negodīgu subsīdiju neefektīviem un izšķērdīgi dārgiem komercbanku un apdrošināšanas sabiedrību produktiem. Tieši tāds ir viens no INDEXO pētījuma secinājumiem: «Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa būtībā kļūst par subsīdiju apdrošināšanas sabiedrībām, kas ļauj tām piedāvāt Latvijas iedzīvotājiem neizdevīgus produktus un pelnīt uz iedzīvotājiem paredzētās nodokļu atmaksas rēķina.» Mēs labi apzināmies, ka korumpētā un satrunējusī sistēma, kas veidojās 20 gadu laikā, nav pārveidojama vienā mirkli, tāpēc mēs atbalstām INDEXO aicinājumu Saeimai vēl līdz velēšanām grozīt Likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Arī mēs uzskatām, ka demokrātiskā un civilizētā valstī nav pieļaujama iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa par tādiem līgumiem ar garantēto ienesīgumu, kuri pēc izmaksu segšanas klientam rada zaudējumus. Mēs atbalstām ierosinājumu ar likumu noteikt, ka iespēja atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli ir piemērojama ne tikai uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumiem un iemaksām 3. pensiju līmenī, bet arī ieguldījumiem jebkurā Latvijā reģistrētā ieguldījumu fondā, ja ieguldītājs slēdz līgumu par ieguldījumu veikšanu vismaz 10 gadu garumā.