Tā vietā, lai pirms Saeimas vēlēšanām sasparotos finiša spurtam un vismaz mēģinātu pabeigt iesāktos darbus un izpildīt solījumus, koalīcija labprātāk tos iekonservē un deleģē nākamajai valdībai un Saeimai. Nav vairs laika veco solījumu pildīšanai, kad jau jākaldina un jābārsta jauni! Turklāt daļa darbu iesprūduši partiju strīdos un priekšstatos par to, kas varētu nebūt populāri vai kurus citas partijas varētu populistiski izmantot priekšvēlēšanu kampaņā. Nupat valdība līdz oktobra beigām, uz laiku pēc vēlēšanām, atlikusi ziņojuma uzklausīšanu un līdz ar to arī lemšanu par darbaspēka piesaisti no trešajām valstīm profesijās, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu. Esošā valdība nav sadūšojusies atvērt darba tirgu pretēji uzņēmēju un ekspertu ieteikumiem. Nav vairs laika veco solījumu pildīšanai, kad jau jākaldina un jābārsta jauni! Arī Ekonomikas ministrijas pētījumā apliecināta šāda nepieciešamība, ja gribam saglabāt ekonomikas izaugsmi: iedzīvotāju, jo īpaši darbaspējas vecumā, skaits samazinās, pēdējā dekādē zaudēti 15% darbaspēka, ekonomikas izaugsme darbaspēka deficītu palielina vēl vairāk, izaugsme arī citās Eiropas valstīs aizvilina strādājošos no Latvijas, uzņēmēji nevar attīstīties darbaspēka trūkuma dēļ, kas atsevišķās jomās ir īpaši izteikts... Lai arī noteikumi pieļautu darbaspēka ieplūšanu tikai noteiktās profesijās, kur darbaspēka trūkums ir īpaši izteikts, un ievērojot noteikumus, kas nepieļauj dempinga algas un limitē iebraukušo speciālistu skaitu, jautājums tiek politizēts, un pirmsvēlēšanu laikā politiķi to labprātāk iekonservē. Līdzīgi koalīcijas partijas nespēja vienoties par izglītības satura reformu, kura gan pēc ilgas stīvēšanās modificētā veidā tika pieņemta, bet jaunā kompetenču satura ieviešana atlikta par gadu, un to sāks tikai 2020. gadā. Te lielākie iebildumi bija ZZS, kuras programmā 12. Saeimai, citastarp, bija minēta apņemšanās veidot «mūsdienīgu izglītības saturu un efektīvu skolu tīklu». Lai gan Nacionālā apvienība (NA) jau pirms 12. Saeimas vēlēšanām solīja, ka valsts vispārizglītojošajās skolās mācības jau notiks latviešu valodā, šī pāreja sāksies tikai jaunās Saeimas laikā - 2019. gadā. Bet šo reformu regulējošo likumu šī Saeima pēdējā brīdī tomēr ir pieņēmusi, redzēs, kā tas tiks ieviests praksē. Savukārt NA un ZZS solītās skolēnu brīvpusdienas gan jau vairākus gadus iestrēgušas līdz ceturtajai klasei, līdzīgi kā Vienotības solītais «augstākās izglītības finansējuma modelis, kas nodrošina brīvu piekļuvi izglītībai, vienlaikus veicinot augstākās izglītības kvalitāti un konkurētspēju ES mērogā». Ar nākotnes solījumiem neskopojas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Pavasarī kā tūlītēju risinājumu Ašeradens piedāvāja rokādi - Latvenergo apmēram 78 miljonu eiro virspeļņu novirzīt pašam Latvenergo piederošo gāzes elektrostaciju TEC1 un TEC2 OIK saistību izpirkšanai, kas mājsaimniecībām maksājumus par elektrību samazinātu par padsmit centiem. Toties uz laiku, kad viņš jau, visdrīzāk, vairs nebūs ministrs, Ašeradens gatavs solīt vairāk: trīs gadu laikā vispār izskaust OIK! Tikai jājautā, kādēļ Vienotības un tajā integrētās Zatlera Reformu partijas ministri, kas ilgstoši bijuši pie Ekonomikas ministrijas stūres, iepriekš neko nedarīja, lai vērstos pret OIK afēristiem, kaut vai neizsniedzot jaunas licences un atņemot tās tām stacijām, kas nestrādā vispār vai nestrādā atbilstoši nosacījumiem? Kāpēc tikai tagad, kad Vienotībai jau ūdens smeļas mutē? Arī ar muļļātajiem čekas maisiem šī Saeima, koalīcija nav tikusi galā - pēc gumijas stiepšanas un dīvainībām ap zinātniskās izpētes komisijas darba procesu politiķi pateikuši: kaut kad un kaut kādu daļu atvērsim, bet tikai ne pirms vēlēšanām! Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas lēmums atstāt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja izvēli jaunajai valdībai ir salīdzinošs sīkums, lai gan arī raisa neizpratni. Pēc Ilzes Cīrules aiziešanas aizsaulē aprīlī tika izsludināts konkurss uz VID vadītāja vakanci, jūnijā izraudzītais kandidāts Māris Skujiņš pēc kritikas par viņa bijušajiem biznesa sakariem ar skandalozo uzņēmēju Māri Martinsonu savu kandidatūru atsauca. Tā vietā, lai pavētītu kādu citu no 11 otrajai kārtai izvirzītajiem pretendentiem vai steidzami izsludinātu jaunu konkursu, ieturēta mulsuma pauze, līdz izlemts iestādes vadības meklējumus atlikt, līdz tiks apstiprināta jaunā valdība. Tas nozīmē, ka apmēram astoņus mēnešus VID būs bez vadības. Nejūt nepieciešamību? Un kāpēc VID vadības meklējumi jāsasaista ar jauno koalīciju? VID ir Finanšu ministrijas, valdības politikas īstenotājs, nevis politikas veidotājs - vienalga, kāda valdība nāks, iestādei būs jāīsteno tās noteiktā politika. Vai tiešām arī VID vadītāja amats tiks iemests to amatu sadales grozā, ko savā starpā sadala koalīcija pēc vēlēšanām?